Polijas un arī Ungārijas notikumu, kad autoritāra vara sāk tieši un atklāti kontrolēt medijus, paralēles var attiecināt uz Latviju. Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka tiešs šāda scenārija atkārtojums Latvijā ir maz ticams, jo politiskā vide ir pārāk sadrumstalota. Latvijā mediju ietekmēšana notiek slēptāk, viltīgāk, rafinētāk, var teikt - bez skaidriem spēles noteikumiem.
"Mums labēji centriskās koalīcijas vienmēr sastāv no kādiem trijiem, četriem atšķirīgiem reizinātājiem, kuriem nav vienotas pārliecības, ka viņi drīkstētu un varētu, piemēram, nomainīt sabiedriskā medija vadību vai pakļaut cenzūrai to vai citu plašsaziņas līdzekli," skaidro Ivars Ījabs. "Latvijas politiskā elite, domāju, pret Briseles sacīto ir krietni jūtīgāka nekā poļu vai ungāru elite. Tas nozīmē, ka mums būs jāturas kaut kādos rāmjos. Mēs varam papankot un parunāt par tikumību, bet mēs nenonāksim līdz totālai cenzūrai."
Latvijā mediju ietekmēšana notiek slēptāk, viltīgāk, rafinētāk, var teikt, bez skaidriem spēles noteikumiem.
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskaita vairākus gadījumus pavisam nesenā pagātnē, kas signalizē, ka politiķi mēģina ietekmēt medijus un to saturu. Viskliedzošākais – pērn Saeima atlaida Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aināru Dimantu.
"Tiesa viņu ir atjaunojusi amatā, faktiski parādot, ka šobrīd Latvijas parlaments ir spējīgs pieņemt prettiesisku lēmumu," uzsver eksperte.
Kā politiķu mēģinājumu ietekmēt medijus Anda Rožukalne min arī faktu, ka pērn negaidīti tika samazināts Latvijas Televīzijas budžets.
"Tas bija signāls no politiķu puses, ka mēs varam norādīt jūsu īsto vietu," uzskata Rožukalne.
Tāpat Rožukalne norāda uz tiešu reģionālo mediju uzpirkšanu, tos finansējot no ministriju vai pašvaldību budžetiem.
"Politiķu nikni uzdoti jautājumi, kas faktiski nebija jautājumi, bet apgalvojumi, vērtējums, nosodījums rīcībai – tur nebija jautājumu. Tur bija skaidri pateikts – tā darīt nedrīkst," skaidro Rožukalne.
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs, kādreizējais sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Roberts Putnis uzskata par nepietiekamu to, ka žurnālists nostājas ekrānā un stāsta. Jāspēj izskaidrot arī ārpus ekrāna, uzskata Putnis.
Rožukalne atzīst, ka "tas īstenībā ir biedējoši, tas iedzen tādā pašcenzūrā, liek justies ļoti tramīgiem, ko atkal politiķi teiks".
Gan Anda Rožukalne, gan kādreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Gints Grūbe norāda – vara nav ieinteresēta spēcīgos, neatkarīgos medijos.
"Gluži pretēji – aizsedzoties ar frāzēm par to, ka mediji ir ļoti svarīgs demokrātijas instruments, patiesībā visi likumdošanas jautājumi, kas saistīti ar sabiedrisko mediju sakārtošanu, ir tikuši bremzēti," norāda Grūbe. "Es neredzēju darbībā tikpat kā nekādas indikācijas tam, ka būtu kāds ļoti radikāli iestājies par sabiedrisko mediju attīstību un neatkarību."
Mediju eksperti norāda uz vēl vienu slēptu ietekmes veidu – reizēm politiskās intereses savijas ar biznesa interesēm. Politiskajā dienaskārtībā it kā nejauši nonāk jautājumi, kas vājina sabiedrisko medijus, bet ir izdevīgi komercmedijiem.
Piemēram, sasteigtais un nepamatotais mēģinājums panākt sabiedriskās televīzijas iziešanu no reklāmas tirgus, piemēram, noraidījums veidot atsevišķu televīzijas kanālu krievvalodīgo auditorijai.
"Tas, ka komercmediju lobijs ir ļoti spēcīgs Latvijā un tiek maksāts lobētāju, konsultantu uzņēmumiem, tiek veidoti vēstījumi, kuri pēc tam parādās kā politiķu retorika, viņu pārliecība saistībā ar mediju attīstības jautājumiem, - tas tā notiek," atzīst Rožukalne.
LTV raidījuma "Kultūršoks" veidotāji norāda uz, iespējams, sakritību, ka šonedēļ par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces preses sekretāri kļuvusi Dace Balode, kura līdz tam bijusi "MTG Latvija" konsultante saziņā ar NEPLP.
Dacei Balodei stājoties preses sekretāres amatā, medijos tika izplatīta īsa viņas biogrāfija, kurā par vairākiem gadiem bija neko neizsakošs teikums – "darbojusies privātajā biznesā". Dace Balode nevēlējās izgaismot savas biogrāfijas tukšos laukumus un savu CV raidījumam "Kultūršoks" atteicās dot.
Dace Balode neatklāj, ka un kādā statusā darbojusies arī kā konsultāciju uzņēmuma "Meta Advisory" pārstāve un konsultējusi privāto raidorganizāciju "MTG Latvija". Daces Balodes saziņu ar NEPLP "MTG Latvija" jautājumos apliecina viņas e-pasta sarakste ar NEPLP locekļiem, kurā viņa parakstās kā "MTG Latvija" sabiedrisko attiecību konsultante.
Kamēr žurnālisti un mediju eksperti raizējas par apdraudējumu mediju brīvībai, pirms gada KM izveidotās Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis saredz apdraudējumu nevis medijiem, bet no medijiem.
Roberts Putnis apgalvo, ka neredzot mediju apdraudējumu no varas puses nekādā formā. Putnis saskata politiskas diskusijas par mediju kvalitāti un mediju atbildīgumu, reakcijas uz mediju provokācijām, kas liecina, ka sabiedrība ir dzīva.
"Līdz šim brīdim es nevaru nekur izlasīt, kāda ir LTV redakcionālā politika, ko man darīt, kā politiķim, kas ir atbildīgs vēlētāju priekšā, kurš uzskata, ka viņš tiek provocēts sabiedrisko raidorganizāciju saturā. Man nav iespēju vērsties ne kādā ētikas padomē, ne ombudā," norāda Putnis.
