Igaunijā un Lietuvā atbalsts zaļai enerģijai divreiz efektīvāks

Atbalsts elektrības ražotājiem Latvijā ir dāsnākais Baltijā. Tas gan nenozīmē, ka saražots vairāk elektrības nekā pie kaimiņiem. Igaunijā un Lietuvā katrs ieguldītais eiro valsts atbalstā atnesis divreiz lielāku saražotās elektroenerģijas apjomu, svētdien, 19. novembra vakarā ziņo LTV raidījums “De facto”. 

To, ka Latvijai sanācis visnelietderīgākais atbalsta mehānisms Baltijas reģionā, secinājis enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš,

salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas maksājumus elektrības ražotājiem.

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka Igaunijā subsīdijās pērn samaksāti gandrīz 70 miljoni eiro, Lietuvā – aptuveni 150 miljoni, Latvijā – gandrīz 240 miljoni eiro.

Latvija – ar to domājot gan budžetu, gan patērētājus – samaksājusi vairāk par kaimiņiem gan kopējās summās, gan tieši par zaļo elektroenerģiju.

Atšķirība ir labi redzama, ja salīdzina, cik daudz zaļās elektrības valstis saražojušas par katru ieguldīto miljonu eiro. Pērn Igaunija un Lietuva par vienu miljonu eiro saražojusi 20 GWh, Latvija uz pusi mazāk – 10 GWh.

“Tas ir skaidri redzams, ka katrs ieguldītais eiro ir devis daudz mazāku atdevi atjaunojamās enerģijas apjomos. Tas ir šokējoši un nedara godu politikas veidotājiem un likumdevējiem. Un, protams, tas ir ļoti nepatīkami elektrības patērētājiem,” secina Ozoliņš. 

Vidēji lieliem rūpniecības uzņēmumiem elektrības rēķins Latvijā ir par 25% lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā.

Ekonomikas ministrija likusi galdā vairākus risinājumus. Vispirms – pārdalīs starp patērētājiem obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aiz kuras elektrības rēķinā slēpjas subsīdijas elektrostacijām. Tiem, kam elektrības skaitītājs griežas bez apstājas, OIK būs mazāks.

“Tas risinājums gan nav līdz galam izprotams. Taisnība, ka lielo elektrības patērētāju konkurētspēja ir ļoti ietekmēta dēļ OIK, bet vienlaicīgi – arī mazie ražotāji ir ražotāji. OIK risinājums ir, ka mazie ražotāji maksās vairāk, lai lielie maksātu mazāk,” saka Kaspars Osis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras enerģētikas komitejas vadītājs.

Tāpat tas attieksies uz mājsaimniecībām. Ja patēriņš ir neliels, tad rēķins būs lielāks. 

“Latvenergo” regulācijas lietu daļas vadītājs Kristaps Ločmelis gan uzskata, ka sistēma būs taisnīgāka nekā līdz šim. Viņš skaidro, ka iedzīvotājam, kam ir dzīvoklis ar vienas fāzes elektrības pieslēgumu un kas elektrību nepatērē vispār, rēķins pieaugs par 1,21 eiro.

Ekonomikas ministrija OIK ne tikai pārdalīs starp patērētājiem, bet arī sola samazināt tā apmēru. Elektrostacijas nedrīkstēs pelnīt vairāk par 9%. Tas ļaušot ietaupīt vairāk nekā trīs miljonus eiro. Taču vislielāko ieguvumu dos visai sarežģīts darījums starp valsti un tai piederošo “Latvenergo”. 

Subsīdijas maksā arī “Latvenergo” par gāzes stacijām. Valsts augustā nolēma atpirkt no sava uzņēmuma 75% saistību.

“Loģika ir tāda, ka vairāk nekā 700 miljonu eiro saistības atpirkām par 450 miljoniem eiro,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Taču paradokss ir tāds, ka no “Latvenergo” nākotnes subsīdijas atpirks pats “Latvenergo”.

Proti, valsts kā “Latvenergo” akcionārs samazinās kompānijas kapitālu un šo naudu ieskaitīs kā samaksu par elektrostacijām.

Darījumu izvērtēja reitingu aģentūra “Moody’s”. Tā uzskata, ka “Latvenergo” kredītreitingu tas nepasliktinās. Tomēr aģentūra papildus atzīmē, ka nākotnē valsts uzņēmuma finanses var negatīvi ietekmēt elektrības cenu tuvošanās zemākajam Ziemeļvalstu līmenim un virkne sauso gadu upēs. 

Ko tad Ekonomikas ministrijas aktivitātes dos? Vidējā OIK vērtība kritīsies jau no nākamā gada. Atbildīgais ministrs to uzskata par nozīmīgu sasniegumu. 

Taču “De facto” aprēķini gan rāda, ka OIK samazinājumu iedzīvotāji diez vai sajutīs. OIK maksājums tagad ir 2,7 centi par kilovatstundu. Nākamgad to par centu samazinās. Neņemot vērā pieslēgumu jaudas un patēriņu, kas arī ietekmēs rēķinu, vidējais OIK samazinājums kopējā elektrības rēķinā nedos pat vienu procentu lielu ietaupījumu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti