Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cilvēkiem atņemtie mājas mīluļi. Birokrātija dzīvnieku aizsardzības sistēmā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Molenbēkas Džons Lenons, jeb Zians Zugiks - cilvēks, kurš apturēja grautiņu

Lietas pret Latviju ECT ierosina bieži. Morālās kompensācijās tērē miljoniem eiro

Latvija ECT lietās – starp centieniem laboties un miljonu tēriņiem kompensācijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Katru gadu Latvija iztērē desmitiem tūkstošus eiro, maksājot morālās kompensācijas iedzīvotājiem, kas vērsušies un uzvarējuši valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Jaunākajās lietās pret Latviju dominējot sūdzības tieši ar privātumu saistītiem jautājumiem, un tas ir zināms jaunums, tomēr eksperti nesteidz tajā saskatīt tendenci.

Šogad Eiropas Cilvēktiesību tiesa publiskojusi pirmos četrus spriedumus lietās pret Latviju. Cilvēki sūdzējušies par telefonsarunu noklausīšanos un privātās dzīves neaizskaramību gadījumos, kad valsts veikusi operatīvās aizturēšanas vai izmeklēšanas darbības.

Ik gadu pavasarī cilvēktiesību nozares eksperti sanāk kopā Rīgas Juridiskajā augstskolā, lai īpaši rīkotā konferencē apspriestu aktualitātes Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Jaunākos spriedumus apkopojusi Rīgas Juridiskās augstskolas doktorante Arina Melse, kura norāda uz vairāk sūdzībām ar privātumu saistītiem jautājumiem. "Tas varbūt liecina tieši par to, ka ir vairāk tādi demokrātiju uzlabojoši jautājumi par cilvēku privāto dzīvi un tieši mazāk ir ieslodzījuma vietu un trešā panta jautājumi. Bet uz viena gada fona ir grūti spriest, vai šī mums tagad būs aktualitāte, teiksim, astotais pants katru gadu. Vai tā ir bijusi šogad tāda sakritība, bet es pieļauju, ka būs," saka Melse.

Uzlabojumi kopš 90.gadu beigām

Kopš atsevišķas cilvēktiesībām veltītas nodaļas iekļaušanas Satversmē pagājuši gandrīz 20 gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai analizētu to, kā valstī ievēro diskriminācijas aizliegumu, kā aizsargā cilvēka godu un cieņu un citas, it kā pašsaprotamas cilvēka pamattiesības. Ar integrāciju Eiropā tās kļuvušas arī par neatņemamu Latvijas valsts vērtību. Taču publiski pieejamie spriedumi un statistika par ierosināto lietu skaitu rāda, ka Latvijai joprojām par iespējamiem pārkāpumiem jāatbild visai bieži.

Latvijas Radio interesējās, vai vērojami būtiski situācijas uzlabojumi kopš 90.gadu beigām. Cilvēktiesību eksperts un asociētais profesors Latvijas Universitātē Artūrs Kučs uzskata, ka paveikts daudz. Par to liecinot attieksmes maiņa daudzos jautājumos, uz kuriem agrāk esam raudzījušies citādāk.

Piemēram, ir veidojusies izpratne par ieslodzīto un cilvēku ar garīgiem traucējumiem cilvēktiesībām.

"Mēs droši vien ka nevaram vienmēr Latviju salīdzināt ar Vāciju vai Zviedriju, ar valstīm, kur tomēr demokrātijas, kultūras, arī tiesību piemērošanas tradīcijas ir bijušas ilgstošākas. Mums ir 25 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, tomēr mums bija līdzi ļoti smaga bagāža.

Tas arī radīja tās sākotnējās ļoti daudzās lietas, kad mēs bieži vien uz ieslodzītajiem vai personām ar garīgas attīstības traucējumiem skatījāmies kā uz cilvēkiem, kuriem cilvēktiesības piemīt ļoti ierobežotā apmērā vai vispār nepiemīt.

Tad tagad tas, manuprāt, ir mainījies tajā attieksmē," saka Kučs.

Internetā publiski pieejamie gada pārskati apkopo statistiku, sākot ar 2005.gadu, kad jau esam pievienojušies Eiropas Savienībai un mums ir jāievēro Eiropas cilvēktiesības. Iesniegto lietu skaits svārstās ap vairākiem simtiem, un lielās noslogotības dēļ ik gadu stājas spēkā tikai vairāk nekā desmit spriedumi, bet vēl vairāki simti sūdzību gaida izskatīšanu. 

Deviņus gadus jeb trīs sasaukumus pēc kārtas Latvijas valdību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās pārstāvēja Inga Reine. Neilgi pirms amata atstāšanas viņa apkopojusi Latvijas zaudējumus starptautiskajā tiesā un asi kritizējusi tiesu darbu. Tā nav bijusi vienīgā reize, kad Reine publiski norādījusi uz valsts vājajiem punktiem.

Tagad gan lēnām, bet situācija uzlabojoties. "Nē, tendence ir, bet es domāju, ka tiesvedība ir viens no tiem jautājumiem, kur tīri skaitliski, matemātiski nevar izvērtēt situāciju, jo ir jāskatās uz jautājumiem," norāda Reine.

Viņa aicina nevērtēt spriedumu kvantitāti, bet to, vai konkrētie, aktuālie jautājumi ar gadiem tiek atrisināti.

Netrūkst sūdzību par ieslodzījuma vietām

"Tas ideālais risinājums būtu tāds, ka mums neatkārtotos lietas visu laiku par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Nu, ir, kur mums atkārtojas. Kā jūs jau minējāt, apstākļi ieslodzījuma vietās…" saka Kučs.

Sūdzības par apstākļiem ieslodzījumu vietās vai vardarbīgu aizturēšanu ir periodiski aktuālas.

Sitieni ar gumijas stekiem, truliem priekšmetiem, pielietots fizisks spēks, nepieciešama medicīniskā palīdzība, piekauts - šādu aprakstu ECT spriedumos par ieslodzījumu vietām netrūkst.

Jāņem gan vērā, ka tiesas noslogotības dēļ sūdzības iesniedzējs tiesas spriedumu sagaida vidēji pēc astoņiem līdz desmit gadiem, un šo gadu laikā situācija kopumā varētu būt uzlabojusies.

"Pēdējos gados līdz ar ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības maiņu, man liekas, tās izmaiņas tomēr bijušas. Bet, ja mēs paskatāmies darbinieku līmenī, tas finansējums nav pietiekams un tur nav nekāda konkursa uz šīm amata vietām. Tas jau ir vajadzīgs ne tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesai, cik daudz mums pašiem," saka Kučs.

Viņš uzsver, ieslodzījuma vietu apsardzes un policijas darbiniekiem jāstāsta un jāmāca par cilvēktiesībām. Arī tas problēmu varētu risināt. "Viens ir apmācība. Otrs, ja šie cilvēki tur nepaliek, tad arī apmācība nepalīdz. Tas atkal ir attieksmes jautājums. Piemēram, viens ieslodzījuma vietas vadītājs uztver ieslodzītos kā līdzcilvēkus, kā līdzvērtīgus sev, arī ar tiem resursiem, kas ir, mēģina to situāciju risināt. Citur tā situācija ir savādāka, tā kā personiskais faktors arī spēlē lomu," atzīst cilvēktiesību eksperts.

Aizvien trūkst ticības taisnīgai tiesai Latvijā

Tomēr, ņemot vērā spriedumus citos gados, jautājums par cieņu aizskarošu attieksmi valdībai ir bijis jāatspēko arī salīdzinoši nesen. Reine to skaidro ar ieslodzīto psiholoģisko stāvokli un to, ka viņiem ir arī daudz brīvā laika: "Ne vienmēr tas ir pamatojams ar cietuma apstākļiem. Protams, ka Latvijai vēl vajadzēs kādu brīdi, lai tie cietuma apstākļi būtu tikpat augstā kvalitātē, kādā viņi ir Norvēģijā, Dānijā vai Zviedrijā. Tur meklējams arī cits izskaidrojums, kāpēc šo sūdzību ir ļoti daudz. Tāpēc, ka cilvēks, kas tik daudz laika pavada ieslodzījumā, nu, tā ir tā dabiskā tendence, ka šie cilvēki vairāk sūdzas."

Sūdzību skaitu nevajadzētu saistīt ar cilvēka brīvo laiku vai īpašu psiholoģisko stāvokli, norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits.

Viņš uzskata, ka pēdējās divdesmitgades laikā runāt par būtiskiem uzlabojumiem nevarot, jo iedzīvotājiem aizvien trūkstot ticība taisnīgai tiesai Latvijā.

"Vēsturiski Latvija vienmēr ir bijusi starp tām valstīm, kur iedzīvotāji ļoti aktīvi sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Mēs esam starp 15 aktīvākajām valstīm. Es domāju, ka tas liecina par to, ka cilvēki līdz galam neuzticas Latvijas tiesu sistēmai, ka tā var atrisināt problēmas, un, kā mēs redzam, daudzos gadījumos patiešām arī nevar. Tādēļ cilvēki aizvien vēl aktīvi cenšas rast risinājumu ārpusē," skaidro Mits.

Valstij nākas šķirties no desmitiem tūkstošiem eiro

Visas iepriekš minētās problēmas atstāj robu valsts maciņā. Kas attiecas uz materiālajām kompensācijām, gads vēl tikai pirmajā pusē, bet jau zināma summa jāmaksā. Tā pārsniedz desmit tūkstošus eiro. Katru gadu šādi neparedzēti izdevumi sasniedz vairākus desmitus tūkstošus, atkarībā no pasludināto spriedumu skaita un lietas būtības.

Rekords bijis 2014.gadā, kad izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro.

"Kāda tad ir alternatīva?" retoriski vaicā pašreizējā Latvijas valdības pārstāve cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. Brīdī, kad lieta nonāk Eiropas Cilvēktiesību tiesā, viņas uzdevums ir pamatot to, kāpēc, piemēram, konkrētais cilvēks apcietināts vai kāpēc noklausītas viņa privātās telefona sarunas.

Pāršķirstot tiesas spriedumus, redzams, ka mīkstināt vainu katru reizi izdodas. To stāsta arī Līce: "Mans pienākums ir censties palīdzēt un pastāstīt arī valdības viedokli. Minētās summas, kas tradicionāli tiek pieprasītas kompensācijās, ir desmit un padsmit reižu lielākas nekā tās, ko Cilvēktiesību tiesa piešķir pēc tam, ja nav saņemti valdības apsvērumi.

Tādēļ, ja valdība nesniegtu savus apsvērumus, tās izmaksas, izpildot tiesas spriedumus, būtu daudzkārt lielākas."

Valsts budžetā atsevišķa sadaļa šiem maksājumiem nav paredzēta, un naudu piešķir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tātad ik gadu par šo naudu finansējam ne tikai ceļu remontus vai lauksaimnieku zaudējumus sliktas ražas gadījumā, bet arī pierādītos pārkāpumus Cilvēktiesību tiesā. 

"Prognozēt kompensācijas apmērus ir ļoti grūti. Ir, protams, bijušas diskusijas par to, kā to darīt labāk, un mēs skatījāmies savulaik arī praksi, kāda ir citās valstīs. Mēs viennozīmīgi secinājām, ka Latvijā pastāvošā kārtība ir visefektīvākā. Nav mums bijusi neviena lieta, kur mēs kavētos ar kompensācijas izmaksu tāpēc, ka nav naudas. Citām valstīm tiešām ir bijuši gadījumi - kad tiek iedalīts fiksētais budžets, tad bijuši problemātiski gadījumi, ja budžetu neizmanto. Tāpat ir problemātisks gadījums, ja nav to līdzekļu, jo tev nav naudas, no kurienes maksāt to kompensāciju," norāda Līces priekštece Inga Reine.

Varētu pieļaut, ka šāda izvēle ir elastīga: cik vajadzēs, tiks iedots. Kaut kas paliks arī citiem mērķiem. 

Reine tāpat neslēpj, ka deviņu gadu laikā vairākkārt bijusi sajūta, ka jānodarbojas ar lietām, kurās pārliecināt par valsts taisnību būs diezgan grūti.

"Protams, ka ir gadījumi, kad šķiet, varbūt tas laiks varēja būt pavadīts labāk, bet arī, kā es teicu, ir jāsaprot kopīgais ieguvums. Arī zaudēta lieta ir mācība," stāsta Reine, piebilstot - ir dažām lietām bijusi sajūta, ka vinnēt ir grūti vai teju neiespējami.

Preventīva rīcība un sekošana ECT atziņām

Runājot par izmaksām, tās varētu krietni samazināt, ja valsts aktīvāk nodarbotos ar lietu novēršanu, vēl pirms tās nonāk Eiropas institūcijās. Tas vairotu Latvijas prestižu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un valdības pārstāvim atslogotu darbu ar šādām, iepriekš paredzamām lietām.

"Es domāju, ka ir svarīgi apzināties, un varbūt tas patiešām politisko gribu vairotu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde, protams, valstij izmaksā kādu naudu. Protams, ka ir izdevīgāk, ja šī preventīvā darbība, vispārējie pasākumi likumu izmaiņu ieviešanā vai attiecīgi policijas speciālistu apmācībā kādos jautājumos tiktu izdarīti, kas pēc tam tad noņemtu no dienaskārtības sūdzību par attiecīgajiem jautājumiem.

Ļoti bieži tā darbība notiek pēc ugunsdzēsēju principa, ka sūdzība tiek iesniegta, pārkāpums konstatēts, nauda tiek izmaksāta, bet pa lielam izmaiņas nekādas valsts iekšienē nenotiek," stāsta Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits.

Cilvēktiesību tiesai neesot jādarbojas kā ceturtajai tiesu instancei, kurā vērsties pēc tam, ja problēmas neatrisina Latvijā. Tomēr šāda situācija tomēr veidojas un ne reti: "Tas ir jautājums par to, cik lielā mērā valstī tiek sekots līdzi tām atziņām, ko Cilvēktiesību tiesa ir teikusi ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Ja dalībvalstis ļoti cītīgi sekotu un, piemēram, pieskaņotu savu likumdošanu attiecīgajā jautājumā, kas ir lemts pret citu valsti, bet Latvijā ir tāda pati problēma, tad šis jautājums tiktu atrisināts iekšienē un cilvēkiem nenāktos pēc tam vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā."

Tagad dalībvalstu parlamentiem uzdots likumdošanu vērtēt arī tādā aspektā, cik tā atbilstoša Eiropas cilvēktiesību standartiem. Iespējams, ka tas lielo sūdzību skaitu samazinātu.

Nauda neapšaubāmi jāiegulda problēmu risināšanā un to novēršanā jau sākuma stadijā, taču blakus citām akūtām problēmām, trūkstot politiskās gribas piešķirt finanses arī šādiem mērķiem. Tikmēr zaudētajā slietās valstij jāmaksā tik un tā, un neviens nedomā šādās kategorijās, jo apkopojums par to, cik daudz iztērēts gadā, desmitgadē vai kopumā, nav veikts.

Tāpat iespējams secināt, ka ierosināto lietu temati atspoguļo aktuālās problēmas un mainās līdzi laikam.

Visi eksperti teic - nav izslēgts, ka tuvākā laikā varētu skatīt arī tādus pārkāpumus, kas pašlaik pret Latviju nav ierosināti. Tie ir, piemēram, partnerattiecību regulējoši jautājumi viendzimuma un nelaulātiem pāriem, kā arī patvēruma meklētāju cilvēktiesības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti