Katrs desmitais skolēns līdz atestātam netiek. Kāpēc jaunieši pamet skolu?

Motivācijas trūkums, garlaicīgas mācības, nabadzība un ģimenes dzīves sākšana ir galvenie iemesli, kādēļ skolēni pamet mācības. Aptuveni katrs desmitais skolēns līdz vidusskolas atestātam tā arī nespēj aizsniegties.

Daļa izstājas jau pirms 9. klases beigšanas, kaut gan pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Eksperti uzskata, ka liela daļa atbildības par to jāuzņemas ir vecākiem, kuri ignorē sava bērna problēmas skolā. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno dažādus pasākumus, kā audzēkņus noturēt skolas solos.

Solā audzēkņi pusaudža un pusmūža gados

"Ir vienkārši jāsaprot to, ka tā izglītība ir vajadzīga, un katrs jau mēs atrodam sevī iekšējo tādu vēlmi nākt uz šejieni," stāsta Inese, kura savu vecumu nevēlējās atklāt. Viņa mācības pārtrauca pirms 15 gadiem, jo bija sevi jāuztur. Tagad viņa ir viena no audzēknēm Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā, kur vienā solā sēž audzēkņi gan pusaudža, gan pusmūža gados.

"Bija tā, ka es pārvācos no Latgales, un Latgales dzīve ir nedaudz savādāka nekā Rīgas dzīve, jo Rīgā ir daudz vairāk jācīnās. Tomēr ir grūtāk, it sevišķi, ja tu esi pārvācies uz lielpilsētu. Ir vairāk grūtību nekā laukos," stāsta Inese.

Katram vakarskolā motivācija ir sava, taču mērķis viens – panākt iekavēto un iegūt izglītību. Melānija stāsta, ka skolu pameta 10. klasē, lai dotos uz ārzemēm. Vecāki toreiz tam neiebilda, jo ļāvuši meitai pašai veikt savas izvēles dzīvē. Tagad atgriešanās mācību solā nav viegla.

"Grūti ir tāpēc, ka neesmu mācījusies četrus gadus. Ļoti grūta matemātika, fizika. Varētu teikt, ka melna bilde. Bet jāņem privātskolotājs un jācenšas," stāsta Melānija.

"Es atnācu šeit pagājušajā gadā aprīļa beigās, jo bija tāda situācija, ka bija jāstrādā, un, kad tu mācies skolā un strādā, tu bieži aizmirsti par skolu, jo ir tāda lieta kā miegs," arī Katrīna savu dienas skolu pameta 10. klasē pēc pirmā semestra. Vēlāk viņa mēģināja mācības turpināt tālmācības ceļā, taču bez skolotāja klātbūtnes sevi piespiest mācīties ir bijis par grūtu. Vakarskolu Katrīna sākumā uzskatīja par pagaidu risinājumu, taču skola iepatikusies, it īpaši atsaucīgo skolotāju dēļ, kā līdz šim viņai ir trūcis.

"Iepriekšējās skolās ir bijis vairāk tāds naids no skolotāju puses un neapmierinātība, un arī, ja tu neaizej kādu rītu uz stundu, tad tevī ieēdas, un tas man liekas ļoti neprofesionāli," stāsta Katrīna.

Skolas direktors Juris Šmits atceras arī gadījumus, kad pieaugušie nāk uz vakarskolu nevis sevis izglītošanai, bet lai rādītu piemēru saviem bērniem.

"Jau kādu laiciņu atpakaļ atnāca četri cilvēki uz 10. klasi. Vīrs ar sievu un cits vīrs ar sievu. Labām mašīnām, bērni iet skolā, aukles ir vakaros. Kāda motivācija? Bizness ir, viss ir. Viņš saka: „Kad man tas puika sāks prasīt, ko es viņu spiežu mācīties, viņš teiks, a tu parādi, ka tu pats esi beidzis!” Piemēram, tāda motivācija," klāsta skolas direktors.

Šādu faktoru min arī vakarskolas audzēknis Arnis. "Jā! Dēls mācās 9. klasē, un arī eksāmeni priekšā. Tad mēs abi eksāmeniem gatavojamies. Viņš 9. klasē, es 12. klasē," tā Arnis.

 

Nav vidējās izglītības, nav autovadītāja apliecības?

Vakarskolās nonāk tie, kuri pēc skolas pamešanas ir spējuši rast motivāciju mācīties. Tomēr šogad IZM pasūtītā pētījumā redzams, ka puse no skolu pametušajiem savu soli uzskata par pareizu, un aptuveni trešā daļa ir pārliecināti, ka mācības neatsāks.

Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tikai 4,9% skolēnu pēc pamatskolas neturpina mācības, daļa vidējo izglītību neiegūst. Eiropas Komisijas (EK) dati rāda, ka gandrīz desmitā daļa skolēnu Latvijā vidējās izglītības atestātu tā arī nesaņem. Tas gan ir nedaudz labāks rādītājs par Eiropas Savienības (ES) vidējo.

Šovasar „Vienotības” deputāts Ints Dālderis rosināja tobrīd atvērtajā Izglītības likumā noteikt vidējo izglītību par obligātu, taču kolēģu atbalstu Dālderis neguva.

"Skaidrs, ka ar varu nevienam zināšanas nevar piespiest iegūt, tā patiesi zināšanas. No otras puses, ja runājam par motivāciju, tad ir jābūt arī kaut kādam mehānismam, kas tomēr nosaka, ka ir lietas, kas ir sabiedrības interesēs kopējas, ka mūsu sabiedrība ir pietiekami izglītota vispārējā pamata līmenī," domā deputāts.

Dālderis gan uzsver, ka obligāto vidējo izglītību vajadzētu ieviest tad, kad gan pamatskola, gan vidusskola sastāvēs no sešām klasēm, nevis attiecīgi deviņām un trim, kā tas ir tagad.

Deputāts ir pārliecināts, ka pie šādas sistēmas Latvija agri vai vēlu nonāks, līdzīgi kā tas ir citur ES. Dālderis min arī citus veidus, kā piespiest jauniešus mācīties. Piemēram, ir valstis, kur vidējā izglītība ir prasība, lai iegūtu autovadītāja apliecību. Taču kopumā motivācija mācīties ir jāveicina visai sabiedrībai, rezumē deputāts.

"Tas mums visiem ir jāveicina kopīgi, lai cilvēks saprastu, ka viņa materiālās iespējas un vispār iespējas dzīvē ir lielā mērā atkarīgas no tā, kāds ir viņu izglītības līmenis," teica Dālderis.

Vairums mācības pametušo devušies uz ārzemēm

Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča obligātas vidējās izglītības ieviešanu sauc par represīvu metodi, kas rezultātu nedos.

"Tas situāciju neuzlabotu, jo mēs redzam, ka pamatizglītība ir obligāta un tāpat ir bērni, kuri neapmeklē skolu. Tāpat ir bērni, kuri agrīni pamet skolu un neiegūst apliecību par pamatizglītību," secina Juhņēviča.

Dienests apkopo pašvaldību sniegtās ziņas par bērniem, kuri skolu neapmeklē. Pagājušajā gadā aptuveni 15 000 Latvijā deklarētu bērnu līdz 18 gadu vecumam nebija reģistrēti nevienā mācību iestādē.

Tiesa, gandrīz 13 000 no viņiem ir devušies uz ārzemēm. Pārējiem diviem tūkstošiem iemesli ir dažādi – ilgstošas slimības, pārvākšanās uz citu pašvaldību, kas traucē datu apkopošanu, vai arī vienkārši skolas pamešana. Taču arī skolēna vārda esamība kādas skolas dokumentos nenozīmē, ka skolēns stundas tiešām apmeklē. 

Juhņēviča norāda, ka aptuveni katrs sestais skolēns nedēļā reizi vismaz vienu mācību stundu neattaisnoti kavē jeb basto. Ja skolēns semestra laikā neattaisnoti kavē 20 mācību stundas, jāiesaistās ir virknei iestāžu, turpina Juhņēviča.

"Par to skolai ir jāziņo pašvaldībai, un tālāk ir jāiesaistās sociālajam dienestam, bāriņtiesai, nepieciešamības gadījumā var piesaistīt arī policiju, lai šo jautājumu risinātu. Un kāpēc mēs pievēršamies tieši šai kavētāju mērķauditorijai?

Jo šie skolēni ir tā potenciālā riska grupa, kuri var neapmeklēt izglītības iestādi, līdz pavisam pamest skolu, un tad jau viņi tiek klasificēti kā agrīni skolu pametušie," stāsta IKVD vadītāja.

Dažādi iemesli, kāpēc pamet mācības

Jau pieminētais šā gada IZM pasūtītais pētījums rāda, ka populārākie mācību pamešanas iemesli skolēniem ir motivācijas trūkums, vēlme strādāt algotu darbu, grūtniecība vai laulība, kā arī nepatika mācīties.

Mācības skolēni vienlīdz bieži pārtrauc gan laukos, gan pilsētās, taču pamatizglītības posmā gan biežāk izkrīt lauku skolēni. Mazliet vairāk skolas pametušo vidū ir zēnu. Meitenēm savukārt viens no biežākajiem iemesliem mācību pārtraukšanā ir bērna piedzimšana.

Arī pamatskolu pametušie nonāk vakarskolās, tajā skaitā Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā. Direktors Juris Šmits atzīst, šie skolēni bieži ir „ielaisti”.

Viņš uzskata, ka skolēniem šobrīd nesamērīgi biežāk tiek stāstīts par viņu tiesībām nekā par pienākumiem, tādēļ trūkst elementāras cieņas pret skolotāju. Pārliecināt, ka izglītība pašam nāks par labu, ir ļoti grūti.

"Mēs neko nevaram darīt. Mēs tikai ar labestību varam mēģināt iestāstīt, ka kaut kad tev viņu [izglītību] vajadzēs. Kaut vai man par prieku. Sagādā man prieku un izrēķini to uzdevumu," stāsta skolas direktors.

Uz jautājumu, kā motivēt gandrīz pieaugušu cilvēku, kurš neredz jēgu pabeigt pat pamatskolu, atbildi neatrod arī Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze Gunta Kraģe. Viņa vien norāda, ka ir jādara viss, lai līdz tādai stadijai bērnu neizlaistu.

"Protams, ka mūsu ekspertu ieteikums ir par to jau domāt no pirmās klases. No tā pirmā brīža, kad bērns ierodas skolā. Tā viņam ir jauna vide, un tad, es domāju, ka pedagogiem un skolas vadībai būtu par to jāsāk domāt, un daudzas skolas to arī dara," teica Kraģe.

Svarīgi, lai vecākiem nebūtu vienalga

Kraģe atzīst, lai gan skolotāja ir otrā mamma, vecāku atbalsts ir pats galvenais. Tādēļ vecākiem ir ne tikai jāpieskata, vai bērns tiešām iet uz skolu, bet arī jāuzmana paša teiktais bērna klātbūtnē.

"Vecāku attieksme pret skolu, pret izglītību, tai ir ļoti liela ietekme uz skolēnu. Jau, piemēram, mājās vecāki diezgan bieži slikti izsakās, piemēram, par klases audzinātāju vai par kādu pedagogu.

Tas tieši un netieši veido bērna attieksmi pret skolu. Jo kādēļ gan skolēnam būtu jāiet uz tādu vietu, pret kuru vecākiem ir negatīva attieksme? Mēs bieži neapzināmies, ka bērni mājās visu dzird," sacīja  Kraģe.

Vakarskolas direktors Juris Šmits uzsver, vecākiem pašiem ne vienmēr interesē, kā un vai vispār bērns mācās.

"Tas sliktākais ir, ka arī atbalstu no vecākiem dabūt ir tikpat kā neiespējami. Tās nav tās labākās ģimenes, kur vecāki ir gatavi saprast, nākt palīdzēt. Ir savādāk. Ir pat tā, ka tu, audzinātājs, daudz strādā un ziņo, viņš iet atkal to laimi meklēt kaut kur citur, lai netraucētu, un viņa atbilde ir vienkārša: „Es taču strādāju!”. Bet tas ir jūsu bērns. „Bet Jūs esat skolotājs. Jūs tiekat galā!” uz dažu vecāku attieksmi norāda vakarskolas direktors.

"Ja vecākiem ir vienalga, tad skolai nav vienalga, pašvaldībai nav vienalga, valstij nav vienalga," IKVD vadītāja Juhņēviča atgādina, ka skolēna vešana uz skolu nav vecāku brīvprātīgs lēmums. To liek darīt valsts, un par vienaldzību var nākties arī maksāt. "Ir arī dažādi administratīvie sodi, ko vecākiem var piemērot, ja viņi nepilda savus pienākumus."

IZM centīsies apkarot priekšlaicīgu skolas pamešanu

Skolēnam ir vajadzīga arī pozitīva attieksme no skolotājiem, uzsver LU pārstāve Gunta Kraģe. Viņa pagājušajā gadā vadīja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu, kas ieviesa pozitīvas uzvedības modeļus vairākās skolās Latvijā.

"Piemēram, pirmajās klasēs, kad skolēns aiziet uz skolu, [viņš ir] bērns no ģimenes, kā lai viņš zina, kā skolā ir jāuzvedas? Viņam skolās parasti saka, ko skolā nevajadzētu darīt. Bet nepasaka, kā ir jāuzvedas! Un šī labā prakse, kas ir arī citās valstīs jau vairāk nekā 10 gadus, tas viņiem [skolēniem] palīdz labāk justies skolā, un pētījuma dati parādi arī to, ka pat mācību akadēmiskie sasniegumi paaugstinās," teica Kraģe.

Viņa stāsta, ka projektā gada laikā skolās samazinājās arī vardarbības gadījumu skaits un ar darbu apmierinātāki kļuva skolotāji. Tikmēr IZM nākamgad plāno priekšlaicīgu skolas pamešanu apkarot divos virzienos – iestāžu un vecāku sadarbības līmenī un katram skolēnam palīdzot atsevišķi, stāsta Juhņēviča.

"Tās varētu būt individuālas konsultācijas mācību priekšmetos, kur viņiem ir grūtības mācībās. Tāpat varētu būt skolas ietvaros šīs sadarbības komandas veidošanas, kur ir gan klases audzinātājs, gan mācību priekšmetu skolotājs, skolas psihologs, sociālais pedagogs, kuri tad, kopīgi strādājot ar šo bērnu, piedāvā tieši viņam izstrādātu atbalsta programmu.

Tātad individuālo programmu, kur tiek akcentēts tas, kas viņam padodas, kas viņam patīk, un šādā veidā individuāli tiek strādāts ar bērnu, lai radītu viņam vēlmi turpināt mācības," stāsta Juhņēviča.

Mēģinās motivēt arī ar transportu un ēdināšanu

No ESF naudas paredzēts arī riska grupā esošajiem nodrošināt transportu un ēdināšanu. Vakarskolas direktors Juris Šmits gan ir skeptisks. Viņš norāda, ka ar ēdienu skolēnu motivēt nevar.

"No vienas puses - viņš ir trūcīgs, [bet] nauda cigaretēm un šņabim ir. Un, kad tu viņam dod ēst, viņš saka, šitādu es neēdu. Tas tāpat kā bieži vien uz ielas tev prasa naudiņu, gribas maizīti. Tad iesim un nopirksim maizi, un tu saņem lamas. Jo ne jau viņam to maizīti vajag," uzskata Šmits.

Šobrīd Latvijas izglītības sistēmas galvenie jautājumi ir skolotāju algu reforma un mazo skolu slēgšana.

Tomēr IZM strādā arī pie jauna mācību satura, ko sauc par kompetencēs balstītu mācību saturu. Tas būtiski mainīs veidu, kā skolēni apgūst prasmes.

Tieši mācību metožu maiņu kā iespēju skolēnus noturēt skolās redz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Jānis Vucāns.

"Pedagoģiskie pētījumi jau apliecina to, ka šobrīd tie jaunieši, kurus vajag izglītot, kuri ir nonākuši izglītojamā vecumā, viņi ir ar pavisam citu mentalitāti, un līdz ar to izglītības formas, kuras ir bijušas iepriekš, viņiem nešķiet saistošas, un arī caur šīm  formām viņi nemaz nespēja apgūt tās zināšanas, kuras ir nepieciešamas dzīvei," stāsta Vucāns.

Jauniešiem bez darba un izglītības palīdz arī Labklājības ministrijas pārraudzītā programma „Jauniešu garantija”. Gada sākumā tās pārstāvji ziņoja, ka 50 000 jauniešu Latvijā nestrādā un nemācās. Tiesa, nav zināms, cik no viņiem strādā nelegāli vai arī jau atrodas ārzemēs.

7 komentāri
Arturs Berzins
Ja beidzu Rigas Raina 8..vakara mainu vidusskolu ,bija visadi gruti un viegli brizi ,bet tomer skolu pabeidzu- videja izglitiba .Atsaucigi skolotaji ,varbut tapec uz skolu nacu ar prieku ,kaa uz svetkiem .Paldies.
Meh
Es skolā daudz bastoju un beigās uz dažiem gadiem to pametu, jo laikam vienkārši nebija motivācijas (draugu nebija, mācību priekšmeti viens par grūtu, cits par vieglu un pat to kas ieinteresēja jau mūsdienās var mājās internetā paskatīties). Es teiktu, ka problēma nav vecākos, bet skolotāju attieksmē - no vienas puses tiek pievērsta liela uzmanība tam, ka nu tad tu beidzot esi atvilcies un tevi jānokaunina, no otras puses tālāk jau nevienu neinteresē kas ar tevi notiek, toties augstskolā šī problēma izpalika, jo semestra sākumā iedod plānu pēc kā mācīsies, pasaka kas jāizdara, lai dabūtu atzīmi un cik lielu daļu lekciju jāapmeklē un viss, tu vari nākt vai nenākt, bet tu zini kas tevi sagaida, kad atnāksi un kas jāizdara, lai viss būtu kārtībā
ExSkolniece
Mans berns tagad macas pamatskola,sakuma klasites. Saja raksta tika minets par to,ka berna klatbutne nedrikst aprunat skolotaju,bet vai skolotajam ir tiesibas visas klases prieksa aprunat bernus un vinu vecakus?Ir skolas,kuras skolotaji lieliski zin savas tiesibas un piemirst ka pareizi pildami ir pienakumi,nemaz nerunajot par pieklajibas normam gadijumos kad vecaks ir ieradies skola lai ar pedagogu aprunatos,savas kludas,uz kuram tiek noradits,noliedz,acumirkli paradas aizsmakusi balss,peksna saaukstesanas.Tad,ja musu Valsts atlauj,ka pedagogi(ne visi) atlaujas izradit publisku necienu pret berna vecākiem tikai tapec ka tie atlavusies pedagogam noradit uz vina kludam un ierosinat ka butu labak sis kludas izlabot.Tad kada var bernam but velme turpinat macities vispar?
Tehnikuma mēbele
Es mācos tehnikumā, bet labprāt pamestu mācības, tācu kaut kā žēl divus pilnus gadus izmest miskastē, kā nekā - jau 3. kurss. Taču zinu, ka tā profesija, ko apgūstu, tiešām nebūs man nekāds sirdsdarbs. Mācību parādi arī sakrājušies, nepadodas matemātika (kas pamatskolā padevās lieliski), nepatīk daži profesionālie mācību priekšmeti (vai tāpēc, ka skolotājs nemācēja skaidrot?). Personīgi man traucē tas, ka ir skolotāji, kuri neprot mācīt, kur nu vēl ieinteresēt. Vai skolotājs, kurš stundas laikā vazājas riņķī, galu galā sanāk, ka par galveno skolotāju kļūst google... Nezinu, varbūt vienkārši esmu slinks, šai valstij nederīgs brāķis, vai tomēr vaina skolotājos? Pamatskolā man bija labas atzīmes, tagad jākaunas.
par kāpēc....
tur var tik daudz atbildes atrast. Un ne vienmēr vecākus vajag vainot; pirmkārt jau man kā mātei nemaz negribas laist uz skolu bērnu zinot, kas notiek skolā -varmācības, cits par citu pārākums, ka bērnam vienalga patīk vai ne, jādara ko visi dara, vai tas ir svētku vai kāds cits pasākums (kas nav obligāta mācību viela), cik labpŗāt izvēlētos mājmācību, kas tik daudz vecākiem kā atvieglojums; zini ka neviens nepazemo, nesit tavu bērnu, ari citā veidā vairāk pasargāts bērns, jo mazāk tai bara sistēmā , jo vairāk iespējams bērnam noturēt ģimenes vērtības, audzināt tikumiskā, garīgas vērtības celt pa priekšu, jo skolā bērni vairs nesveicinās, aug necieņas, kauna izjūtas ir svešas (tas protams no mājām jānāk līdz), un tik daudz lieka jāmācās, bērni pārslogoti; paskatiet rindas pie neirologiem -pārslodze smadzenēm.....un tālāk???
miglaaa
Ziniet...? 12 gadi mācīties, skolā, ir par daudz. T.i. 19 gados beigt vidusskolu. Jauniešiem jau 19 gados ir citas intereses, nevis skolas sols. Pati pabeidzu 11 klases (padomju laikos), man bija 18. Pēc tam ieguvu profesiju citā skolā, bet tas jau pēc izvēles. Gribēju teikt..., ar tām 11 pietiek, nevis 12. Tālāk kur kurais.
Dace
Tam varētu būt daudz un dažādi iemesli,vecāki daudz strādā lai varētu izdzīvot,tikmēr bērni izlaižas.Vai vecāks ir viens un nespēj ar visu tikt galā ja ģimenē ir divi un vairāk bērni.Kad bērni sasniedz pusaudžu gadus viņiem liekas ka viņi ir pietiekami izglītojušies un viņi var par sevi rūpēties paši.Pamatizglītība ir vajadzīga visiem un tad jau katra ziņā kad turpināt iegūt profesiju.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti