Īrēt dzīvokli kļūst arvien dārgāk; pirkt savu mitekli daudzi nevar atļauties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Pēdējo gadu laikā vērojamā ekonomiskā izaugsme ir atgriezusies arī mājokļu īres tirgū, un īres cenas pakāpeniski sāk atgūties no šoka, ko izraisīja ekonomiskā krīze. Tomēr šī tendence nav iepriecinoša pašiem īrniekiem, jo samērā konservatīvās banku kreditēšanas politikas iespaidā mājsaimniecībām nereti nav alternatīvu dzīvokļa īrēšanai. Korekcijas tirgū noteikti ieviesīs arī nesen apstiprinātie grozījumi Imigrācijas likumā, tomēr ekspertu viedokļi par to, kādā virzienā būs pārmaiņas, šobrīd vēl dalās.

Daudzi dzīvokļi izīrētāji tikai nesen ir guvuši pietiekamu pārliecību par to, ka ekonomika ir atveseļojusies pietiekami, lai klienti varētu atļauties maksāt lielāku īri - tā ļauj secināt vairāku aptaujāto īrnieku un arī ekspertu teiktais.

35 gadus vecais rīdzinieks Ģirts, kurš jau daudzus gadus īrē vienistabas dzīvokli Āgenskalnā, norāda, ka cena par dzīvokļa īri pirmskrīzes laikā gandrīz divkāršojās, bet krīzes laikā - atgriezās iepriekšējā līmenī. Tikai pēdējā gada laikā īres cena atkal ir sākusi celties, bet tā joprojām ir ievērojami zemāka, nekā treknajos gados, uzsver Ģirts.

Īrēt - trīsreiz dārgāk

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa norāda, ka kopumā Latvijā pārliecinošs vairākums iedzīvotāju dzīvo sev piederošos mājokļos - dzīvoklī īrē tikai aptuveni 15% iedzīvotāju, bet Rīgā šis īpatsvars ir lielāks. "Latvijas iedzīvotāji vairāk ir īpašnieku, nevis īrētāju tauta, jo dažādu, galvenokārt vēsturisku sakritību dēļ apmēram 60% ir īpašnieki savam mājoklim," stāsta bankas pārstāve.

Kauliņa norāda, ka, analizējot mājsaimniecību tēriņus, var secināt - iedzīvotāji, kuriem mājoklis ir jāīrē, atrodas ievērojami nelabvēlīgākā situācijā nekā dzīvokļu īpašnieki, jo viņu budžetā ar mājokli saistītie tēriņi var būt pat trīskārt augstāki.

"Laimīgs ir tas, kurš dzīvo sev piederošā īpašumā, jo mājokļa izmaksas – atšķirība starp dzīvi sev piederošā īpašumā un īrētā īpašumā ir trīskārša. Ja vidusmēra ģimenei mājokļa izmaksas paņem 14% no viņu rīcībā esošā ienākuma, tad īrējot šis cipars uzaug līdz 40%. Un tā ir ļoti liela atšķirība," norāda Kauliņa.

Maz iespēju iegādāties savu mitekli

Diemžēl šobrīd šo iedzīvotāju iespējas iegādāties savu mājokli ir visai ierobežotas, jo izmaksas par dzīvokļa īri nereti ir pārāk lielas, lai mājsaimniecības spētu sakrāt dzīvokļa iegādei nepieciešamos līdzekļus. "Lai mainītu situāciju, iedzīvotājiem ir maz iespēju. Vidusmēra Latvijas ģimene ar ļoti lielām grūtībām var atļauties vai varbūt nemaz nevar atļauties vienlaikus dzīvot īrētā dzīvoklī un uzkrāt summu pirmajai iemaksai. Pat ja viņi krāj piecus gadus, tad 25% no pērkamā dzīvokļa vērtības viņi nevar atļauties uzkrāt, ja viņiem ir jāmaksā visnotaļ nozīmīgā īres nauda," skaidro Kauliņa.

Tam piekrīt arī uzņēmuma "Realia Nekustamie Īpašumi" pārstāve Liene Leoke, kura arī piebilst, ka ne tikai banku, bet arī iedzīvotāju attieksme pret kredītsaistībām ir piesardzīga. "Vietējais tirgus ir stabils, un liela aktivitāte ir vērojama dzīvokļu tirgū. Lielākais darījumu skaits notiek Rīgas mikrorajonos. Domājot par to, vai dzīvokli pirkt vai īrēt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem priekšroka tiek dota īrēšanai. Viens no iemesliem ir nevēlēšanās ņemt hipotekāros kredītus un klienta neatbilstība banku kreditēšanas nosacījumiem. Bankas tagad ļoti strikti vērtē klientus un analizē visus potenciālos riskus, kas ir kredītņēmēja maksātspēja, piedāvātās ķīlas un citi nosacījumi," skaidro Leoke.

To apstiprina arī Latvijas Radio uzrunātais rīdzinieks Ģirts, piebilstot - daudzus no tirgū esošajiem dzīvokļu īpašumiem, it īpaši vecākās mājās, neuzskata par labu investīciju. "Kredītu īsti negribas ņemt – trekno gadu pieredze parādīja, ka bieži var iegrābties ar hipotekāro kredītu, it sevišķi padomju laika mājās. Tā, manuprāt, nav tālredzīga investīcija - ņemt kredītu, lai pirktu šādu dzīvokli," saka Ģirts.

Ārvalstnieki steidz iegādāt īpašumus

Iepriekšējo gadu laikā eksperti ne mazums uzmanības pievērsa faktam, ka ietekmi uz tirgu atstājusi valsts uzturēšanās atļauju izsniegšanas politika, kas ārvalstniekiem par nekustamo īpašumu iegādi ļāva saņemt uzturēšanās atļaujas. Pašlaik Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu, ka nosacījumi atļauju saņemšanai nākotnē būs stingrāki, tāpēc pēc uzņēmuma "Realia" novērojumiem ārvalstu pircēju aktivitāte ir pieaugusi.

"Ārvalstnieki steidz iegādāt Latvijā sen nolūkotos īpašumus, turklāt lielākā daļa objektu krietni pārsniedz minimālo ieguldījumu summu, lai nākotnē īpašums būtu pietiekami likvīds arī situācijā, kad iespējama īpašumu cenu samazināšana," norāda Leoke.

Savukārt nekustamā īpašuma uzņēmuma "Latio" vadītājs Edgars Šīns uzskata, ka ilgtermiņā imigrācijas politikas pārmaiņas, papildus citiem faktoriem veicinās ekonomikas izaugsmes apsīkumu un attiecīgi arī kritumu nekustamā īpašuma tirgū. "Tirgus pirms dažiem gadiem izdzīvoja arī tad, kad aktīvu vērtība nokritās par 60-80%. Tā kā jāskatās, kāds ir efekts uz tautsaimniecību jeb fiskālais efekts, kā tiks ietekmēts budžets, nodokļu ieņēmumi. Mūsuprāt, darījumu skaits strauji samazināsies. Varētu palikt apmēram trešā daļa. Domāju, nodokļu ieņēmumi arī būtiski mazināsies, un acīmredzot likumdevējiem gada beigās vai nākamā gada sākumā būs jāatgriežas pie jautājuma par jostas savilkšanu un budžeta konsolidēšanu ne jau tikai šī jautājuma dēļ," saka Šīns.

Vairāk maksā nodokļus par mājokļu īri

Kā būtiska pēdējos gados vērojama tendence dzīvokļu īres tirgū ir jāmin fakts, ka tirgus pelēkais sektors ir būtiski samazinājies. Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas vadītājas vietniece Inese Kemzāne skaidro, ka lielā mērā tas ir saistāms tieši ar VID aktivitātēm. Tomēr aug arī iedzīvotāju skaits, kuri nodokļus par ieņēmumiem no īpašuma izīrēšanas deklarē labprātīgi.

Pēdējo trīs gadu laikā ir dubultojies no dzīvokļu izīrēšanas gūto ienākumu nodokļu maksātāju skaits. 2010.gadā bija reģistrētas 8840 šādas personas, 2011.gadā – 9487,  2012.gadā – 12 375 un pērn – 15 623. Un kopš šī gada sākuma reģistrējušies jau  vairāk nekā 16 tūkstoši personu.

Tāpat pēdējā laikā strauji ir pieaudzis to dzīvokļu īrnieku un izīrētāju skaits, kuri savas attiecības nostiprina zemesgrāmatā. Valsts zemesgrāmatas statistika liecina, ka 2008.gadā no jauna reģistrēto īres līgumu skaits bija 138, bet jau nākamajos divos gados tas saruka līdz 37 un sāka atgūties tikai aizpērn un pērn, sasniedzot attiecīgi 53 un 75 līgumus. Kopējais šādu zemesgrāmatā reģistrēto īres līgumu skaits šobrīd ir 1032. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti