Irākas iznīcība – vai priekšvēstnesis «Daīš» atdzimšanai?

Irākas otrajā lielākajā pilsētā Mosulā nesen atzīmētie Ziemassvētki simboliski apzīmē Irākas premjerministra Hadera Alabadī decembra sākuma paziņojumu par Irākas teritorijas atbrīvošanu no "Islāma valsts" un tās kaujiniekiem. Tomēr karadarbība aiz sevis ir atstājusi gruvešus, kas valsts atjaunošanai maksātu vismaz 100 miljardus ASV dolāru. Tomēr starptautiskās koalīcijas pret "Islāma valsti" dalībnieku vēlme piešķirt līdzekļus Irākas atjaunošanai ir izrādījusies minimāla. Plašā iznīcība un postījumi, kā arī "Islāma valsts" atgriešanās pie agrāk piekoptās partizānu kara taktikas, liek izvērtēt vai teroristiskā organizācija varētu atdzimt?

Mosulas atbrīvošana un Irākas iznīcība – kas par to maksās?

Kalifātu oficiāli izziņoja Abu Muhammeds Aladnani savā 34 minūšu ilgajā runā, piecas dienas pirms nu jau slavenās Kalifa Abu Bakra Albagdādī uzrunas Al Nurī mošejā

Mosulas, kas atrodas Tigras upes krastos Irākas ziemeļos, atbrīvošana tiek uzrakstīta par vienu no smagākajām pilsētvides karadarbībām pēdējo 15 gadu laikā. Pilsētu bieži uzskata par simboliski nozīmīgu "Islāma valsts" dibināšanā, jo kaut gan tā dibināta jau pirms Kalifa Abu Bakra Albagdādī runas nu jau uzspridzinātajā Al Nurī mošejā, tieši šī uzruna atnesa Kalifāta dibināšanas notikumam pasaules mediju uzmanību. Karadarbība Mosulas atbrīvošanai tika uzsākta 2016. gada 16. oktobrī un iesaistīja savās rindās gan Irākas īpašo operāciju spēkus, gan Irākas kurdu karaspēku, abām grupām saņemot gaisa atbalstu no starptautiskās koalīcijas kara lidmašīnām. Īpaši smagu šo operāciju padarīja fakts, ka militārās operācijas laikā Mosulā atradās apmēram miljons civiliedzīvotāju un smagas cīņas notika tieši Mosulas vecpilsētā, kur jau tā apgrūtinātās pieejas apstākļos ciešā rādiusā atradās apmēram 100 000 civiliedzīvotāju bez pieejas ūdenim un pārtikai.

 

Mosulas atbrīvošana, kas noslēdzās 20. jūlijā, aiz sevis ir atstājusi ievērojami iznīcinātu infrastruktūru.

Kaujās pret "Islāma valsti" izpostītās Mosulas universitātes drupas
Situācijas nopietnību palielina fakts, ka karadarbība Irākā ir smagi iznīcinājusi ne tikai Mosulu, bet arī citas pilsētas Irākas ziemeļu un rietumu reģionos, jo tieši šajās daļās dzīvo vairākums Irākas sunnītu musulmaņu, kuru kritiku pret vairuma šiītu musulmaņu valdību izmantoja "Islāma valsts" savas “valsts” būvēšanai. Līdzīga infrastrukturāla un ekonomiska iznīcība ir novērojuma arī citās lielajās pilsētās, kā Ramadi, Tikritā un Falūdžā. Piemēram, Ramadi pilsētā, kas no Islāma valsts kaujiniekiem tika atbrīvota jau pirms diviem gadiem, daudzi no bēgļiem, kas atgriezās, vēl arvien dzīvo ANO Bēgļu aģentūras piedāvātajās teltīs. Finansējuma trūkuma dēļ tik apjomīgus postījumus reģionu valdība nav spējusi novērst, citējot arī Bagdādes nevēlēšanos piešķirt pietiekamus līdzekļus korupcijas un konfesiju konfliktu dēļ.

Salīdzinājumā ar citām šīm pilsētām, ieskaitot Falūdžu, Mosula ir izmēros lielāka un etniskajā daudzveidībā daudz sarežģītāka.

ANO Attīstības programma kā rekonstrukcijas un rehabilitācijas programma sniedz palīdzību infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā ūdens un elektrības sistēmām, ceļiem, tiltiem un arī skolām.

Pilsētas jezīdi, kristieši un kurdi jau izsenis vainojuši sunnītu musulmaņus par "Islāma valsts" attīstību un postījumiem valstī. Sarežģītajām sociopolitiskajām attiecībām nu arī pievienojusies iznīcība, kuras atrisinājums nav zināms. Karadarbības rezultātā Mosulā, piemēram, tika nopostīti visi pieci tilti, kas savienojuši pilsētas austrumu un rietumu daļas pāri Tigras upei. Kaut gan šobrīd divi no tiltiem tiek atjaunoti lietošanai, izmantojot finansējumu, kas piešķirts no ANO un Pasaules Bankas fondiem, šis piemērs norāda uz problēmas lielumu. Vēl oktobrī Pasaules Banka apstiprināja 400 miljonu ASV dolāru finansiālas palīdzības paketi atbrīvotajām teritorijām Irākā un Sīrijā. Savukārt ANO Attīstības programmas palīdzības ietvaros Irākas rekonstrukcijai ir novirzīti vēl apmēram 392 miljoni ASV dolāru, kur kā lielākie donori ar 115 miljoniem piedalījušās Amerikas Savienotās Valstis. Finansējumu vēl ir atvēlējušas Vācija, Nīderlande, kā arī Apvienotie Arābu Emirāti un Kuveita.

 

Papildu līdzekļus starptautiskās koalīcijas valstis ir negribīgas piedāvāt.

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons jau augustā noliedzis ASV turpmāko interesi iesaistīties Tuvu Austrumu nāciju atjaunošanā. Tomēr līdzšinējais finansiālais atbalsts nav bijis pietiekams jau pirms Mosulas atbrīvošanas, tādējādi vēl pasliktinoties pēc tam. Valsts infrastruktūras un ekonomikas iznīcība un lielais iekšienē pārvietoto personu loks apvienojumā ar lielo korupciju un starpkonfesiju nesaskaņām pārvērš šo ne tikai par humanitāru un ekonomisku problēmu, bet arī par starptautiskās drošības jautājumu.

"Islāma valsts" bez “valsts” Irākā

ASV īpašais sūtnis starptautiskajā koalīcijā pret "Islāma valsti" Brets Makgurks uzrunā, atskatoties uz 2017. gadu, atzīmēja panākumus, atkarojot 98 procentus no "Islāma valsts" kādreizējās teritorijas. Tomēr viņš atgādināja arī par cīņu, kas turpinās ne tikai teritoriālā kapacitātē, bet arī ideoloģiskā iznīcināšanā. Šobrīd Irākas militārie ieguvumi nav pielīdzināmi sabiedrības saliedētībai vai valsts atjaunošanai, un, kaut arī "Islāma valsts" nu jau ir tik vien kā ēna no sava senākā spožuma, grūtības, novēršot tās atkārtotu uzplaukumu, vēl tikai sekos. Ir vērts atminēties, ka pirms "Islāma valsts" dibināšanas "Daīš" organizācija, kas izaugusi no kādreizējā "Al Qaeda" atzara Irākā, ir piekopusi partizānu kara taktiku, kas noveda līdz Mosulas iekarošanai. Šobrīd pēc “valsts” zuduma šī stratēģija ir atkārtoti kļuvusi svarīga.

Kaujinieki, slēpjoties tuksnesī vai iefiltrējoties pilsētvidē, būvē skaitliski mazas šūnu organizācijas, lai veiktu uzbrukumus gan pret valdības, gan civilajiem mērķiem.

Šāda tipa uzbrukumi konvencionālām armijām ir grūti apkarojami. Īpaši grūti tas ir iznīcinātā vidē, kāda šobrīd paveras kādreizējās "Islāma valsts" kontrolētajās Irākas teritorijās.

Irākas valdības spēki patrulē Ramadi pilsētas ielās

Šī stratēģija nav jaunums un ir tikusi izmantota arī pirms “valsts” izveides 2014. gadā. Pamatojoties uz Abu Bakra Alnadžī 2004. gadā publicēto "Al Qaeda" rokasgrāmatu, kuru savulaik pieņēmusi arī "Islāma valsts" struktūrvienības, "Daīš" vairo savu spēku, izmantojot haosu un valdības nespēju valdīt. Tieši pilsonisko sašķelšanos un valstiskuma sabrukumu "Daīš" kaujinieki ir jau iepriekš izmantojuši, lai attīstītu jaunus organizācijas atzarus. Kā piemērus var minēt Sīrijas un Jemenas pilsoņu karus, kā arī valsts institūciju vājumu Afganistānā un Pakistānas Horasānas provincē. Tādējādi Irākas aizkavētā ekonomiskā un infrastrukturālā atjaunošana papildus veicina nesaskaņas jau tā saspīlētajās sabiedriskajās attiecībās starp dažādajām etniskajām un reliģiskajām grupām valsts pilsētās un šo grupu attiecībās ar Bagdādi kā valstisko centru. Vēl aptuveni trīs miljoni iedzīvotāju atrodas bēgļu nometnēs, nespējot atgriezties slēpto spridzekļu nosētajās pilsētās, ar mazu iespēju atsākt savu dzīvi pēc kara.

Pētījumi norāda, ka tieši bēgļu nometnes ir auglīgas vietas iedzīvotāju radikalizācijā. Kā nesenā intervijā teicis ASV Aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, “karš vēl nav beidzies”. Atgriezusies pie savas senās stratēģijas, "Islāma valsts" arī bez “valsts” izmanto Irākas problēmas, kuras tikai padziļināsies, ja netiks atrasts risinājums aizkavētai ekonomiskai un infrastrukturālai atjaunošanai.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti