Kamēr pacienti grūstās pie poliklīniku durvīm un mēģina tikt pie izmeklējumiem par valsts naudu, Veselības ministrija sagatavojusi jaunu eksperimentu rindu mazināšanai. Tiesa, tas gan nozīmē, ka dažiem ārsta vizīti var nākties gaidīt vēl ilgāk. Turklāt tā vairs nav tikai iecere, bet noteikumi, kas izmainīti un pieņemti Ziemassvētku nedēļā un stāsies spēkā pēc četriem mēnešiem – 1.jūlijā.
Tā kā pagaidām papildu naudas pakalpojumu apmaksai nav, bet pacientu kļūst vairāk, sagatavots jauns eksperiments, kā veidot pacientu rindas. Grozījumi noteikumos tagad pacientus paredz dalīt prioritātēs. Un tas nozīmē, ka daži pie ārsta varēs nokļūt ātrāk, bet citiem gaidīšana var kļūt vēl ilgāka.
"Ja kopējais finansējums nepalielinās, tad mēs arī sākām domāt, ko darīt. Kam šī ideja radās, godīgi sakot, neatceros. Tas bija kopīgi nozarē un Nacionālajā veselības dienestā. Un tad tos iekļāvām Ministru kabineta noteikumos, ka no šā gada 1.jūlija varētu nedaudz savādāk organizēt rindas," stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.
Paredzēts, ka priekšroka būs jādod bērniem un grūtniecēm, arī tiem cilvēkiem, kurus uz izmeklēšanu nosūtīs ar ārsta atzīmi – neatliekams. Vai tiem, kuriem atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu. Bonuss šajā situācijā būs arī darba nespējas lapa.
Ja šo ātro pacientu izmeklēšanai nedod papildu naudu, visiem pārējiem rinda izstiepsies vēl garāka.
"Tā ir tāda karalaika metode," raidījumam saka Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, "valstij pašreiz ir tāda attieksme: iedod 5 eiro un pasaka – neatsaki sev neko! Nopērc "Mersedesu"! Bet tas nav iespējams. Un tad jādomā par šo – ja tie ir prioritāri izmeklējami un ārstējami, un tad tam ir jāiedod arī nauda."
Nav skaidrības, kā ieviest dzīvē
Kā šos - jau pieņemtos noteikumus - ieviest dzīvē, šobrīd īstas skaidrības nav nevienai pusei. Slimnīcas un Nacionālais veselības dienests (NVD) gatavojas spraigām diskusijām.
"Un, kad tas pienāks tuvāk, mēs sapratīsim, vai diskusijās ar slimnīcām, ar profesionāļiem, ar sabiedrību, šajā sakarā ir kādi precizējumi ieviešami vēl skaidrāk, lai saprastu šo grupu prioritātes. Un vai tas būs vajadzīgs vai nē," norāda NVD direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks.
Bet ģimenes ārsti šā gada līgumus jau saņēmuši ar punktu, kas, atbilstoši grozītajiem noteikumiem, prasa uz nosūtījumiem pie speciālista norādīt arī to, vai pacients būtu piederīgs kādai no prioritāšu grupām. "Un tad jautājums, kā viņi tad nonāks pie šiem izmeklējumiem: ja viņi tagad būs visu rindu beigās, vai viņi tiks savas hroniskās slimības novērot? Vai tādēļ, ka netiks pie speciālistiem, tad slimības saasināsies, vai tad jau nebūs jāņem darbnespējas lapa," saka ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure.
Varētu rezervēt laiku akūtajiem pacientiem
Ģimenes ārste neizslēdz, ka tāpat kā viņu praksēs ir rezervēts laiks akūtām saslimšanām, līdzīgi arī poliklīnikās varētu organizēt prioritāro slimnieku apkalpošanu. Piemēram, Stradiņa slimnīcā šobrīd pēc pašu iniciatīvas pakalpojumu pierakstā atvēlēta desmit procentu rezerve, lai šajā laikā ieliktu neatliekami izmeklējamus cilvēkus. "Katram ārstam, katrai specialitātei ir pieraksta kalendārs. Tajā ir atzīmētas vietas gan valsts apmaksātajiem, gan maksas pacientiem, gan arī pacientiem, kas būtu pieņemami ārpus kārtas. Reģistrējot jau nodala šo kategoriju," skaidro Stradiņa slimnīcas Klientu informācijas un apkalpošanas daļas vadītāja Dzintra Kļaviņa.
Citā slimnīcā norāda, ka varētu būt sarežģīti rezervēt vietas šiem ārpuskārtas pacientiem, jo šobrīd nav nojausmas par to, cik tādu varētu būt. Ja papildu naudas nebūs, nemainīsies arī izmeklēto pacientu skaits.
Jau pagājušajā gadā veselības aprūpes organizēšanas noteikumos ierakstīja, ka onkoloģijas un hematoloģijas speciālistu konsultācijas jānodrošina desmit darbadienu laikā. Taču tas ir tikai papīrs. Realitātē šo prasību, kas ir spēkā jau gadu, ne visas slimnīcas var garantēt. Un, ja prioritāšu kļūs vēl vairāk, cerības uz pozitīvām pārmaiņām ir mazas.
Nacionālais veselības dienests pagaidām nevar pateikt, kā būtu jāmainās gaidīšanas laikam pēc pacientu sadalīšanas ātrajā un lēnajā rindā. Nav arī aprēķinu, cik daudz papildu naudas būtu jāpiešķir prioritāro pacientu izmeklēšanai.
Paralēli šīm aktivitātēm politikas veidotāji runā par iespējamām plašākām reformām veselības aprūpē, tostarp – ievērojamu rindu mazināšanu. Taču šie plāni šobrīd netiek izpausti.
Jau ziņots, ka ceturtdienas, 18.februāra, rītā Rīgas Austrumu slimnīcā sāka veidoties rindas, lai varētu pierakstīties pie dažādiem speciālistiem. Kamēr visi reģistrētāji nebija sākuši darbu, desmitiem atnākušo mēģināja iespraukties vienīgajā rindā.
Tikmēr veselības ministrs atklāja, ka rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un pie speciālistiem grib mazināt ar "trīs pasākumu kopleksu", vienlaikus veselības aprūpē ieviešot principu "nauda seko pacientam".
