Izcērtot mežus, Sjerraleone cerēja uz ekonomisko attīstību. Tad sākās zemes nogruvumi.

Lai gan pēdējā laikā ir gadījies daudz dzirdēt par dažādām dabas katastrofām, piemēram, viesuļvētru "Hārvijs", Kalifornijas ugunsgrēkiem un viesuļvētru "Irma", tomēr viena no visnāvīgākajām dabas katastrofām notika 2017. gada vasarā. Turklāt tas notika valstī, kura atrodas ANO Tautas attīstības indeksa pašā apakšā – Sjerraleonē. Pēc trīs dienu smagām lietusgāzēm valsts  galvaspilsēta Frītauna un tai tuvumā esošie reģioni piedzīvoja vairākus nāvējošus dubļu noslīdējumus, kā arī plūdus. Rezultātā aptuveni 1000 cilvēku zaudēja dzīvību un apmēram tikpat palika bez mājām.  Tomēr noslīdējuma negatīvās sekas bija iespējams mazināt ar pārdomātu politisku plānošanu.

Dubļu noslīdējumi ir uzskatāmi par ļoti postošām mūsdienu katastrofām. Tie veidojas, kad zemē uzkrājas pārāk daudz mitruma un augsne kļūst pārāk piesātināta ar ūdeni. Kad starp ūdeni un augsni vairs nav pretestības, dubļu noslīdējums spēj izkustināt milzīgus laukakmeņus, kuri var nodarīt lielu postu. Šāda problēma piemeklēja arī Sjerraleoni.

Dubļu noslīdējums Sjerraleonē – norise un sekas

2017. gada 14. augustā pēc trīs dienu intensīvām lietusgāzēm sabruka viena no Sjerraleones galvaspilsētas Frītaunas kalnu ielejas sānu nogāzēm, tādējādi izraisot dubļu noslīdējumu. Tas nodarīja milzīgus infrastruktūras postījumus, iznīcinot tiltus, ēkas, skolas un veselības iestādes Regentas, Malamas/Kamajamas, Jubas/Kaningo un Lumlejas apgabalos. Vienlaikus ar noslīdējumu valstī turpinājās plūdi. 

Frītaunas nomale pēc lietavām un zemes noslīdējumiem 2017.gada aprīlī

Pēc Pasaules Bankas datiem, Sjerraleones plūdu un dubļu noslīdējuma izraisītie zaudējumi ir gandrīz 32 miljoni ASV dolāru. Visvairāk dubļu noslīdējums un plūdi ietekmējis nekustamos īpašumus, sociālo aizsardzību un veselības aprūpi. 80% kopējo zaudējumu ir šajos sektoros. Noslīdējuma un plūdu rezultātā ir jālabo arī telekomunikāciju sistēmas, ceļi, kā arī jāpārliecinās, ka plūdi nav negatīvi ietekmējuši dzeramā ūdens kvalitāti. Noslīdējuma rezultātā ir iznīcinātas vairākas skolas, tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši iespēju nopelnīt sev iztiku, kā arī savas mājas. Cilvēki, kuri strādā lauksaimniecībā un tie, kuri nodarbojas ar  mazumtirdzniecību, ir tie, kuru iespējas pelnīt iztiku ietekmētas visvairāk. Tas tādēļ, ka bieži viņu mazie ienākumi pasargāja no pilnīgas nabadzības, tomēr dabas katastrofas rezultātā ir iznīcināta to saimnieciskajai darbībai nepieciešamā vide. Šāda situācija ir spiedusi valstij izveidot atbalsta sistēmas, kas novērstu nabadzības izplatību.

Lai gan kopumā plūdiem un dubļu noslīdējumam nevajadzētu būt milzīgai ietekmei uz Sjerraleones izaugsmes iespējām ilgtermiņā un dabas katastrofa ietekmēja tikai dažus reģionus, tomēr šis gadījums ir tikai viens no daudziem. Sjerraleones gadījumā svarīgi ir apspriest to, vai bija iespējams novērst vai vismaz samazināt plūdu un noslīdējumu negatīvās sekas.

 Dabas postījumi – cilvēku pieļauti

Lai gan ir neiespējami panākt, lai dabas katastrofas neizraisītu nekādus zaudējumus, tomēr var nodrošināt, lai ietekme būtu pēc iespējas lokalizēta un nebūtu jāpiedzīvo simtiem cilvēku nāve un tūkstošiem cilvēku nebūtu jāzaudē savas mājas. Sjerraleones galvaspilsēta piedzīvo plūdus katru gadu un valdībai ir bijis laiks ieviest mehānismus, kuri varētu novērst to, ka šādas dabas parādības izraisa tik lielus zaudējumus. Apbūves regulācijas trūkums, apdzīvotības blīvums un dabas zonu iznīcināšana noveda pie tā, ka dubļu noslīdējumam un plūdiem bija tik traģiskas sekas.

Attīstības valstīs kā Sjerraleonē vēlme veicināt ekonomisko aktivitāti bieži vien tiek nostādīta augstāk par drošību. Frītaunas tuvumā senāk atradās lielas mežu platības un koku saknes bija spējīgas noturēt augsni vietā. Tomēr valdība lielāko daļu šo platību ir izcirtusi, jo koksne tiek uzskatīta par vērtīgu resursu, kas varētu veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Pie tam pilsētā pastāv minimāla regulācija no valdības puses, kura noteiktu vietas, kur ir atļauts būvēt dzīvošanai paredzētas ēkas. Ievērojamā iedzīvotāju blīvuma dēļ, daudzi pilsētas nabadzīgākie iedzīvotāji ir spiesti dzīvot nomalēs, bīstamu tuvu vietām, kur regulāri notiek noslīdējumi. Nereti būvniecība arī notiek teritorijās, kurās nesen izcirsti meži.

Situāciju vēl vairāk pasliktina valstī notiekošā urbanizācija – cilvēku pārvākšanās uz lielpilsētām darba meklējumos. Šie cilvēki pārsvarā nav spējīgi atļauties kvalitatīvus mitekļus un ir spiesti būvēt neizturīgas būdas, kuras nespēj tos pasargāt no dabas mestajiem izaicinājumiem. Turklāt Sjerraleones valdība arī regulāri pārdod ēku būvniecībai paredzēto zemi privātpersonām, kuru interesēs ir gūt peļņu vēl vairāk nekā valsts institūcijām. Privātpersonas negrib maksāt par vides izvērtējumiem, kurus iekļaut pilsētplānošanas procesos, un valdība to veiktajiem būvniecības projektiem bieži sniedz piekrišanu.

Lai gan ir izskanējušas idejas par iespējamiem risinājumiem, piemēram, nojaukt mājas, kuras atrodas aizsargājamās zonās vai stādīt jaunus kokus nocirsto vietā, šādi priekšlikumi nav sevišķi populāri, jo cilvēki nevēlas pamest savas mājas, pat ja tas apdraud viņu dzīvību. Taču ir jāapzinās, ka, ja nekas netiks darīts, tad šādas situācijas var atkārtoties, un cilvēki turpinās iet bojā.

Domājot par nākotni, jāapzinās, ka klimata pārmaiņu rezultātā šādas dabas parādības visticamāk pieaugs. Frītauna ir tikai viens piemērs. Pēdējā desmitgadē arvien smagākus plūdus ir piedzīvojusi gan Gana, gan Kenija, gan Uganda. Domājot par nākotni, ir jāapzinās, ka vides faktori kļūs par vienu no galvenajiem izaicinājumiem pilsētplānošanā, un blīvi apdzīvotās teritorijās nav iespējams atbildēt ar nedrošu apbūvi. Ja politiskā līmenī netiks meklēti risinājumi, visvairāk cietīs cilvēki, kuri ir vismazāk aizsargāti – sabiedrības nabadzīgākā daļa.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti