Plašsaziņas līdzekļos kā iemesls slimnīcas slēgšanai tiek minēts ārkārtīgi sliktais un cilvēkus apdraudošais stāvoklis, kādā ir slimnīcas telpas.
Straupes un Strenču slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa norāda, ka telpu jautājums ir "pirmais, galvenais un vienīgais". Ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, lai novērstu avārijas stāvokli, labotu tekošo jumtu un izpuvušos logus, caurumus griestos un sienās.
"Tas nav ne Veselības ministrijas spēkos, ne iespējās," saka Ancveriņa
Lai noskaidrotu, cik sliktā stāvoklī īsti ir Lielstraupes pils, "Kultūršoks" to apskatīja kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Vidzemes reģionālās nodaļas inspektorēm.
"Pilij noteikti vajadzīgi kapitālieguldījumi, jo ir pēdējais brīdis, lai tiktu skatītas jumta konstrukcijas, jumta remonts vai nomaiņa, bet šādi lielāki finanšu ieguldījumi diemžēl pēdējos gados nav bijuši," atzīst VKPAI Vidzemes reģionālās nodaļas galvenā inspektore Ilze Liekniņa.
"Te tas stūris bija pilnīgi izgāzies... Valters, meistars, kurš nu jau viņā saulē, atjaunoja, kā nu viņš prata, bet es domāju, ka tas ir tīri veiksmīgi veikts," rāda un stāsta Straupes slimnīcas virsmāsa Regīna Blaua.
Izrādās, veikti arī citi atjaunošanas darbi, piemēram, savests kārtībā vēsturiskais pils lievenis.
"Ir veikts gan jumts remonts, pārliekot vecos dakstiņus un pieliekot jaunus. Arī ūdens novadīšanas sistēma tika pielikta," saka Ilze Liekniņa.
Arī vairākas esošās kultūras un mākslas vērtības pilī nav apskādētas. Kopā ar inspektorēm apstaigājot pārējās telpas, redzams, ka tās, ko izmanto personāls un slimnieki, nav gluži pilnīgā kārtībā, tomēr pieņemamā stāvoklī.
"Es nojaušu, ka daļa no darbiniekiem, kas tur diendienā strādā, nav nemaz bijuši augšējā stāvā, un pat nenojauš, kas tur ir," norāda Maija Ancveriņa.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš apstiprina, ka lēmums par slimnīcas izvākšanos no Lielstraupes pils ir izlemts.
"Esam konceptuāli vienojušies ar pašvaldību, ka viņi būtu gatavi visu šo pils kompleksu ar tām daļām, kas ir mūsu īpašumā, pārņemt," par pils likteni saka Lapiņš.
Straupes slimnīcas darbinieki tikmēr uzsver šīs vietas tradīcijas atkarību ārstēšanā un īpašo attieksmi pret pacientiem.
"54 gadus šeit tiek ārstēti alkohola atkarības pacienti, nevis dzērāji," uzsver Straupes slimnīcas ārste, narkoloģe Inga Veinberga. "Tā ir pilnīgi cita attieksme pret pacientu, profesionāli kā pret pacientu, nevis, ka tu kaut kāds dzērājs, kuru fiksi savedīsim kārtība, jo valsts par to maksā. Tās ir tās 54 gadu tradīcijas. Sevi cienošs alkoholiķis jau neies ārstēties uz Strenčiem, jo Strenči ir citiem pacientiem - psihiatriskiem."
Lēmums Straupes slimnīcas pakalpojumus pārdeleģēt Strenčiem slimnīcas personālam nav pārsteigums, jo mazliet vairāk nekā pirms gada par Straupes slimnīcas vadītāju tika iecelta Strenču slimnīcas galva Maija Ancveriņa, un jau tajā laikā aizsākušās runas par Straupē sniegto medicīnisko pakalpojumu deleģēšanu Strenčiem.
Ancveriņa atklāj, ka Straupē uzturas reizi vai divas nedēļā, taču viņa priecājas par komandu, kas tur strādā.
"Bija ļoti smags periods, kad notika uzteikumu izsniegšana, bet nu esmu savākusies; ļoti ceru, ka savāksimies 29.decembrī, ļoti ceru, ka kāds atnāks, ka es nesēdēšu viena pati, bet, protams, es tur neesmu gaidīta," - tā Ancveriņa.
"Tas ir interešu konflikts, jo Strenču interesēs ir, lai Straupi likvidē," uzskata Inga Veinberga. "Gadiem Strenči vēlās pārņemt Straupes narkoloģijas pasūtījumu no valsts."
Savukārt Ancveriņa iebilst, uzsverot, ka Strenču slimnīca nesūdzas par finansējumu.
"Es negribētu teikt, ka mēs to pakalpojumu gribam tāpēc, lai mums būtu vairāk naudas, pavisam noteikti ne. Es pilnībā atbalstu Veselības ministrijas iniciatīvu, ka pakalpojumam ir jāatbilst kvalitatīvi tā, kā tam vajadzētu būt 21.gadsimtā," skaidro Ancveriņa.
Straupes narkoloģiskā slimnīca saimniekojusi pils kompleksā jau kopš 1963.gada, un, ja narkoloģiskās palīdzības pakalpojums tiek pārcelts citur, slimnīcas personālam un pacientiem to pametot, pils paliek tukša.
Konflikts, kas gadu desmitiem ilgst starp Straupes pils īpašniekiem un Straupes luterāņu draudzi, neļauj īpašumu sakārtot un ierakstīt zemesgrāmatā.
"Mēs tagad nevēlamies, lai kaut kādas ne līdz galam sakārtotas tehniski juridiskas lietas apstādinātu to procesu, kas ir ejams, lai efektīvāk mēs sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus, no vienas puses. Un, no otras puses, kādam citam, kas var ar to daudz labāk nodarboties, būtu iespēja glābt šīs kultūrvēsturiskās vērtības," norāda Aivars Lapiņš.
Taču Straupes luterāņu baznīcas evanģēliste Daiga Ummere uzsver, ka Veselības ministrija nav bijusi īpaši ieinteresēta tiesvedības atrisināšanā un senas sarunas par iespējamo vienošanos ar draudzi beigušās ar neko.
Evanģēliste Daiga Ummere: "Jautājums ir par to, ka valsts ir atgriezusi [baznīcai] īpašumu, bet viņš netiek ierakstīts tajās robežās, kāds tas [vēsturiski] ir. Tālākās darbības ir vienkāršas: visas puses nāk kopā, izstaigā īpašumu, apskatās, kur ir visi šie robežpunkti, mērnieks to visu atzīmē, uztaisa shēmu, mēs visi parakstāmies, un pēc tam, kad ir šī vienošanās, tiek atcelta tiesvedība, momentā. Es to redzu kā drusku mēģinājumu novelt atbildību, ka draudze vainīga un tiesvedība pie tā, kas notiek. Bet tie lēmumi, ka tā slimnīca tiks pārcelta citur, mūsu ausīs nonāca ļoti sen."
Lai arī Veselības ministrija var atviegloti nopūsties, ka ar dažādiem apgrūtinājumiem apkrautais kultūrvēsturiskais Lielstraupes pils komplekss tiks nodots pašvaldības īpašumā, vairumu unikālās Straupes pils problēmu tas nerisina, jo īpašumu robežu strīds starp Veselības ministriju un Straupes luterāņu draudzi turpinās, un arī naudas vērienīgai rekonstrukcijai pašvaldībai nav.
Pārgaujas novada mērs Hardijs Vents cer, ka ar Lielstraupes pili nekas slikts nenotiks, tomēr arī apmeklētājiem to uzreiz pēc Jaungada nevarēs atvērt, jo jāveic mājasdarbs, lai pils būtu apmeklētājiem droša. Pašvaldība ir gatava izskatīt dažādus piedāvājumus, taču galvenais ir "nodrošināt sabiedrībai pils pieejamību".
