De Facto

Mēģina bremzēt pārmaiņas onkoloģijas slimnieku aprūpē

De Facto

Ķīnas kravas pa dzelzceļu Latvijai aizvien iet garām

"Jaunais zīda ceļš": Ķīnas ekspansija vai biznesa projekts?

«Jaunais zīda ceļš»: Ķīnas ekspansija vai biznesa projekts?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Ķīnā prognozē, ka pēc Komunistiskās partijas piecgades kongresa Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina iniciatīva stiprināt tirdzniecības saites ar Eiropu uzņems vēl lielākus apgriezienus, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto". Līdz šim redzamākā iniciatīvas izpausme bijusi attīstīt visai nerentablos dzelzceļa pārvadājumus starp Ķīnu un Eiropu, no kā labumu grib gūt arī Latvija.  

Ķīnas ekonomika aug strauji, tā meklē jaunus tirgus

Šodien gandrīz katrai attīstītai Ķīnas pilsētai ir kravas vilcienu satiksme ar kādu Eiropas metropoli. Ar atšķirīgu regularitāti vilcieni kursē vismaz 10 maršrutos.

Kas īsti stāv aiz Ķīnas vēlmes brāļoties? Vai tās ir biznesa intereses vai Ķīnas globālās ietekmes stiprināšana? Visdrīzāk, ka abi.

"Pirms 20-30 gadiem patēriņam pilnīgi pietika ar Ķīnā saražotajiem piena un lauksaimniecības produktiem. Šodien ar to nepietiek. Un nākotnē mums ir jāatrod jauni partneri, kas var mums nodrošināt tādus produktus. Un Ķīnas valdībai ir jāpalīdz mūsu uzņēmumiem atrast jauni tirgi, kur pārdot preces," saka Naņdzjinas Universitātes profesors Jinšengs Lju.

Ķīnas ekonomika aug apskaužamā tempā – bijuši gadi ar 14% izaugsmi, tagad tā ir virs 6%. Ķīna ir otra lielākā pasaules ekonomika aiz ASV. Taču, sadalot uz lielo iedzīvotāju skaitu, pirktspēja Ķīnā atpaliek no attīstītākajām valstīm. Tādēļ Ķīna izmisīgi meklē noieta tirgus, tostarp pa sauszemi.

Taču pašlaik tikai nepilns 1% no Ķīnas eksporta uz Eiropu notiek pa dzelzceļu. Dzelzceļa pārvadājumi ir divas līdz četras reizes dārgāki nekā jūras pārvadājumi.

Tādēļ doma attīstīt dzelzceļa sakarus nav dzimusi biznesa vidē, bet tā ir no augšas veidota politika. Jaunais zīda ceļš ir Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina iniciatīva, pavadīta ar jaudīgu propagandas kampaņu. 

Ķīna vēlas mazināt lielo atkarību no ūdens satiksmes

Viens no iekšpolitiskiem mērķiem ir attīstīt preču plūsmu caur nabadzīgākiem Ķīnas reģioniem. Starp piekrastes un valsts vidienes provincēm ir ļoti izteikta nevienlīdzība. Provinces pat saņem dotāciju no centrālās valdības par katru konteineru vilcienu, ko nosūta uz Eiropu.

Savukārt pie zīda ceļa ģeopolitiskajiem mērķiem pieskaita Ķīnas vēlmi mazināt lielo atkarību no ūdens satiksmes.

Ķīniešu pretarguments skepsei par investīcijām dzelzceļa sakaros ir tāds, ka bizness atnāks.

"Ja jūs aizbrauktu uz Šanhaju, jūs redzētu Ķīnas Volstrītu. To uzcēla uz lauksaimniecības zemes. Sākumā daudzi ideju kritizēja: "Jūs taisāt vēl vienu Volstrītu. Kāpēc lai jums kaut kas izdotos?" Bet tas ir ļoti veiksmīgs projekts. Tas ir viens no veiksmīgākajiem stāstiem tajā nozīmē, ka cilvēki atnāk, kad jūs kaut ko uzceļat. Kad ir no augšas uz leju veidota pieeja zīda ceļam, tā pieeja ir tieši tāda - kad jūs to uzcelsiet, cilvēki atnāks, bizness atnāks, tirdzniecība sekos," pauž ASV kompānijas "Interpublic Group" iniciatīvas "BrandChina" vadītājs Niņs Šao.

Konsultantu uzņēmuma "Ogilvy & Mather" pārstāvis Lindons Kao atzīmē, ka projekts ļaus Ķīnas kompānijām gūt atpazīstamību ārvalstīs: "Daudzas no jaunā zīda ceļa investīcijām citās valstīs ir investīcijas infrastruktūrā, kas tur būs ilgu laiku. Tas nav tas pats, kā pārdot televizoru vai telefonu. Elektroniku jūs gadu palietojat un izmetat. Ja jūs ceļat dzelzceļu un citas būves, tam būs ļoti ilgstoša ietekme uz vietējo labklājību un izaugsmi. Arī Ķīnas kompānijas kļūs par atpazīstamākiem zīmoliem šajos tirgos."

Tikai divi nozīmīgi dzelzceļa projekti Eiropas virzienā ir īstenoti

Investīcijas solītas simtos miljardos ASV dolāru. Taču tikai divi nozīmīgi dzelzceļa projekti Eiropas virzienā ir īstenoti. Ķīnas pilsētas Liaņjunganas osta iegādājusies daļas stratēģiskā konteineru pārkraušanas parkā Horgosā pie Kazahstānas robežas. Un Ķīna kopā ar Baltkrieviju attīsta industriālo zonu "Lielais akmens" Minskas pievārtē.

Laikraksts "Financial Times" pavasarī ziņoja, ka Ķīnas tiešās investīcijas jaunā zīda ceļa valstīs pērn un šī gada sākumā pat samazinājās. Turklāt apšaubāma ir naudas nonākšana infrastruktūrā, jo tiešās investīcijas visvairāk plūda uz tā jau attīstīto Singapūru. 

Jaunā zīda ceļa samitā šogad Ķīnas prezidents paziņoja par 124 miljardu ASV dolāru iepludināšanu projektā, uzsverot, ka tas nav mēģinājums palielināt Ķīnas politisko ietekmi, un aicināja citu valstu līderus iniciatīvā iesaistīties.  

Oktobrī notiks Ķīnas komunistiskās partijas piecgades kongress – centrālais notikums Ķīnas politikā. Pieci no septiņiem ietekmīgākajiem politbiroja locekļiem atstās amatus vecuma dēļ. Taču visdrīzāk izmaiņas būs tikai kosmētiskas. 

"Jaunā zīda ceļa iniciatīva nāk no Ķīnas augstākās vadības puses, no prezidenta Sji Dzjiņpina. Viņš saglabās savu amatu vēl piecus gadus. Es domāju, ka jaunais zīda ceļš pat kļūs vēl svarīgāks pēc partijas kongresa," prognozē Niņs Šao.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti