Impīčments: Kā var sākties skandalozās Trampa prezidentūras beigas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Donalda Trampa skandāliem apvītā, vien četrus mēnešus ilgusī prezidentūra nesen nonāca jaunā teritorijā, demokrātu pārstāvim atklāti pieprasot impīčmentu. Tagad, kad tuvojas atlaistā Federālā izmeklēšanas biroja vadītāja Džemsa Komija liecību sniegšana un jauni skandāli aizēno Trampa ārzemju vizītes, runas, ka Tramps varētu kļūt par vēsturē pirmo atstādināto ASV prezidentu, arvien mazāk izklausās pēc pārspīlējumiem.

LSM atgādina skaļākos Trampa prezidentūras skandālus un skaidro, kā strādā impīčmenta procedūra pret Amerikas Savienoto valstu amatpersonām.

Trampu apvijošie skandāli - iespējamie sakari ar Krieviju, vēlēšanas, FIB vadītāja atlaišana

Atlaiž drošības padomnieku, kuram bija sakari ar Krieviju

13.februārī tika atlaists Maikls Flinns, Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Iemesls ir maldinošas informācijas sniegšana par kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.

Mediji vēsta, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti sazinājies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas un signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.

Pēc šo ziņu parādīšanās janvārī Flinns noliedza, ka sarunā apspriestas sankcijas. Vēlāk viņš pauda, ka neatceras, vai sarunā šis jautājums ticis pārrunāts.

Krievijas iejaukšanās vēlēšanās

Lai gan ASV administrācijā valda vienprātība par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu gaitā, pašlaik nav pierādījumu, ka Trampa vēlēšanu kampaņai būtu bijusi kāda loma Kremļa centienos ietekmēt 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas. 

20.martā ziņas par FIB izmeklēšanu par Trampa vēlēšanu kampaņas komandas iespējamiem sakariem ar Krieviju apstiprināja bijušais biroja vadītājs Džeimss Komijs. Vēlāk Tramps viņu atlaida no darba.

Arī Senāts un Pārstāvju palāta izmeklē šo lietu. Ģenerālprokurors Džefs Sešonss atkāpās no izmeklēšanām pēc tam, kad atzina, ka Kongresam (parlamentam) nebija paziņojis par tikšanos ar Krievijas vēstnieku.

Mediji ziņojuši, ka Trampa bijušais kampaņas vadītājs prezidenta vēlēšanās Pols Manaforts ir strādājis Krievijas prezidenta Vladimira Putina interesēs.

FIB direktora atlaišana

9.maijā Tramps negaidīti atlaida no darba FIB vadītāju Džeimsu Komiju. Sākotnēji Tramps un viņam tuvu stāvošas amatpersonas, piemēram, viceprezidents Maiks Penss, atsaucās uz ASV ģenerālprokurora vietnieka Roda Rozenšteina paziņojumu, kurā Komijs kritizēts par pārlieku skarbumu Hilarijas Klintones e-pastu izmeklēšanas laikā. Taču pirms tam Tramps tika kritizējis Komiju tieši par pārlieku pielaidību attiecībā uz Klintoni.

Vēlāk intervijā "NBC" Tramps teica, ka jau sen vēlējies atlaist Komiju, turklāt atklāja, ka FIB izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās bijis faktors šī lēmuma pieņemšanā.

"New York Times" pielēja eļļu šī skandāla ugunij, paziņojot, ka saskaņā ar atskaiti, kuru Komijs uzrakstījis brīdi pēc tikšanās ar Trampu, ASV prezidents lūdzis Komiju slēgt izmeklēšanu par sava padomnieka Maikla Flinna sakariem ar Krieviju.

Drīzumā Komijs saistībā ar savu atlaišanu liecinās Senātā.

Šie ir tikai skaļākie no skandāliem, kas apvij Trampa prezidentūru.

Vēl Tramps ir, piemēram, apsūdzējis iepriekšējo administrāciju par sarunu noklausīšanos. Tāpat bieži tiek norādīts uz interešu konfliktiem, saistītiem ar viņa īpašumu impēriju un ģimenei pietuvinātu personu uzņēmējdarbību. 

Pavisam nesen mediji ziņoja, ka Trampa znots Džareds Kušners, iespējams, mudinājis izveidot slepenu saziņas kanālu ar Kremli.  

Bet paša Trampa sabiedroto sakarus ar Krieviju izmeklēs īpaši iecelts pārstāvis.

Skandāliem ir tendence apaugt ar jauniem, un pastāv precedenti, kad pret ASV prezidentu ierosināts impīčments - procedūra par amatpersonas atstādināšanu no amata.

Impīčments pret prezidentu pielietots tikai divreiz

Kopumā impīčmenta procedūra kopš ASV dibināšanas ierosināta tikai pret 19 ASV amatpersonām, tai skaitā diviem prezidentiem. Pārsvarā šīs amatpersonas vai nu atkāpās pašas, vai arī tika attaisnotas. Lielākā daļa bija ievēlētas uz mūžu un nevēlējās atkāpties.

Pirmais impīčments pret ASV prezidentu notika pret Endrū Džonsonu 1868.gadā. Tas neizdevās - Senātā pietrūka vienas balss.

Džonsons, kurš pārņēma prezidentūru pēc Abrahama Linkolna nāves, esot bijis ļoti nepopulārs prezidents un pat aicināja savus sekotājus izrēķināties ar viņa politiskajiem pretiniekiem. Viņš tiešām bija pelnījis atstādināšanu, uzskata "Politico", minot Džonsonu kā vēsturisku piemēru tam, ka impīčmentu ir ļoti grūti īstenot.

Savukārt otrais impīčments notika relatīvi nesen, kad 1998.gada nogalē tika ierosināts process pret prezidentu Bilu Klintonu. Nākamā gada februārī Senāts Klintonu attaisnoja, nesavācot nepieciešamās 67 balsis apsūdzībās par nepatiesu liecību sniegšanu un šķēršļu likšanu taisnīguma un patiesības noskaidrošanai. Impīčments bija saistīts ar Monikas Levinskas seksa skandālu.

Jāpiemin arī 1974.gads, kad prezidents Ričards Niksons atkāpās saistībā ar Votergeitas skandālu. Impīčmenta lietu pret viņu grasījās ierosināt pēc t.s. "dūmojošās šautenes" ieraksta izplatīšanas, kurā Niksons apsprieda, kā apturēt pret viņu sāktās Centrālās izlūkošanas pārvaldes un FIB izmeklēšanas. Ja Niksons nebūtu atkāpies, viņš, visticamāk, būtu kļuvis par pirmo prezidentu, kuru Kongress atstādina no amata.

Gluži kā tiesas process abās Kongresa palātās

ASV Konstitūcija paredz, ka Kongresa Pārstāvju palāta var uzsākt impīčmentu pret augstu stāvošu amatpersonu, piemēram, tiesnesi vai prezidentu. Savukārt augšpalāta - Senāts - to iztiesā. Impīčments līdzinās tiesai tādā ziņā, ka Pārstāvju palāta izvirza apsūdzības (ieņemot prokuroru lomu), bet Senāts tās izskata, ieņemot zvērināto lomu. 

Pirms impīčmenta uzsākšanas Pārstāvju palāta izmeklēšanā skaidro, vai iespējams izvirzīt impīčmenta apsūdzību, kā arī izveido apsūdzību sarakstu. Lai sāktu impīčmentu, Pārstāvju palāta balso par apsūdzību apstiprināšanu. Ja tiek sasniegts vairākums, lieta nonāk Senātā, kas balso par katru apsūdzības punktu. Senātā nepieciešamas divas trešdaļas balsu, lai amatpersonu atzītu par vainīgu.

Izskatot apsūdzības, senatori dod zvērestu. Gadījumā, ja impīčments ierosināts pret prezidentu, izmeklēšanas priekšsēdētājs ir galvenais tiesnesis. Tas tāpēc, ka viceprezidents, kurš parasti ir Senāta priekšsēdētājs, notiesāšanas gadījumā kļūtu par prezidentu un līdz ar to var būt ieinteresēts prezidenta atstādināšanā. 

Apsūdzētā amatpersona var sevi aizstāvēt Senāta priekšā, savukārt Pārstāvju palātas dalībnieki - uzturēt apsūdzību.

Impīčmentam nav citas funkcijas, kā vien amatpersonas atstādināšana no amata. Šādi atlaistas amatpersonas vairs nevar ieņemt federālu amatu. Vēlāk tās var tiesāt parasta tiesa. 

ASV Konstitūcija paredz, ka amatpersonas tiek atceltas no amata, ja tās tiek atzītas par vainīgām "valsts nodevībā, kukuļņemšanā un citos smagos noziegumos un pārkāpumos".

Kā raksta "The Atlantic", Konstitūcijas tekstā lietojot visai nekonkrētos "smagos noziegumus un pārkāpumus", tiek nodrošināts, ka impīčmentu var ierosināt pietiekami daudzos gadījumos, tai pašā laikā pieprasot no apsūdzības uzrādīt specifiskus, pierādāmus pārkāpumus.

Piemēram, nekompetenci vai sliktu pārvaldi parasti neuztver kā pietiekami nopietnu pārkāpumu, lai ierosinātu impīčmentu. 

Kas sekotu impīčmentam?

Ja Pārstāvju palāta nobalso par apsūdzību izvirzīšanu ASV prezidentam un Senāts viņu atzīst par vainīgu, prezidents atstāj amatu.

Gan Pārstāvju palātu, gan Senātu kontrolē republikāņi, tāpēc šāds scenārijs paredz, ka apsūdzības būtu smagas un pierādījumi būtu nenoliedzami.

Turklāt impīčmentam būtu nepieciešams arī sabiedrisks atbalsts.

"[..] kamēr republikāņu sabiedrības bāze ir gatava atbalstīt Donaldu Trampu, neviens republikānis neuzdrošināsies uzsākt impīčmentu jeb atbalstīt demokrātus impīčmenta procedūrā, jo tas nozīmēs viņu absolūtu politisku pašnāvību kā minimums," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. 

Trampa atstādināšanas gadījumā amatu ieņemtu viceprezidents Maiks Penss, savukārt gadījumā, ja apsūdzības izvirzītas arī viceprezidentam, amatu ieņemtu Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens. 

Penss ir pret abortiem, ir skeptiski izteicies par klimata pārmaiņām, kā arī imigrāciju. Viņš ir balsojis pret finansējuma piešķiršanu HIV un AIDS apkarojošām programmām, ja tās neiekļautu sevī aicinājumus cilvēkiem atturēties no viendzimuma sakariem. Penss atbalstīja Trampa bloķēto Klusā okeāna reģiona partnerību.

Impīčmenta izredzes pašlaik

Statistiķis Neits Silvers, kurš precīzi prognozēja 2008. un 2012.gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, nesenā ierakstā savā vietnē, ņemot vērā vēsturiskus un politiskus faktorus, rēķināja, ka izredzes, ka Tramps atstās savu amatu pirms termiņa beigām, varētu būt no 25% līdz 50%. Tas iekļauj arī scenārijus, kuros Tramps atkāpjas pats.

Izredzes šādam scenārijam citu faktoru starpā varētu palielināt Trampa sabiedriskā atbalsta krišanās, kā arī demokrātu uzvara 2018.gada vēlēšanās, kurās pārvēlēs Pārstāvju palātu un trešdaļu Senāta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti