Liepājā pirms vēlēšanām uztraucas par cilvēku aizbraukšanu un gaida pārmaiņas

No vienas puses, pārmaiņām neticoši un pat apātiski, no otras, tomēr pārmaiņas gaidoši - ar šādām diametrāli pretējām sajūtām pašvaldību vēlēšanas jūnijā gaida Liepājas iedzīvotāji. Viņi atzīst, ka līdz ar "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēju un, iespējams, citiem apstākļiem pilsēta ir kļuvusi tukšāka, jo cilvēku skaits rūk.

• "Metalurgā" bija pāris tūkstošu strādnieku, palikuši - 140
• Liepājnieki atzīst - darbu pilsētā ir atrast grūti, tāpēc daudzi devušies prom
• Karosta mainās - labo ceļus, renovē mājas un tīra kanālu
• Liepājnieki "Lielo dzintaru" apmeklē kūtri, par avioreisu uz Rīgu pasmīn
• Pilsētnieki pašvaldību vēlēšanās gaida pārmaiņas, taču paši ne vienmēr tam notic

Pirms doties uz Liepāju un noskaidrot, kā norit dzīve pilsētā pirms pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio (LR) cenšas noskaidrot ko vairāk par pilsētu un plāno maršrutu. Valsts trešajā lielākajā pilsētā valda zināma politiskā stabilitāte – 20 gadus pie varas ir Liepājas partijas pārstāvis Uldis Sesks. Savukārt iedzīvotāju viedokļi ir dažādi, un tos LR izzināja, apmeklējot trīs vietas, kuras pēdējos četros gados bija Liepājā nozīmīgas un izskanēja ziņu virsrakstos.

Pirmā vieta - metalurģijas uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs", kurš 2013. gadā nonāca finanšu grūtībās un tagad pasludināts par maksātnespējīgu.

Nākamā – Karosta. Unikāla vieta – pilsētas rajons, kurš it kā dzīvo savu dzīvi ar daudzām pamestām, sagruvušām ēkām, bet kuru šobrīd saved kārtībā.

Treškārt, koncertzāle – "Lielais dzintars". Jauna, mūsdienīga ēka un pienesums reģiona kultūras dzīvē, kas darbu sāka 2015. gada nogalē.

Šoreiz LR tiekas ar Liepājas iedzīvotājiem, kurus satika šajās trīs vietās, nevis ar politiķiem.

"Metalurgā" aizvien cer uz investora piesaisti

Vispirms LR dodas uz rajonu pie uzņēmuma "Liepājas metalurgs". Tā ir liela, pelēka astoņu vai deviņu stāvu augstaēka, gar kuru stiepjas ceļš un tramvaja sliedes, blakus ieejai - uzņēmuma vārdā nosaukta pietura. Tagad "Metalurga" ziedu laiki pagājuši.

Šobrīd kādreizējo pāris tūkstošu vietā uz uzņēmumu strādāt nāk ap 140 cilvēku.

Kāds vīrs uz kāpnēm pie ieejas smēķē un ņurca rokā sarullētu avīzi. Viņš ir "Liepājas metalurga" darbinieks. "Diemžēl vēl joprojām," piebilst smejoties. "Visu šo laiku, kad man parādās darbavieta… Man visa kredītvēsture ir ideāla, bet es vairs nevaru nevienu kredītu dabūt. Nevienā vietā. Darbavieta. Nosaukums. Viss. Pilnīgi vienalga, ka man ir ideāla vēsture, darba algas viņi ir redzējuši, visus maksājumus viņi var redzēt. Visu viņi redz. Un es uzdodu jautājumu: "Kāpēc?" Man neatbild. Tikai vienā bankā neoficiāli pazīstami [cilvēki] pateica, tikai darbavietas dēļ," par liegtajām iespējām dabūt kredītu stāsts uzņēmuma darbinieks.

Pērn rudenī Liepājas tiesa uzņēmumu atzina par maksātnespējīgu. Pēc nonākšanas finanšu grūtībās maksātnespējas pieteikums tiesā bija iesniegts 2013. gada nogalē. Togad atbrīvotie "Metalurga" darbinieki nāca pie arodbiedrības vadītāja Jāņa Gravas, jo jutās apmulsuši, nonākot lūdzēja lomā, kad pirmo reizi mūžā jāmēro ceļš uz Liepājas sociālo dienestu, kur pašvaldība atvēlējusi no sava budžeta sociālo palīdzību, vēstīja Latvijas Radio.

"Viņi nāk noskaidrot, kādi dokumenti ir vajadzīgi," teica Grava. "Viņiem varbūt ir psiholoģiski vieglāk tāpēc, ka viņi mani pazīst. Sociālajā dienestā viņiem psiholoģiski ir jāpārvar tas, ka visu laiku viņi ir iztikuši bez citu palīdzības un tagad viņiem ir jāiet uz sociālo dienestu, jāraksta iesniegums, jālūdzas. Nav ierasti. Tad viņi labāk atnāk un paprasa man, kādi dokumenti vajadzīgi. Savu iespēju robežās es eju viņiem līdzu un konsultēju," atzina Grava.

Šobrīd palikušie darbinieki galvenokārt rūpējas par rūpnīcas iekārtu saglabāšanu, lai tās nesāktu bojāties, pārbauda tehnisko stāvokli.

Tāpat rūpnīcu arī apsargā. Līdz maija beigām ieinteresētajiem iegādāties maksātnespējīgo uzņēmumu jāiesniedz savi piedāvājumi. Rūpnīcu pārdod ar mērķi atjaunot tās darbību. Par iespējām investēt interesējušies vairāki potenciālie investori. Atsevišķi no viņiem izrādījuši nopietnu interesi, arī apmeklējot uzņēmumu.

Darbinieki, kā var secināt, aizvien cer, norādot, – viņiem vienalga, kas atnesīs naudu uzņēmumam: japāņi vai ķīnieši.

Ja līdz jūnija vidum pārdot visu uzņēmumu neizdosies, tad gan cerība var zust.

Iztukšotā pilsēta: nav, kur strādāt, taču nav arī, kas strādā

Iedzīvotāji lielākoties uzsver pašreizējās situācijas negatīvo ietekmi uz pilsētu. Blakus "Metalurgam" ir konditoreja, kuru apmeklējuši arī strādnieki. Darbiniece Velga stāsta, – dvēselē viens otram nav līduši.

Savukārt tagad jūtams – pilsēta kļuvusi tukšāka.

Tramvaja vadītāja Terēze notikušajā vaino domes vadību.

Kāda kundze savukārt redz pozitīvo esošajā situācijā. "Ziniet, mani ietekmēja tik daudz, ka ielās tagad ir klusāks un ir svaigāks gaiss. Es domāju, ka daudzus cilvēkus tas labi ietekmē. Protams, tiem, kas tur strādāja, tiem ir traki," viņa saka.

"Cilvēki zaudēja darbu. Vecie metalurgi bija ļoti, ļoti sašutuši. Viņi pārdzīvoja. "Metalurgs", jūra – nu tiem ir jābūt šeit," uzsver Velga.

 ""Metalurgs" aizvērās un viss. Pie visa vainīgs, es domāju, ir tikai Sesks. Viņš nepielika lielākas pūles, lai cilvēkiem būtu darbs. Liepājā praktiski nevar dabūt darbu," dusmīga ir Terēze.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) norāda, ka ilgstoši sekojusi līdzi situācijai Liepājā saistībā ar "Metalurgu". Šobrīd ļoti maz bijušo uzņēmuma darbinieku esot NVA klienti. Līdz ar to aģentūrā pieļauj, ka cilvēki uzsākuši strādāt citur, ir aizgājuši pensijā. Aģentūras vadītāja Evita Simsone secina – vairs nevar runāt par ļoti nozīmīgu "Metalurga" situācijas ietekmi uz darba tirgu Liepājā, jo tur esot aktīvi arī citi metāla apstrādes uzņēmumi.

Tiesa, pēc sarunām ar iedzīvotājiem jāsecina, ka daudzi bijušie strādnieki devušies projām no pilsētas vai arī valsts.

"Tik daudz cilvēku bija saistīti [ar "Liepājas metalurgu"]. Piemēram, no 1000 strādnieiem bija atkarīgi trīs reizes vairāk cilvēku," novelk Aleksandrs.

Informācijas tehnoloģiju jomā strādājošā Aleksandra paziņas – bijušie "Metalurga" darbinieki – vai nu devās jūrā, vai arī aizbrauca uz ārzemēm. Lai brauktu projām, nepilsoņi iegūstot arī Latvijas pilsonību.

NVA uz ziņojumu dēļa darba meklētājiem redzams, ka iedzīvotājiem piedāvā daudzas vakances ārzemēs: gan kaimiņvalstīs, gan attālākās Eiropas valstīs. Piemēram, darbu piedāvā programmētājiem, viesmīļiem, metāla būvkonstrukciju montētājam.

Bezdarbs ir viena no būtiskākajām problēmām pilsētā, ko visbiežāk min arī iedzīvotāji. Marta beigās bezdarba līmenis pilsētā ir lielāks par vidējo Kurzemes reģionā un valstī kopumā – gandrīz 11 %.

Pēc piedāvāto vakanču skaita un pēc darba piedāvājumu pieauguma salīdzinājumā ar pērno gadu līdere ir galvaspilsēta Rīga. Taču ievērojams vakanču skaita pieaugums šobrīd ir Siguldā un arī Liepājā. NVA Liepājas filiālē reģistrēts ap 420 vakanču. Tas ir gandrīz par 200 vairāk nekā pērn šajā periodā. Sarežģīti gan ir piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

"Kad nāk pieteikties darbā, priekšniekam, kas pieņem darbiniekus, nav ko ņemt," stāsta Viktorija, kas pirms pāris gadiem atgriezusies no Nīderlandes, audzina dēlu, strādā veikalā un taisa remontus. "Kā ir pirmā alga, viņš [darbinieks] ir nodzēries. Nemācēšu pateikt par sievietēm, bet par vīriešiem - viennozīmīgi, viņi nodzeras, dabūjot pirmo algu vai avansu. Normālu, tādu, kas strādā, nav. Fiziski visiem ir par smagu, pat neiespējami. Pat tādi jauni puiši nāk pieteikties darbā, bet nav spējīgi," stāsta Viktorija.

No degradētas teritorijas par tūrisma centru?

LR devās arī uz Karostu.

Agrāk varēja lasīt, ka tas ir degradēts rajons. Taču šobrīd tiek pieliktas pūles, lai to padarītu par tūristiem un iedzīvotājiem tīkamu vietu.

Netālu no Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles LR satiek divus jaunus liepājniekus – Vilenu un Sariku. Viens strādā ostā, bet otrs – būvniecības nozarē.

"Patīk šī pilsēta. Nu, patīk," atzīstas Sariks. "Tikai tagad mazāk cilvēku. Kādreiz bija vairāk. Tagad te nav ko darīt. Iziet laukā, pastaigā un vairāk nav kur," saka Sariks.

Pilsētā ir apmēram 70 500 iedzīvotāju, un viņu skaits gadu no gada samazinās.

Jaunieši arī pamanījuši uzlabojumus Karostas rajonā. Pilsētai izdevies apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus vides sakopšanā. Piemēram, apmēram pirms diviem gadiem Latvijas Radio vēstīja, ka vairāk nekā 50 ūdenslīdēju bija iesaistīti Karostas kanāla tīrīšanā. Projektu īstenoja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Tīrīšanas darbu laikā no ūdens bija izcēluši arī, piemēram, "žiguli".

Lai gan aizvien rajonā redzami daudzi grausti, pamestas ēkas, Karostā ir arī renovētas dzīvojamās mājas, salaboti ceļi.

Redzams arī, kā strādnieki iežogo graustus. Uzlabojumus pamanījuši ne tikai Vilens un Sariks, bet arī Viktorija, kura bieži vien dodas pastaigāties uz Karostu.

"Kādreiz te bija slikti un tagad jau labāk paliek. Ceļus sāk taisīt, vecās mājas… Skaistāku taisa šo rajonu. Te labāk sāk palikt, nekā kādreiz. Baznīcu atjaunoja, augšā nokrāsojuši, nopulējuši kupolus," padarīto uzskaita Sariks.

"Tur jau ir uzlabojumi," piekrīt Viktorija. "Tur jau viss ir… man tur patīk. Pati dzīvoju [rūpnīcas] "Laumas" rajonā. Es bieži eju uz Karostu. Tas ir blakus, pāri pa tiltu. Mums  tagad to tiltu arī sataisīja, kas iepriekš bija noārdīts. Bet tagad, man liekas, arī tur viss ir uzkopts. Tur [Karostā] gan tas kontingents ir tāds, kas varbūt dažiem liepājniekiem nepatīk. Bet es domāju, ka tas rajons tiek uzkopts," skaidro Viktorija.

"Liepājas dzintars" pievilina tūristus, taču vietējiem sirdij tuvs nav kļuvis

Kopš pagājušajām pašvaldību vēlēšanām vēl kāda vieta izskatu mainījusi. Liepājā uzbūvēta koncertzāle "Lielais dzintars".

Starp salīdzinoši zemākām un vecām ēkām, kuras ieskauj moderno koncertzāli, kontrasts ir manāms.

Oranžīga stikla ēka, nestandarta formas.

Pērn novembrī atzīmēja koncertzāles pirmo gadadienu. Toreizējā "Lielā dzintara" vadītāja Baiba Bože Latvijas Radio teica, ka pirmajā darbības gadā koncertzālē notikuši 160 mūzikas un mākslas pasākumi.

"Šis gads parādīja, ka ārvalstu tūristu skaits ir pieaudzis par 24%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Priecē, ka arī Latvijas kultūrtūristi apmeklē citas pilsētas, un šis pieaugums ir par 39%," apmierinātību pauž Bože.

Tik tiešām - pilsētā pērn kopumā tūristu skaits audzis par ceturtdaļu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tas ir straujākais pieaugums, salīdzinot ar citām pilsētām. Pie koncertzāles LR satiek Maskavas iedzīvotāju Olgu ar diviem septiņgadīgiem dēliem: Vasju un Sašu. Ģimene bieži atbrauc uz Liepāju apciemot zēnu vecomammu. Tikmēr Vasja iestarpina: "Mammu, var? Es arī pateikšu - man patīk Liepāja, jo šeit cilvēki ir tik mierīgi, labsirdīgi."

Olga stāsta, ka gaida, kad sāksies lidojumi no Rīgas uz Liepāju, lai apsvērtu iespēju izmantot šo pakalpojumu.

Vairāki liepājnieki gan jauno iespēju doties uz galvaspilsētu ar lidmašīnu uztver ar smaidu.

Iepriekš šāds projekts nebija rentabls un nacionālā aviokompānija "airBaltic" reisus pārtrauca. Liepājnieki saka: pagaidīs, vai pēc vēlēšanām nākamajā pavasarī lidojumi vēl turpināsies, un tad būs skaidrs, ar kādu mērķi tapis šis projekts.

Olgas bērni stāsta, ka pirmo reizi bija iegājuši "Lielajā dzintarā" un viņiem paticis skats uz pilsētu. Iepriekš, kad bija atbraukuši no Maskavas, redzēja tikai, kā koncertzāli cēla. Savukārt Olga piebilst, ka vēlējusies iegādāties biļetes un aizvest bērnus uz koncertu pirms došanās projām. Tomēr tuvākajās dienās pirms aizbraukšanas biļešu nav bijis.

Atšķirībā no tūristiem rodas sajūta, ka liepājnieki nebija gatavi šāda objekta tapšanai viņu pilsētā.

Lai gan ir cilvēki, kas apmeklējuši koncertus un ir priecīgi par jaunajām iespējām, tomēr no daudziem atskan jautājums: "Kurš gan to var atļauties?" Uz augstajām biļešu cenām norāda arī pie koncertzāles sastapta pensionāre. Tikmēr, piemēram, konditorejas darbiniece atzīst, ka viņa uz koncertiem nav bijusi cita iemesla dēļ.

"Celtne kā tāda, manuprāt, neiederas tur, kur tā ir pašlaik," norāda Velga. "(..) Pašlaik vēl es neesmu gatava, lai tur aizietu. Kaut gan es skatos: repertuārs un visi, kas tur viesojas, tiešām ir ļoti labi mākslinieki, bet vēl es neesmu tam gatava," viņa saka.

"Ne es eju uz "Dzintaru", ne es eju uz koncertiem, ne teātriem," piebilst vēl kāda iedzīvotāja. "Man ir mājas, tirgus, tirgus mājas, mājas, tirgus un uz laukiem aizbraukt. Viss! Tā ir mana dzīve. Re, "Lielais dzintars", man nav tādas naudas – 70, 60, 40 eiro biļete. Nu, man nav," viņa secina.

Tiesa, piemēram, Vinetas Sareikas un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerta biļešu cenas ir no septiņiem līdz 15 eiro. Taču, piemēram, augustā uzstāsies Gorans Bregovičs un leģendārais "Kāzu un bēru orķestris". Šeit lētākā biļete nopērkama par 30 eiro, savukārt dārgākā par 70 eiro. Lai mainītu daļas iedzīvotāju skeptisko attieksmi, vēl jāiegulda pūles un laiks, lai "Lielais dzintars" iegūtu visas pilsētas sabiedrības uzticību un atzinību.

No cerībām un entuziasma līdz neticībai un vienalīdzībai

Savukārt Liepājas pilsētas politiskajā arēnā 3. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji varēs izvēlēties no 10 politiskajiem spēkiem.

Šobrīd pie varas ir Liepājas partija, kuras pirmais numurs arī šajās vēlēšanās ir ilggadējais domes vadītājs Uldis Sesks. Koalīcijā ir arī "Saskaņas centrs". Partijas "Saskaņa" līderis ir Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Savukārt opozīcijā esošās Reformu partijas pārstāvji tagad sadarbojas ar Latvijas Reģionu apvienību. Liepājā apvienības pirmais numurs ir pašreizējais domes deputāts Jānis Vilnītis.

No daudziem liepājniekiem dzird vēlmi pēc izmaiņām.

"Es domāju, ka tiešām ilgāk par diviem termiņiem nevajadzētu nevienā pilsētā būt pilsētas galvam. Tad viņi paliek apātiski. Nu, vismaz jaunu pilsētas galvu noteikti vajag. Nebūs labāk, būs citādāk," saka kāda liepājniece.

"Es gribētu, lai mainītos. Lai pensionāriem būtu lielāka alga un lai lielākas pensijas pieliktu. Algas arī ir ļoti mazas," norāda Terēze.

"Varbūt vajadzētu mainīties. Bet es uzskatu, ka nekas nemainīsies. Jo it kā savus darbus viņi ir padarījuši. Ir jautājumi, par kuriem varētu diskutēt.

Bet, ja godīgi, neredzu aizvietotāju," izskan arī tāds viedoklis.

Savukārt kāds vīrietis domā, ka Seskam būtu jābeidz vadīt Liepājas dome. "Es tagad arī esmu pilsonis, tāpēc iešu balsot. Domāju, ka jāmaina. Kad ir viens cilvēks 20 gadus [amatā], viņš pierod pie darba un vairs neredz citas problēmas. Vajag kādas svaigas idejas."

"Es nezinu, vai kaut kas mainīsies. Ja būs jauns, tas jau atkal kā vienmēr gribēs sagrābt sev. Es neticu vairs cilvēkiem, es neticu!" ieskanas arī pesimistiskāki viedokļi.

Taču līdz ar vēlmi pēc pārmaiņām dzirdama arī neticība izmaiņu iespējamībai, pārmetumi par spēcīgas konkurences trūkumu un, visbeidzot, ne katrs ir pārliecināts, ka uz vēlēšanām vispār dosies.