«Kultūršoks»: Kas traucē apvienoties luteriskajai baznīcai

Atšķirīgi teoloģiskie uzskati gadiem ir bijis iemesls, kāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) noraidījusi apvienošanos ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL). Taču vienlīdz atšķirīgi uzskati nebūs šķērslis apvienoties ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā (VELBL), lai iegūtu vērtīgu īpašumu – Pēterbaznīcu. Kas ir domstarpību pamatā? Vai tikai atšķirīgie teoloģiskie uzskati?

Kad pavasarī likumprojekts par Pēterbaznīcu nonāca izskatīšanai Saeimas komisijā, vienīgajai pretendentei uz īpašumu – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai jeb LELB - pārsteigumu sagādāja Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas jeb LELBĀL. Kopā ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā (VELBL) tā arī pieteicās uz īpašumu, piedāvājot veidot kopīgu nodibinājumu jeb fondu Pēterbaznīcas apsaimniekošanai, kurā būtu pārstāvētas visas ieinteresētās baznīcas - LELB, LELBĀL, Vācu baznīca un Rīgas dome.

Saskaņā ar šo piedāvājumu Pēterbaznīca būtu ekumenisks dievnams, saglabājot arī līdzšinējo kultūras funkciju. Saeimas komisija uzdeva izveidot kopīgu darba grupu un vienoties par sadarbību.

„LELB ir nonākusi pie viedokļa, ka tā ar mums – LELBĀL – šajā Pēterbaznīcas īpašuma tiesību jautājumā nevēlas iet kopā,” saka LELBĀL Latvijas apgabala prāvests Kārlis Žols.

„Nevar būt īpašums, kura pārvalde ir dalīta. Ja mums vēl savā starpā nav pilnīga 100% uzticēšanās, šis īpašums tikai radīs postu,” uzskata LELB pārstāvis Kaspars Upītis.

Vēl aprīlī Saeimas komisijas sēdē LELB arhibīskaps izteicās, ka vācu baznīcai uz Pēterbaznīcu nav nekādu tiesību, un šo viedokli LELB turpināja uzsvērt mēnesi vēlāk tapušā vēstulē.

Taču vasarā LELB viedokli mainīja un vērsās pie vācu baznīcas Latvijā ar piedāvājumu apvienoties jeb precīzāk, kā teikts LELB mājaslapā, - pievienoties LELB. Tādējādi tikšot atjaunota vēsturiskā kārtībā, proti, līdz vāciešu repatriācijai un Latvijas okupācijai LELB sastāvā bija gan vācu, gan latviešu draudzes kā autonomas sastāvdaļas.

„Dievu lūdzot, nonācām pie kopīga secinājuma, ka mēs taču esam viena baznīca un esam bijuši. Tad atlika tikai likt priekšā, ka atgriežamies vēsturiskajā situācijā,” iepriekš norādīja LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Vācu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā (VELBL) pārstāvis Štefans Maisens (Stefan Meissen): „Jā, mēs bijām tiešām pārsteigti par to. Īpaši ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ka pēdējos 25 gados jau divas reizes bija starp mūsu baznīcām sarunas par iespējām apvienoties, lai atjaunotu vēsturisko situāciju. Abas reizes sarunu gaitā abas puses bija nākušas pie secinājuma, ka tomēr [apvienoties] nav reāli, un jautājums tika atlikts."

LELBĀL tika izslēgta no spēles, taču pret šādu modeli nākamajā Saeimas komisijas sēdē šomēnes neiebilda.

„Lai paliek tas, kas ir ar LELB, tas ir viņu sirdsapziņā, bet es negribētu mest akmeņus vācu draudzes dārzā, ņemot vērā, cik šī simboliskā vieta viņiem ir nozīmīga,” skaidro Žols. „Tas jau nav pats sliktākais variants, jo baznīca turpinās būt kā baznīca un dievkalpojumi turpinās notikt. Mēs gan nebūsim šajā lokā.”

„No vienas puses, tiešām ļoti žēl, ka mēs esam no šī procesa izslēgti, bet sarunās ar vācu draudzes pārstāvjiem mēs esam nonākuši pie secinājuma, lai vai kāds būtu šo sarunu rezultāts, arī mēs tad pilnībā netiktu izslēgti no iespējas Pēterbaznīcā būt un novadīt savus dievkalpojumus,” stāsta Žols. „To mums ir solījuši vai mutiski izsacījuši šādu iespēju vācu draudžu cilvēki.”

Vācu baznīcai ir vairākas sarkanās līnijas, ko tā negrasās pārkāpt

Štefans Maisens: „Kā tas bija pirms okupācijas laika, mums ir svarīga autonomija un patstāvība, un, protams, mums tikpat svarīgi, lai teoloģiskie uzskati un atšķirības, kas mums ir, tiktu akceptēti, un neviens lai negaida, ka mēs piekāpsimies citām lietām un jautājumiem.”

LELB apgalvo, ka respektēs vācu baznīcas atšķirīgos teoloģiskos uzskatus un tie nebūs šķērslis abu baznīcu kopības atjaunošanai. LELBĀL pārstāvis gan intervijas laikā nemin vārdu autonomija.

„Tas vienkārši norāda uz to, ka, pēc manām domām, nav šī iespēja diez cik liela, ka šī vienošanās tiks panākta,” uzskata Žols.

„Ar vācu baznīcu, pieļaujot šīs teoloģiskās atšķirības, mēs tomēr rodam kopīgu valodu. Tā tas diemžēl sanāk, tas nav racionāli izskaidrojams,” atzīst LELB pārstāvis Kaspars Upītis.

Atšķirības abu baznīcu teoloģiskajos uzskatos ir būtiskas. Svarīgākā – attieksme pret sieviešu ordināciju. LELB jau divdesmit gadus neordinē sievietes mācītāja amatā, un pērn šo aizliegumu nostiprināja savā satversmē.

„Mēs jau labprāt gribētu sievietes ordinēt, ja tā nebūtu teikts Svētajos Rakstos, bet ir tā rakstīts,” saka LELB Liepājas diecēzes bīskaps Pāvels Brūvers.

Savukārt vācu baznīcai sieviešu ordinācija ir principiāli svarīga.

Štefans Maisens: „Mēs uzskatām, ka sieviešu ordinācija ir pilnīgi normāla parādība mūsu baznīcā, mums ir sievietes – mācītājas, un šajā jautājumā mēs neesam gatavi nekādiem kompromisiem.”

Otra atšķirība – attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem baznīcā

„Ja cilvēks kaut ko dara slepenībā, tad viņam tas ir kārtojams ar Dievu. Vai viņš iet pie dievgalda, vai neiet, tas viņam pašam jāsaprot, un mācītājs to pat nevar izšķirt. Bet ja zināms sabiedrībā, ka cilvēks tā dzīvo, viņš rada piedauzību visiem citiem. Lūk, redziet, šis nāk pie dievgalda, tātad viņa dzīvesveids tiek apstiprināts,” iepriekš izteicies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.

Štefans Maisens: „Mūsu baznīcā cilvēki ar homoseksuālu orientāciju netiek izslēgti no sakramenta. Mēs viņus pieņemam tādus, kādi viņi ir.”

Zīmīgi, ka tieši šos principus – sieviešu ordināciju un homoseksuālu cilvēku pieņemšanu baznīcā – LELB vadība ilgstoši minējusi kā galvenos argumentus, kāpēc nav iespējama apvienošanās ar luterisko baznīcu ārpus Latvijas.

„Vācu baznīca Latvijā ir saistīta ar VELB Vācijā, kura teoloģiski ir vēl liberālāka nekā LELBĀL. Mēs pat varētu sacīt, ka mēs ar LELB teoloģiski stāvam pat tuvāk. Tas padara šo procesu vēl dīvaināku,” saka Žols.

LELB pārstāvis Kaspars Upītis, vairākkārt jautāts, intervijas laikā tā arī neatbild, kāpēc LELB ir gatava respektēt atšķirīgo vācu baznīcas viedokli, bet nav gatava respektēt atšķirīgos LELBĀL uzskatus.

Sieviešu ordinācija kā lakmusa papīrs

„Nevar būt viena baznīca ar diviem dažādiem teoloģiskiem uzskatiem. Sieviešu ordinācija ir lakmusa papīrs,” uzsver Kaspars Upītis, taču uz jautājumu, vai tas netraucē pievienot vācu draudzi, saka: „Nē, mēs respektējam viņu teoloģiskos uzskatus.”

„Šis jautājums mums nav šķērslis runāt ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā, jo mēs zinām, ka tur ir sievietes-mācītājas, un mēs vienojamies par šo jautājumu, mums nav pretrunu,” norāda Upītis.

Savukārt ar LELBĀL, pēc Upīša domām, šādas atšķirības „diemžēl” esot.

Kaut arī LELB deklarē, ka ir gatava respektēt vācu baznīcas atšķirīgos uzskatus, rodas šaubas, kā zem viena kopīga vārda varēs vienoti pastāvēt izteikti konservatīvā LELB un libereāli noskaņotā vācu baznīca.

„Tas būtu ārkārtīgi īpatnējs precedents,” norāda Žols

Arhibīskaps Jānis Vanags saziņas vietnē „Facebook” nemaz neslēpj, ka vienīgais apvienošanās mērķis ir iegūt īpašumtiesības uz Pēterbaznīcu. Ieinteresētība ir tik liela, ka LELB pat šī jautājuma izlemšanai plānot nākamgad sasaukt ārkārtas Sinodi, jo kārtējā Sinode paredzēta tikai pēc trīs gadiem.

„Nekādā veidā pašai VELBL nevar tikt atjaunotas īpašumtiesības, jo juridiski nav pamata,” skaidro Upītis. „Viņi kļūs par īpašniekiem. Tīri juridiski ierakstīsim zemesgrāmatā uz šīs draudzes vārda īpašumu. Mums tur būs tikai virsjuridiska atbildība. Mēs būsim laimīgi tiešām, ka vācu draudze varēs ienākt Pēterbaznīcā un nodrošināt šīs ēkas uzturēšanu vēl turpmākos 100 gadus. Tā ir vienkārši tāda resursu piesaistīšana.”

Prognozes par apvienošanās sarunu rezultātu atšķiras

Saeimas komisija atbalstīja vācu baznīcas un LELB apvienošanos un uzdeva apvienošanos nostiprināt Uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc tam Saeima atgriezīsies pie likumprojekta par Pēterbaznīcas īpašumtiesību maiņu. Jau nākamnedēļ sāks strādāt darba grupa vienošanās sagatavošanai. Prognozes par sarunu rezultātu atšķiras.

Uz jautājumu, cik lielu iespēju jūs dodat, ka šī pievienošana notiks, Štefans Maisens atbild: „Tas ir labs jautājums.  Es domāju, ja piedāvājums tādā veidā, kādā tika izteikts, - autonomija un patstāvība, un atsevišķu teoloģisko jautājumu atšķirīga izpratne, - tiek akceptēts, ja tas tiešām tādā veidā tiek uzturēts, tad varbūtība ir liela.”

„No LELB puses, kā es saprotu, ir šaubas, vai šī pilnīgā autonomija viņiem tiks piešķirta. Nu, redzēsim.,” – tā Žols.

Taču praksē baznīcas ne tikai apvienojas, bet arī šķiras.

Štefans Maisens: „Es domāju, ka komisija Saeimā ir pietiekoši gudra, lai likumā [par Pēterbaznīcu] ierakstītu, ja gadījumā vācu draudze kaut kādā veidā likvidējas, tad tā [Pēterbaznīca] būtu valstij piederoša.”

Turpretī pēc LELB vadībai ir cits plāns, balstīts LELB Satversmē, proti, gadījumā, ja draudze izstājas no LELB, tās īpašumi paliek baznīcai.

„Tajā brīdī, kad vācu draudze kaut kādu iemeslu dēļ vairs nepiederēs mūsu baznīcai, tie īpašumi atkal būs mūsu. Pavisam vienkārši,” norāda Upītis.

Ja notiks pretēju teoloģisko uzskatu pārstāvošās vācu baznīcas pievienošana, tad LELB faktiski zudīs argumenti, kāpēc nav iespējama apvienošanās ar LELBĀL

„Tas liktu mums vēlreiz pārdomāt, kāpēc tad mēs nevaram būt viena baznīca ar dažādiem teoloģiskiem uzskatiem,” spriež Žols. „Personīgos līmeņos ir izskanējis, ka LELB nevēlas ar LELBĀL virzīties uz apvienošanos. Kas to zina, ja mums būtu kāda baznīca Rīgā, kas mums pienāktos, tad varbūt tā saruna būtu savādāka.”

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti