Īstenības izteiksme 15 minūtēs

VDK dokumenti atklāj arī cilvēku motivāciju sadarbībai

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Liepājā mājokļus tirgo aktīvāk, taču «burbuli» neprognozē

Kā bēgļiem Latvijā palīdz iejusties īpašs atbalsts. Četri stāsti no Jelgavas

Kā bēgļiem Latvijā palīdz iejusties īpašs atbalsts. Četri stāsti no Jelgavas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Īpašā pusgadu ilgā pilotprojektā diezgan patstāvīgu dzīvi divās Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā – sāka trīs bēgļu ģimenes no Sīrijas un Libānas. Īpašā tādēļ, ka tieši šīm ģimenēm apmaksā mājokļa īri un daļēji arī komunālos pakalpojumus, kā arī palīdz atrast skolu, bērnudārzu un darbu. Latvijas Radio piedāvā četrus stāstus, kā šis projekts izvēršas kādā bērnudārzā, skolās un darbavietā.

ĪSUMĀ:

  • "Kvotu bēgļu" ģimenes, kuras vēlas palikt Latvijā, iesaista atbalsta pilotprojektā. Ģimenes ir Rīgā un Jelgavā. Divām ir alternatīvais statuss, vienai – bēgļu.
  • Projekta izmaksas ir 5000 eiro no valsts budžeta.
  • Pilotprojektu sāka rudenī, un to īsteno Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību.
  • Pašvaldības aicina projektu turpināt vēl līdz gada beigām un valstī radīt regulējumu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. 
  • Projektā iesaistītajam bērnudārzam un skolām nekas daudz neesot mainījies, un jauniešiem ir cerība sekmīgi pabeigt mācību iestādi. Tomēr svarīga būtu sistēmiska pieeja, nevis tikai iniciatīva.
  • Iespējams, jādomā par subsidētām darbavietām, norāda uzņēmēja.

Pirmais stāsts – bērnudārzs

Lai adaptētos bērnudārzā, dažiem mazuļiem nepieciešams mēnesis, dažiem pat pusgads, taču mazajai meitenei no Sīrijas bēgļu ģimenes – četras nedēļas bērnudārzā "Kāpēcīši" Jelgavā. Bērndārznieces gaitas viņa sāka oktobra sākumā.

"Viss bija tāds kā brīnums, uz visu skatījās. Pirmās sniega pārslas – kā viņa skatījās, kā viņa brīnījās, jo acīmredzot nav bijusi tāda pieredze," atceras iestādes vadītāja Lāsma Lipiņa.

Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve
Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve

Viņa stāsta, ka ilgu sagatavošanās darbu nebija – Jelgavas pašvaldība bija iesaistījusies pilotprojektā, un šajā bērnudārzā bija brīva vieta. Meitenei piemeklēja grupu, kur skolotāja brīvi runā angļu valodā, jo bērns to nedaudz prot.

"Latviešu valodā arī sāk jau lēnu garu runāt īsiem teikumiem.

Visu laiku jau ir šajā vidē, skolotāja cenšas ar viņu angliski runāt, viss ir saprotams. Tas absolūti netraucē ikdienas darbam," stāsta Lipiņa.

Sīriešu meitenes uzņemšana bērnudārza dzīvi neesot tikpat kā mainījusi – strādājot pēc savas programmas un pielāgojot uzdevumus, kuram bērnam vajag ko vienkāršāku, kam ko sarežģītāku. Piemēram, auklīte angliski nerunā, taču sazināties izdodas gluži labi. Tagad grupiņā dzirdot trīs valodas – latviešu, krievu un reizēm arī angļu.

Meitene arī apgūst latviešu valodu. "Un ir arī individuālais darbs. Pēcpusdienās, kad bērnu paliek mazāk, skolotājai ir iespēja strādāt individuāli un lēnā garā," stāsta bērnudārza vadītāja.

Ar meitenes vecākiem gan komunikācija bērnudārzam notiek citādi – ar tulka starpniecību, ko apmaksā Kultūras ministrijas projektā. Viņi runā tikai arābu valodā un latviski pagaidām runājot maz.

"Vai nu tas ir telefoniski, mēs izskaidrojam, kas ir vajadzīgs, un tālāk tulks sazinās ar ģimeni.  Vai arī klātienē organizējam tikšanās, un tad ir tulks blakus. Tā mēs izrunājām iekšējās kārtības noteikumus, tad ir jātulko katrs teikums, cilvēkiem ir jāsaprot, par ko viņi parakstās. Par elementārām lietām, par slimošanas laikiem, par to, kas ir vajadzīgs, nepieciešams. Tas mums nav sagādājis nekādas problēmas komunikācijā," norāda Lipiņa.

Tāpat kā citus bērnus sīriešu meiteni bērnudārzs iesaista visos pasākumos - gan teātra izrādēs, gan Mārtiņu, Miķeļu un Ziemassvētku svinēšanā.

"Redzot to, ka Ziemassvētku pasākumā meitene tik forši dziedāja Ziemassvētku dziesmas kopā ar mūsu bērniem, mammas prieku acīs redzēju. Pavēroju - viņa stāvēja kājās un filmēja meitenīti. Varēja redzēt, cik ļoti viņa ir priecīga,

viņai mirdzēja acis, ka bērns tik ļoti iekļāvies un nekādā veidā neatšķiras," stāsta Lipiņa.

Ģimene ir musulmaņi, viņi neēd cūkas gaļu. Šī ēdiena izslēgšana no viņu bērna ēdienkartes bijusi vienīgā vecāku prasība. "Naudas ziņā tas neko nemaina. Mēs pielāgojam, mums arī ir bērni ar speciālajām ēdienkartēm, mums tas neko nemaina. Ja ir ēdiens ar cūkas gaļu, tad viņas porcijā ir zivtiņa vai vista. Bez problēmām. Absolūti mums tas neko nemaina materiāli, nav arī tā, ka ēdinātājam tas kādas grūtības sagādātu," uzsver bērnudārza vadītāja.

Otrais stāsts - skola

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā mācību procesa individualizācija nav nekas jauns, tāpēc par lielām pārmaiņām skola neuzskata brīdi, kad tur pamatskolas grupā sāka mācīties pusaudze no Sīrijas. Viņa skolā nav vienīgā, kam jāsniedz atbalsts mācībās, tāds nepieciešams arī vairākiem latviski runājošiem bērniem.

Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve
Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve

"Mums it nekas lieks nebija jādara. Mums ir skolā kārtība, kā mēs atbalstam bērnus, kuriem ir mācīšanās traucējumi, mācīšanās grūtības, tos bērnus, kas ir atnākuši no citu valodu skolām, tos, kas ir reemigrējuši, un arī šis bērns ne ar ko neatšķiras," saka skolas direktore Valentīna Maido.

Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve
Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve

Līdzīgi kā arī vēl daļai skolēnu pusaudzei no Sīrijas ir izstrādāts individuālais mācību plāns. Vairākus mācību priekšmetus viņa mācās kopā ar citiem audzēkņiem – vienaudžiem, taču daļu stundu pavada individuāli ar skolotāju. Piemēram, latviešu valodā, angļu valodā, matemātikā, ģeogrāfijā, krievu valodā un vēsturē noteiktu konsultāciju skaitu apmaksā no Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļiem.

"Meitenīte ļoti labi integrējas klases kolektīvā, viņai ir ļoti atbalstošs klases kolektīvs, ļoti atbalstoši skolotāji. Ļoti labi saprot, vispār nejūt, ka te kāds būtu no malas – kas īpašs būtu ienācis. Meitenīte arī mācās angļu valodu papildus un latviešu valodu, ļoti ātri apgūst šīs valodas. Klasē bērni ar viņu runā gan latviski, gan angliski. Viņai ir draudzenītes, viņa pat rakstīja pētniecisko darbu un aizstāvēja klases priekšā.

Protams, ar skolotāju atbalstu, bet viņa to izdarīja latviski. Viņa ļoti strauji progresē," norāda skolas direktore.

Valoda vienmēr esot sarežģītākais jautājums, turklāt jārīkojas tā, lai pusaudzei nebūtu pārslodze. Latviešu valodu meitene mācās pēc skolotājas izvēlēta individuālā plāna. Kopīgajos priekšmetos klasē mācību valoda joprojām ir latviešu. Taču skolotāji īpaši padomājot, ko darīt, lai ikviens skolēns labāk saprastu runāto.

"Viņam ir izdales materiāli, viņš padomā par to, kā uzdevumu attēlot varbūt kādreiz grafiski, un runā latviski. Turpat ir blakussēdētāja meitene, kura ar viņu ļoti sadraudzējusies, un viņa ļoti perfekti pārvalda angļu valodu un latviešu valodu. Un to, ko viņa nav stundā sapratusi, viņa to izdara individuālajā stundā un tā pakāpeniski iet uz priekšu," saka Valentīna Maido.

Trešais stāsts – profesionālā izglītība

"Protams, ir uzdevums - uzstādījums, ka šī gada laikā abiem jauniešiem ir jāiegūst izglītība ar diplomu," stāsta Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere. Viņa piekrita uzņemt divus nepilngadīgus jauniešus no Sīrijas.

Skolā māca amatus. Vispirms bija jānovērtē jauniešu zināšanas un prasmes, tad divām jauniešus interesējošajām specialitātēm – pavāra un friziera – jāizstrādā iekļaujošā programma, jo vienu pašu cilvēku atsevišķi grupā nevar mācīt. Jaunieši pamazām atklāja savus talantus, jo izrādījās – viņi jau šos amatus iepriekš mācījušies.

"Tajā brīdī, kad bija jāpiekrīt tai programmai un līdz galam jānolicencē, papildu darbaroku man nav, ir tikai mana administrācijas programma un metodiķi, kuri, protams, izdara to darbu papildus. Tā ir pilnīgi atsevišķa programma, kas tev jānolicencē. Jā, divu cilvēku dēļ," saka Bišere.

Iekļaujošo izglītību kā apmācības veidu skola nekad nebija izmantojusi, tāpēc smēlās pieredzi Ozolnieku vidusskolā. Taču viss, kā saka skolas direktore, ir izdarāms. Turklāt profesionālā izglītība vēl nekad nav bijusi tik dinamiska, kā tagad, un to tādu padara projekti.

"Arī šis ir praktiski projekts.

Tas nav obligāts pasākums, bet tas ir tīri cilvēcīgs solis, lai jaunie cilvēki iejustos, viņi ir ļoti smaidīgi, viņi ir ļoti atvērti," saka Bišere.

Arī tur jaunieši Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros pastiprināti mācās angļu un latviešu valodu. Skolas direktore domā, ka līdz eksāmeniem izdosies daudz panākt: "Daudzi uzdod man jautājumus - kā jūs to darāt, kā jūs apmācat. Vajag gribēt, un viss notiek. Arī mēs aizbraucam svešā valstī un vienkārši darām, arī maniem Sīrijas jauniešiem dod uzdevumu. Viņi šo uzdevumu izlasa, viņiem paskaidro angliski skolotājs vai audzēkņi blakus, strādājot pārī, un audzēknis izdara tieši tik, cik labi vajadzīgs. Es esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka viņi nokārtos arī ļoti labi valsts kvalifikācijas eksāmenu. Viņiem atlicis pusgads," norāda skolas direktore.

Ko par bēgļu uzņemšanu visās trīs izglītības iestādēs saka Jelgavas pašvaldībā? "Visas mūsu izglītības iestādes ir strādājušas krietni, krietni papildus un bez nekāda finansējuma, lai nodrošinātu šo bērnu veiksmīgāku iekļaušanos izglītības sistēmā. Protams, šeit ir tīri individuāli gadījumi, un mēs paši mācāmies un vērtējam, bet tas, ko izdarījuši izglītības sistēmas darbinieki, ir nesamaksājams un nenovērtējams," saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.

Ceturtais stāsts - darbs

Decembrī, pašā karstākajā dāvanu gatavošanas laikā,  privātā uzņēmumā "Karameļu darbnīca" Jelgavā sāka strādāt pusmūža vecuma vīrietis no Sīrijas. Darbu viņš dabūja pāris mēnešus pēc pilotprojekta sākuma, kad pārcēlās uz Jelgavu. Konditors pēc profesijas. Runā tikai arābu valodā, latviešu valodas zināšanas – nelielas.

Darba devēju uzrunāja pašvaldība. "Karameļu darbnīcas" vadītāja Ilze Priževoite trīsreiz tikās ar potenciālo darbinieku un nolēma mēģināt: "Man kā uzņēmējai bija diezgan lielas bažas un bailes. Pirmais jau bija valodas barjera, kas ir ļoti, ļoti izteikta. Kā ar darbinieku komunicēt, ja pat nevar paprasīt, vai ar tevi viss kārtībā?" 

Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve
Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve

Ar klientiem jaunais darbinieks nestrādā, jo tam būtu nepieciešams augstāks latviešu valodas zināšanu līmenis. Pirmā darba diena tika pavadīta, tulkam klātesot, jo vajadzēja iepazīstināt ar darba specifiku.

"Viņš ir tiešām motivēts strādāt un parāda sevi no labākās puses. Protams, brīžiem nedaudz ir ar humora piesitienu, ir jāpaspēlē mēmais šovs, lai kaut ko saprastu," saka Priževoite.

Uzņēmēja arī saka, ka nostrādātais mēnesis ir pārāk īss laiks, lai varētu daudz ko pastāstīt.

Iespējams, uzņēmumam interesētu Sīrijā iemīļotu saldumu gatavošanas prasmes. Pamēģināt sadarbību šādā jomā gribot abas puses.

"Mums nav bijis laika šajā mēnesī paeksperimentēt, bet mēs noteikti to izdarīsim, lai viņš parāda savas tiešās prasmes un ko tad viņš māk darīt," saka uzņēmuma vadītāja.

Taču skaidrs, ka strādāt cilvēks vēlas, lai nodrošinātu savu ģimeni. Alga ir tāda pati kā citiem tādas pašas kvalifikācijas darbiniekiem. Summu darba devēja neatklāj, taču var spriest, ka tā ir starp minimālo un vidējo algu Latvijā.

Par bēgļa pieņemšanu darbā uzņēmumam nav nekādu labumu. "Mums nav nekādas atbalsta sistēmas. Nodokļi ir tā kā visiem jāmaksā. Lai gan es saprotu - ja viņš nāktu, piemēram, janvārī strādāt caur nodarbinātības dienestu, mēs varētu iegūt kādas subsīdijas, bet, tā kā mēs pieņēmām decembrī, mēs no tā visa izkritām," saka "Karameļu darbnīcas" vadītāja. Proti, kvotas gada beigās beidzoties.

Kāda ir citu darbinieku attieksme pret kolēģi no Sīrijas? Uzņēmumā saka: arī lielākie skeptiķi situāciju uztver normāli un pozitīvi.

Grib strādāt un pelnīt

Bēgļu nodarbinātība

Darbā iekārtotas 26 personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu kopš 2016.gada sākuma līdz šī 11.janvārim ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību

No tām 18 personas šobrīd strādā.

Kopumā šajā laikā NVA reģistrējušās 124 personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Viņiem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss, veikta profilēšana, izstrādāts individuālais darba meklēšanas plāns, nodrošinātas karjeras konsultācijas.

Dati: Nodarbinātības valsts aģentūra

Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre norāda, ka visās trīs pilotprojektā iesaistītajās ģimenēs no Sīrijas un Libānas aug vairāki bērni. Ne velti arī šajā raidījumā bērnu ir daudz - visi iet skolā vai bērnudārzā un visās ģimenēs bērnu tēvi strādā.

"Tēvi saka - es gribu strādāt, vai nevar bišku vairāk apmaksātu [darbu]. Vienā ģimenē tētis ceļas piecos no rīta, un divas stundas vajadzīgas, lai nokļūtu uz darbu. Un strādā fiziski smagu darbu. Un viņš saka: es esmu gatavs vēl, kur tikai,"  stāsta fonda pārstāve.

Bērnu tēviem galvenais bija atrast darbu vispār un pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu ģimenes. Mātes pagaidām vēl nestrādā, jo viņas mācās latviešu valodu, lai iegūtu konkurētspējīgāku darbu. Viena no viņām pēc profesijas ir friziere, otra - ekonomiste un trešā - konditore.

Taču sešu mēnešu garumā plānotajam pilotprojektam jābeidzas jau pēc pāris mēnešiem, februāra beigās, un par to raizējas ne tikai personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Tas nozīmētu, ka par dzīvokļa rēķiniem būtu jāgādā pašiem. Savukārt pašvaldības bažījas, ka pēc pilotprojekta beigām viss paliks uz pašvaldības pleciem.

"Viņi taču nemetīs ārā ģimenes ar bērniem. Risinājums – patversme. Patversme ir vai nu vīriešu, vai sieviešu ar bērniem. Ģimeņu patversmju mums nav," norāda Alda Sebre.

Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve
Foto: Latvijas Radio / Laura Dzērve

Būtiska loma pašvaldībām

Šajā pilotprojektā vietvarām ir liela loma. Jelgava sagādāja pašvaldības mājokli, bet Rīgā īrēja privātajā sektorā.

Pašvaldības arī iesaistīja atbildīgos dienestus – sociālo, izglītības. "Šobrīd tas ir valdībā risināms, par cik un kādu periodu pagarināt, bet pilnīga un objektīva aina parādītos, ja turpinātu visu gadu," saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.

Atbalsts mājokļa īrei bēgļu ģimenēm uz laiku ir nepieciešams, kaut vai daļējs – secina Sabiedrības integrācijas fonds. Līdzīga pieredze ir arī Lietuvā un Igaunijā. Turklāt svarīgi slēgt līgumus ar šīm ģimenēm, iestrādāt pienākumus un atbildību – mēs jums apmaksājam dzīvokli, jums jāmācās latviešu valoda un jāstrādā.

Tiesa, latviešu valodas apmācība ir sāpīgs jautājums – līdzko atrod darbu, Nodarbinātības valsts aģentūrā to vairs bez maksas nevar apgūt.

"Jādomā par latviešu valodas apguvi, vai var mācīties latviešu valodu. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas, ir jārada iespējas valsts apmaksātos kursos apgūt latviešu valodu. Un viņam jāsaprot, ka bez latviešu valodas viņš šeit nevarēs dzīvot," norāda Alda Sebre.

Jelgavas pašvaldība uzsver palīdzību tieši sākumposmā. Tāpat arī valstī esot nepieciešams regulējums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, lielāks atbalsts izglītības sistēmā, piemēram, nodrošināt skolotāju palīgus, saka Rita Vectirāne no Jelgavas domes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti