Pēc tam, kad septembrī sabruka knapi nedēļu ilgušais pamiers, situācija saasinājās un atmosfēra kļuva nokaitēta diezgan strauji.
Krievija un ASV sastrīdas un nepiekāpjas
Tajā pašā dienā, kad Sīrijas armija paziņoja par pamiera beigām, apsūdzot nemiernieku kaujiniekus par pārkāpumiem, Alepo provincē tika sabombardēts ANO humānās palīdzības konvojs. ASV paziņoja, ka par to atbildīga ir Krievija vai Sīrijas gaisa spēki, ko Maskava un Damaska noliedza.
Pāris dienas iepriekš savukārt Krievija un Sīrija bija apsūdzējušas ASV vadīto koalīciju, ka tās īstenotajos gaisa triecienos valsts austrumos bojā gājuši vairāki desmiti Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma armijas karavīru.
Turpinoties intensīvai bombardēšanai Alepo, rietumvalstis pieprasīja uzlidojumus pārtraukt.
Pagājušajā nedēļā ASV paziņoja, ka pārtrauc sarunas ar Krieviju par neveiksmīgā pamiera atjaunošanu Sīrijā un par kopīgu vēršanos pret teroristiskajiem grupējumiem.
Vienlaikus Krievija paziņoja, ka aptur vienošanas ar ASV par atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija. Brīdi vēlāk Maskava paziņoja, ka varētu atsākt šī līguma darbību, ja Vašingtona izpildītu vairākus nosacījumus, tostarp atceltu sankcijas un segtu to nodarītos zaudējumus.
Krievija sastrīdas arī ar Franciju
Šis ir fons, uz kura pagājušajā nedēļas nogalē ANO Drošības padomē notika balsojums par Francijas atbalstītu rezolūciju, kas prasītu izbeigt Alepo bombardēšanu. Tai veto uzlika Krievija, sakot, ka dokumentā nebija ņemti vērā Krievijas priekšlikumi. Rietumvalstis savukārt apsūdzēja Maskavu, ka tai nav intereses izbeigt vardarbību.
Francija paziņoja, ka balsojums liecina par Krievijas izolāciju.
Parīze ar Krievijas atbalstu īstenotos Sīrijas spēku uzlidojumus arī nosauca par kara noziegumiem, sakot, ka tie būtu jāizmeklē Starptautiskajai Krimināltiesai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šos izteikumus nosauca par vienkāršu retoriku un frāžainību. Tomēr vārdu apmaiņa starp Parīzi un Maskavu lika Putinam paziņoja, ka viņš atceļ nākamnedēļ plānoto vizīti uz Parīzi. Francijas prezidents Fransuā Olands pirms tam bija paudis šaubas, vai vispār tiksies ar Putinu, uzsverot, ka tādā gadījumā vienīgā sarunas tēma būs Sīrija un Alepo.
Ir pat bažas, ka tas viss var izvērties tiešākā konfrontācijā starp ASV un Krieviju Sīrijā.
Sīrijai tas šobrīd diemžēl nozīmē, ka piecus gadus ilgušais karš, kas prasījis milzīgus cilvēku upurus, turpinās, un nav skaidrs, kā notikumi attīstīsies tālāk.
Pārmaiņas nesola ātri
Nedēļas nogalē tiksies ASV un Krievijas ārlietu ministri Džons Kerijs un Sergejs Lavrovs, kā arī Persijas līča valstu un Turcijas pārstāvji. Vēlāk Kerijs dosies uz Londonu, lai tiktos ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas pārstāvjiem.
Savukārt Krievija ceturtdien paziņoja, ka ir gatava nodrošināt, lai nemiernieki var droši pamest Alepo. Tam opozīcijas kaujinieki diez vai piekritīs, ņemot vērā, cik stratēģiski svarīga ir šī pilsēta.
Bet grūti spriest, vai kas būtiski mainīsies līdz janvārim, kad amatā stāsies jaunais ASV prezidents.
Rietumvalstu eksperti kā vienu no variantiem min, ka Krievijas bruņotie spēki uzskata, ka Vašingtona neiesaistīsies karā pret Damasku. Līdz ar to būs iespējams turpināt uzlidojumus nemiernieku kaujinieku pozīcijām Alepo un viņus sakaut, ieņemot pilsētu. Tas būtu nozīmīgs pavērsiena punkts Sīrijas karā.
Katrā ziņā diemžēl līdzšinējā pieredze liecina - ja ar lielām grūtībām tomēr izdodas vienoties par ugunspārtraukšanu, tā diezgan ātri sabrūk.
Politiski – ja arī pamiers turas, tad joprojām nesaskaņas par to, kāds tad tālāk būs politiskais risinājums. Centrālais jautājums allaž bijusi prezidenta Bašara al Asada nākotne - vai viņš atkāpjas un aiziet, vai viņam ir loma pārejas procesā.
Sankciju atcelšana pret Krieviju vairs nav darba kārtībā
Kad Krievija pirms gada sāka uzlidojumus, atbalstot Asada režīmu, tā praktiski piespieda rietumvalstis sadarboties ar Maskavu Sīrijā, to arī izmantojot, lai pakāpeniski sāktu izlauzties no izolācijas, kurā nonāca pēc Krimas aneksijas un kara Ukrainas austrumos.
Tas, ka sadarbībā ar Krieviju varētu mēģināt atrisināt Sīrijas karu, bija arī viens no argumentiem, kādēļ rietumvalstīs sāka izskanēt balsis par to, ka vajadzētu sākt diskutēt par sankciju mīkstināšanu pret Krieviju.
Tomēr tagad, ņemot vērā notiekošo Alepo un attiecību saasinājumu, jau izskanējuši aicinājumi pret Krieviju ieviest pat jaunas sankcijas saistībā ar Sīriju.
Kaut šobrīd signāli neliecina, ka tas tiešām notiks, jautājums par sankciju mīkstināšanu, kas saistītas ar Ukrainu, vairs nav tik aktuāls dienaskārtībā, kā bija pirms dažiem mēnešiem.
