Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Sīrijas bēgļu bērni Libānā. Nākotne viņiem neizskatās spoža

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pārkāpumus bāreņu namā "Līkumi" izmeklē divus gadus, izmaiņas sistēmā varētu nebūt

Kūdras purvi izstrādāti bez valstiskas kārtības; vasarā sola vadlīnijas nākotnei

Latvija – kūdras purvu lielvalsts, bet plāna to sargāšanai un izstrādei nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Latviju pamatoti var dēvēt par kūdras ieguves lielvalsti, jo ap desmit procentiem teritorijas veido purvi. Izstrādājam tik daudz, ka ar kūdru apgādājam trešdaļu Eiropas dārzkopju. Taču nozarē pietrūkst kārtības, bet valsts līmeņa plānu nav nemaz.

Droši vien retais, stiepjot no veikala kūdras maisus, aizdomājas, ka līdz ar substrātu mājup aiznes arī astoņus, pat desmit tūkstošus gadu senu vēsturi. Kūdras purvi sākuši veidoties līdz ar ledāju laiku, bet viena gada laikā paaugstinās par vienu milimetru.

Iespējams, mazliet biežāk iedomājamies, ka tomātu dēstus vai krūmmellenes nākas audzēt svešā kūdrā, jo lielveikali substrātu tirgošanai pārsvarā ieved no citām valstīm, visvairāk - Igaunijas. Statistika rāda, ka ik gadu mūsu purvos iegūstam ap vienu miljonu tonnu jeb pieciem miljoniem kubikmetru kūdras.

Lauvastiesa tiek eksportēta uz Vāciju, Itāliju, Beļģiju, Nīderlandi, Ķīnu un citām zemēm.

Tātad – savu kūdru izvedam, bet pašu vajadzībām ievedam.

Lūko pēc jaunām kūdra ieguves vietām

Ar uzņēmuma "Olaines kūdra" vadītāju Gunāru Cankali Latvijas Radio tiekas salīdzinoši netālu no vairāk nekā pirms 75 gadiem dibinātās ražotnes. Līdz nofrēzētajiem kūdras laukiem var aizbraukt pa salīdzinoši labu ceļu, kas uzlabots pēdējos gados ar kompānijas teritorijā nojaukto veco ēku būvgružiem. Abpus ceļam dziļi grāvji, aiz tiem vairākus desmitus gadu auguši bērzi un citi koki. Pirms piecdesmit gadiem tur nofrēzēta prāva purva kārta.

Tagad jau gadu desmitiem frēzē nākamos laukus, jo vienā gadā varot nofrēzēt vien piecus, sešus centimetrus. "Ir slānis, ko var noņemt – nevar vairāk, var mazāk. Mēs šeit kūdru iegūstam tikai ar frēzēšanas metodi: tiek novākts apaugums, izrauti celmi un sagatavots lauks kūdras ieguvei, tiek rakti novadgrāvji, kas susina lauku," skaidro Cankalis.

Olaines kūdras laukā no 4-6 metriem palicis pusotrs metrs kūdras. "Tas ir vēl kādiem 25 gadiem," stāsta uzņēmuma vadītājs.

"Olaines kūdra" ietilpst vienu īpašnieku uzņēmumu grupā, kas Latvijā pārvalda vairāk nekā piektdaļu tirgus. Gadā visi 66 uzņēmumi 86 purvos iegūst ap miljonu tonnu jeb pieciem miljoniem kubikmetru kūdras. "Olaines kūdra" ar radniecīgajiem uzņēmumiem saražo 1,2 miljonus kubikmetru kūdras no visa apjoma.

Lai kūdras ieguvi turpinātu un paplašinātu, "Olaines kūdra" Cenu tīrelī veikusi ietekmes uz vidi novērtējumu vairāk nekā 1300 hektāriem purvu, ko plāno sākt izstrādāt. "Tur ir ne tikai jaunas teritorijas, kur nekad nav iegūts, bet arī vecās teritorijas, kur kādreiz jau ir iegūta kūdra un tās slānis vēl ir pietiekošs. Tas paņēma piecus gadus, bija ļoti sarežģīts un grūts [process]. Tagad gaidām akceptu no pašvaldībām. Izstrādājot jauno projektu, notika sadarbība ar pašvaldībām, arī sabiedriskās apspriešanas, un pašvaldības izteica savas iebildes," stāsta uzņēmuma vadītājs Cankalis.

Iedzīvotāji un pašvaldība iebilst

Taču sabiedrība ar iebildēm pret uzņēmuma vēlmi paplašināt apgūstamos purvus sacēlusies tikai tagad. Pierīgā purvu izstrāde balansē uz robežas ar skādes nodarīšanu videi, jo virkne purvu ir liegumu teritorijās, daļa pat "Natura 2000" zonās, ko aizskart nedrīkst nemaz.

Par "Olaines kūdras" vēlmi paplašināties sabiedriskās apspriešanas notikušas jau 2012. un 2013.gadā. Taču tagad biedrība "Par zaļu Pierīgu" un daži atsevišķi iedzīvotāji satraukušies par Melnā ezera purva un Cenas tīreļa nākotni.

Iebildes ir pret Mārupes novada teritorijā esošo purvu pakļaušanu izstrādei. "Ja citur jau ir bijusi kādreiz izstrāde, tad šie ir neskarti – te ir mežs," stāsta Mārupes novada domes teritorijas plānotāja Dace Žīgure. Šos purvus nākotnē iecerēts nosusināt, attīrīt no apauguma un pārstrādāt substrātā.

No visiem "Olaines kūdras" iekārotajiem purviem Mārupes novadā gan atrodas tikai maza daļa.

Lai gan Vides pārraudzības valsts biroja veiktais ietekmes uz vidi novērtējums frēzēm dod zaļo gaismu, Mārupes domnieki savus purvus izstrādāt neļaus.

Galvenais iemesls – tas nav paredzēts teritorijas plānā. "Diskusijas ir par tām teritorijām, kas ir ļoti tuvu aizsargājamām teritorijām. Šobrīd konkrētajā purvā kūdras ieguve neatļauta, jo šī teritorija pēc plāna neatbilst tam, lai iegūtu šo derīgo izrakteni.  Šajā gadījumā tiek ņemts vērā ne tikai ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, bet arī iedzīvotāju viedoklis," stāsta domes pārstāve Ilze Žunde.

Nu jau jaunais Mārupes domes sasaukums vasarā teritorijas plānu sāks grozīt, bet pašlaik nav zināms, vai pašvaldība ļaus par izstrādājamiem pārvērst arī purvus blakus aizsargājamām teritorijām. "Olaines kūdras" šefs Gunārs Cankalis pauž gatavību kompromisiem: "Mēs jau atteicāmies no daudzām teritorijām, kopējā teritorija samazinājās diezgan ievērojami un vēl samazināsies. Teritorijās, kurās ir atļauts, vēl mēs skatīsimies un varbūt pat neturpināsim."

Vidi atstāj otrajā plānā?

"Olaines kūdras" piemērs ataino situāciju visā kūdras ražošanas nozarē. Katrs no 66 ražotājiem ar saviem paplašināšanās plāniem iet uz Vides pārraudzības valsts biroju, kur mokošā daudzgadu garumā tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums. Tā gatavotāji ir pieredzējušas plānotāju firmas, kas dokumentus sarakstot tā, ka purvus jāļauj frēzēt, vidi atstājot otrajā plānā.

Valstiska plāna, kā šīs ekosistēmas apsaimniekot, mums nav. To novērojusi purvu biotopu eksperte Liene Auniņa, norādot –

liela daļa izstrādāto purvu apauguši priedītēm vai melnalkšņiem, bet daļa pārvērsta lauksaimniecības zemēs. Tādas vietas par purviem vairs nav uzskatāmas.

Auniņa uzslavē uzņēmēju vēlmi nofrēzētos laukus apūdeņot un vismaz aizaudzēt ar sfagniem un citām augu sugām: "Bet mēs nevaram garantēt un paredzēt, ka tur izveidosies tāds pats ciļņu un grēdu komplekss ar ezeriņiem, augiem un dzīvniekiem, kas tādā vietā dzīvos, pārskatāmā nākotnē. Tas ir milzīgs laika posms, kurā tas viss ir izveidojies, un mums nav nekādas garantijas, ka tas kaut kad pēc astoņiem tūkstošiem gadu būs tāds pats kā mēs tagad [domājam]."

Eksperte norāda, ka pašlaik svarīgi saprast, cik daudz un kādā stāvoklī Latvijā ir dažāda veida purvi. Un tad varētu spriest par noteiktu purvu izstrādi vai saglabāšanu.

Pēc 25 gadu palaišanas teju vai pašplūsmā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šovasar sola nozarē viest kārtību. Lai izstrādātu stratēģiju nākotnes rīcībai, pasūtināta virkne pētījumu. Biedrība "Homo Ecos" sagatavojusi Latvijas kūdras atradņu datu pirmreizējo analīzi.

Pēc dažādiem reģistriem secināts, ka Latvijā ir gandrīz 5400 kūdras atradņu.

Taču atklājusies virkne problēmu. "Īsti neviens precīzi nezina, cik mums kūdras purvi ir, cik no tiem ir potenciāli pieejami izstrādei, cik ir aizsargājami un kuros reģionos tie atrodas.

To, cik kūdras krājumu mums ir, būtu ļoti pārsteidzīgi teikt, jo pašlaik mēs zinām tikai platības, bet nezinām kopējos kūdras krājumus.

Tāpēc ka dati par atradnēm ir novecojuši un nav aktualizēti," stāsta biedrības vadītājs Artūrs Jansons.

Jansons līdzīgi kā purvu eksperte Liene Auniņa uzskata – kur, ko un cik daudz rakt, jānosaka valstij: "Tas ir ministrijas uzdevums novilkt šīs sarkanās līnijas, lai varētu runāt par nākotni, piemēram, vai mēs varam atļauties atvērt vismaz vienu jaunu purvu Zemgalē, kur purvu īpatsvars ir ļoti mazs, savukārt Latgalē ļoti daudz. Tad jautājums ir, vai jauna purva atvēršana kaitēs kopējam purvu daudzumam Latgalē."

"Homo Ecos" vadītājs uzsver purvu unikalitāti: "Latvija ir viena no retajām [Eiropas] valstīm, kur tas ir saglabājies. Piejūras purvi ir vēl unikālāki. Un lēmumam par augstā purva iznīcināšanu par labu ieguvei, piemēram, piejūras reģionā jābūt ļoti nopietnam pamatojumam."

Sola vadlīnijas nākotnei

Kūdras ražotāju nozare saka – uzņēmēju mērķis nav par visām varītēm visus purvus izstrādāt. Bet nepieciešami valsts mēroga noteikumi, pēc kuriem strādāt.

Dokumenti

Kūdras ieguves nozare Latvijā

Lejuplādēt

2.3 MB

"Stratēģiju kūdras nozare gaida jau ļoti ilgu laiku. Mēs ļoti ceram, ka līdz ar šīs stratēģijas radīšanu mums būs lielāka skaidrība, kādas ir perspektīvas un iespējas, un protams, arī plānot savas investīcijas," saka Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola sola, ka tas viss stratēģijā būs: "Uzdevums ir apzināt, kāds ir potenciāls, cik lielās teritorijās kūdra varētu tikt iegūta. Kāda daļa būtu jāatstāj dabas aizsardzības vajadzībām. Tas dotu skaidrību arī nozarei."

Lai gan runa ir par desmito daļu Latvijas teritorijas, pašlaik zināmā par to, kā šīs platības apsaimniekotas līdz šim un kā strādāt tālāk, ir ļoti maz.

Puslīdz uzskaitītas tiek tikai ar ekonomiku saistītās lietas – ka gadā saražojam ap miljonu tonnu, ka 95% eksportējam un ka kūdra veido nedaudz virs 1% no kopējā eksporta. Zinām arī to, ka nozare valsts budžetā gadā iemaksā gandrīz 20 miljonus eiro un ka sezonas laikā nodarbina līdz trim tūkstošiem strādājošo, lielākoties mazkvalificētu darbaspēku, kas nebūs vairs vajadzīgs līdz ar tehnoloģiju attīstību.

Tikmēr lielākā cietēja, līdzīgi kā lauksaimniecībā un citās nozarēs, ir vide. Pašlaik nav zināms, cik tā sapostīta līdz šim un cik ļoti to atļausim iznīcināt nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti