Ieskats vienā tiesvedībā: Bērni zaudē māti vecāku un sistēmas nesaskaņu dēļ

Iepriekš, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, raidījumā „Īstenības izteiksme” piedāvāju kādas tiesvedības rekonstrukciju, kur līdz Augstākajai tiesai bija nonācis strīds starp kādu ģimeni un bāriņtiesu Rīgā par vecāku tiesību pārtraukšanu. Savu atzinumu tiesai sniedza arī Tiesībsarga birojs un secināja, ka bāriņtiesa savā darbībā pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Piemēram, ģimenei nepamatoti liegts komunicēt ar bērniem tad, kad bērni ilgstoši atradās krīzes centrā, un šādu saskarsmi ierobežojošu gadījumu pēdējā laikā esot arvien vairāk. Radio zināms, ka pēc raidījuma izskanēšanas Rīgas bāriņtiesa pārtrauktās aizgādības tiesības tomēr atjaunoja, bet tagad ģimene atkal nonākusi atbildīgo dienestu redzeslokā. Tas gan bija tikai viens gadījums no aptuveni 30, kas katru gadu nonāk Rīgas administratīvajā tiesā vien.

Četru bērnu māte: Ar puikām sazvanos, ar meitām tik bieži neļauj runāt

Ilvas Vasiļjevas ģimene Salacgrīvas bāriņtiesas un sociālā dienesta redzeslokā pirmo reizi nonāca 2009.gadā. Ģimenē esošie četri bērni tolaik dzīvoja kopā ar abiem vecākiem un bieži cieta no tēva vardarbības. Tāpēc vecākiem uz laiku pārtrauca aizgādības tiesības. Pēc tam, kad māte saņēmās varmāku pamest, atguva tiesības audzināt bērnus.

Tomēr trūcīgā iztika un viņas jaunais draugs, kas, pēc bērnu liecībām, viņiem ļoti nepaticis, bija iemesli, lai aizgādības tiesības atkārtoti pārtrauktu.

Māte pirmajā vietā esot likusi savu mīļāko, nevis bērnus.

Tagad pastāv reāla iespēja, ka abus puikas un meitenes viņai varētu atņemt pavisam un nodot adopcijai.

Ar Ilvu Latvijas Radio sazvanās kādā darbadienas vakarā. Saruna notiek programmā „Skype”, jo viņa atrodas Lielbritānijā. Prom Ilva devās pēc tam, kad ar bērnudārza darbinieces algu izdzīvot nevarēja un bērni jau bija atņemti. Vecākajam dēlam ir aizbildne, bet pārējie trīs bērni jau vairāk nekā gadu dzīvo atbalsta centrā un kādā audžuģimenē.

“Vairāk nekā gadu es mēģināju meklēt darbu Latvijā,” stāsta Vasiļjeva. “Vienu brīdi es strādāju Rīgā par skolotāja palīgu bērnudārzā, bet es sapratu, ka reāli es finansiāli nevaru to pavilkt. Es uzturu kontaktus ar bērniem. Man puikas zvana, es pati zvanu. Ar meitenēm man neļauj tik daudz runāties, es ar audžumammu runāju,” norāda sieviete.

Bāriņtiesa: Māte ir emocionāli nestabila

Šī materiāla mērķis nav analizēt apstākļus, kādēļ ģimenei vecāku tiesības pārtrauca.

Nolūks ir saprast to, kā veidojusies sadarbība starp krīzē nonākušu ģimeni un atbildīgajiem dienestiem, lai problēmas novērstu un ģimeni saglabātu.

Vasiļjeva stāsta par to, ka savā novadā darbu savulaik atrast nav varējusi un tāpēc sākusi strādāt bērnudārzā Rīgā, tomēr izbraukāt diendienā no Salacgrīvas uz Rīgu un atpakaļ bijis pārāk dārgi, ņemot vērā ienākumus. Paralēli tam bāriņtiesa un sociālais dienests mātei izvirzījis vairākus uzdevumus - bijis jāapmeklē psihologs, psihoterapeits un kursi centrā „Dardedze” Rīgā. Apvienot darbu ar visām prasībām nebija iespējams.

“Viņi vispār neklausās manī. Viņi mani ignorē. Reāli viņi mani ignorē,” norāda Vasiļjeva. “Man bija tādi jautājumi: mammu, kad mēs atgriezīsimies mājās? Tādi ir jautājumi. Viņi raksta plānus, kas man ir jāizpilda. Bet viņi pasaka tā, tu jau tikai ķeksīša pēc to dari. Par kursiem arī viņi ir pateikuši tā - nu ja, tev jau kursi patīk,” stāsta Vasiļjeva.

Radio ar bāriņtiesas lēmumiem un citiem dokumentiem iepazīstas, tos lasot drukātā formātā.

Papīros rakstīts, ka māte neesot ņēmusi vērā ieteikumu meklēt darbu Latvijā, lai varētu turpināt sadarbību ar dienestiem.

Latvijas ekonomiskā situācija neliedzot strādāt šeit, tāpēc ir ceļama prasība tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu saskaņā ar Civillikuma atbilstošo pantu.

Mātei konstatēts arī emocionālās stabilitātes trūkums, jo tiesas sēžu zāli pagājušajā gadā viņa pameta raudādama, bez tiesneša atļaujas.

Vasiļjeva vērsās pēc palīdzības Tiesībsarga birojā, un par to vēl raksta turpinājumā.

Pašvaldības izpilddirektors: Viss notiek, taču nevaru pateikt, kura pusē ir taisnība

Lai lūgtu konkrēto situāciju skaidrot bāriņtiesai, Radio mēģināja sarunāt interviju ar Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētāju Marutu Pirro un arī sociālā dienesta vadītāju Anitu Holmu, taču domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese pa telefonu atbild, ka tas nebūs iespējams. Viņa pārstāsta bāriņtiesas priekšsēdētājas teikto.

"Viņa teica, ka, ja iet runa konkrēti par šo Vasiļjevas gadījumu un tiesībsargu, tad viņa nevar runāt, jo šī lieta nav līdz galam. Kamēr šī lieta nav līdz galam, viņa arī nerunās. Nākošnedēļ viņai ir plānota tikšanās ar tiesībsargu. Viņa brauc uz Tiesībsarga biroju tikties, lai izrunātu šo konkrēto gadījumu," sacīja Tiesnese.

Savukārt sociālā dienesta vadītāja esot atvaļinājumā un bez bāriņtiesas priekšsēdētājas atļaujas ar žurnālistiem nerunās. Tikmēr Tiesībsarga birojā par bāriņtiesas vadītājas iespējamo vizīti dzird pirmo reizi. Tur arī norāda, ka elektroniskā sarakstē ar pašvaldību arī juristi neesot saņēmuši atbildes pēc būtības. Radio dodas uz Salacgrīvas novada domi.

Pirro pieņemšanas laiks ir pirmdienās. Durvis atver viņas palīdze.

Esot jāgaida viena stunda, kamēr bāriņtiesas priekšsēdētāja beigšot parakstīt kādus dokumentus. Tikmēr Radio ielūkojas arī sociālā dienesta vadības kabinetā, un izrādās, ka Holma nav atvaļinājumā.

Tomēr atbildēt uz jautājumiem viņa nevēlas, esot pieņemšanas diena, bet kabinetā laikā, kad ierodas Radio, viņai nav apmeklētāju.

Tomēr līdz intervijai nedz vienā, nedz otrā kabinetā neizdodas tikt. Jāgaida koridorā. Ļoti drīz žurnālisti uzmeklē kāda pašvaldības darbiniece, aicinot uz sarunu ar izpilddirektoru Kasparu Ķemeru.

Salacgrīvas novada domes izpilddirektors Kaspars Ķemers

“Cik es esmu runājis ar bāriņtiesu un arī pēc loģikas, tur ir 2016.gads. Tagad mums ir 2017.gads, pa gadu taču kaut kas ir noticis.

Ir pagājis vismaz viens gads un līdz ar to kaut kas ir mainījies, un, izejot tam visam cauri pa mēnešiem, pa dienām, tas viss attīstās,” sacīja Ķemers. Tā domes izpilddirektors pamato lēmumu celt prasību tiesā par bērnu nodošanu adopcijai.

Īsās sarunas beigās viņš bilst, ka nevarot pateikt, kurai pusei strīdā ir taisnība. To izlems tiesa.

Tiesnesis: Bāriņtiesas tiešām cenšas, lai bērni nebūtu jāizņem no ģimenēm

Iepriekš Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pirms gada lēma negrozīt bāriņtiesas lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu uz laiku. Spriedumu Vasiļjeva nepārsūdzēja, jo, kā pati saka, valsts piešķirtie bezmaksas advokāti brīdinājuši, ko bāriņtiesa ir rakstījusi, tiesnesis pārrakstīšot, tāpēc neesot vajadzības lieki tērēt laiku. Lietu iztiesāja tiesnesis un vienlaikus tiesas priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, kurš uz jautājumiem piekrīt atbildēt pa telefonu.

Līdz tiesai parasti nonākot tikai galēji gadījumi, tādi, kur bāriņtiesas nevarot panākt sadarbību ar ģimeni ilgstošā laikā. Tāpēc arī varētu rasties iespaids, ka tiesa lēmumus balstot pamatā bāriņtiesas argumentos.

“Es, protams, pilnīgi tam nepiekrītu. Pēc statistikas varētu arī rasties [priekšstats], jo mēs ļoti reti kad tiešām atceļam bāriņtiesas lēmumus. Parasti līdz tiesai nonāk jau tādi acīmredzami gadījumi.

No savas prakses ir redzēts, ka bieži vien bāriņtiesai ir ļoti grūts izšķiršanās jautājums. No vienas puses, ja bāriņtiesa nereaģēs, sabiedrība jautās, priekš kam tāda bāriņtiesa ir vajadzīga? Ja bāriņtiesa reaģēs, atkal, no otras puses, būs pārmetumi no vecākiem un organizācijām, kas aizstāv vecākus,” norādīja Ploriņš.

Viņš pats vienreiz savas karjeras laikā atcēlis kādas bāriņtiesas lēmumu, bet tas arī esot bijis uz robežas. Proti, viņš ilgi šaubījies. Nelielai atkāpei jāmin, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā publiskotā statistika par bāriņtiesu darbu rāda šādu ainu. Pagājušajā gadā vecāku tiesības atņemtas kopumā 1203 vecākiem, 760 prasības sniegtas tiesā par vecāku tiesību pilnīgu anulēšanu.

44 gadījumos vecāki šādu bāriņtiesas lēmumu pārsūdzējuši tiesā. Taču tiesa atcēlusi vien četrus bāriņtiesu lēmumus. Tātad viena gada laikā bāriņtiesas ārpusģimenes aprūpei nodod vairāk nekā 1000 bērnu. Vecākiem uzvarēt tiesā izdodas ļoti reti.

Pēdējo divu gadu laikā Vidzemē šāda rakstura lietu skaits tieši Valmieras tiesā ir sarucis, bet pirms trim gadiem gan šādu lietu iztiesāšana bijusi regulāra. Ploriņš pieļauj, iespējams, tas saistīts ar regulārākām bāriņtiesu darbinieku apmācībām.

“Bāriņtiesas tiešām cenšas, un pirmais nosacījums ir panākt pēc iespējas, lai koriģētu to vecāku uzvedību un bērns paliktu tomēr ģimenē. Tas nav tā, ka es atnācu, bāriņtiesā viena persona izdomā, ka nepatīk, kā vecāks bērnu audzina, un mēs uzreiz apturam aizgādības tiesības,” saka Ploriņš.

Bāriņtiesas vadītājai pārmet vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un bērnu ietekmēšanu

Nesen šajā lietā savu atzinumu pabeiguši rakstīt Tiesībsarga biroja juristi. Secināts, ka Salacgrīvas bāriņtiesas rīcība neatbildusi cilvēktiesību, labas pārvaldības un objektivitātes principiem.

Pārkāptas vairākas mātes tiesības. Aizliedzot satikties ar bērniem un nesniedzot informāciju par viņiem, bāriņtiesa būtiski ietekmējusi ģimenes atkalapvienošanās iespēju. Likti apzināti šķēršļi un panākts, ka arī skolas, kurās bērni mācās, uz mātes e-pastiem, kuros viņa interesējas par bērnu sekmēm un uzvedību, neatbild. Piemēram, kādā vēstulē, kas ir Radio rīcībā, māte vaicā vecākā dēla klases audzinātājai, kāds bijis iemesls divām piezīmēm, par ko dēls viņai stāstījis pa telefonu. Saņēmusi atbildi, ka bāriņtiesa saziņu ar viņu ir aizliegusi.

“Tika likti šķēršļi, lai ģimene vispār varētu uzturēt attiecības savstarpēji,” norādīja Tiesībsarga biroja juriste Laila Henzele. “Mēs nerunājam tikai par mammu ar bērniem, mēs ļoti lielu akcentu liekam uz to, kā tad tika organizēta vai, respektīvi, netika organizēta bērnu savstarpējā attiecību uzturēšana. Arī šai lietai tiesībsarga atzinumā ir pievērsta būtiska nozīme un arī norādīts, ka tas ir mammas tiesību pārkāpums. Jebkuram vecākam, kuram ir gan pārtrauktas aizgādības tiesības, gan atņemtas aizgādības tiesības, turpinās viņa tiesības saņemt informāciju par bērnu,” pauž Henzele.

Īsu brīdi, kamēr Vasiļjeva strādāja bērnudārzā Rīgā, viņai izveidojās sadarbība ar Rīgas atbildīgajiem dienestiem. Tie Tiesībsarga biroju informējuši, ka māte bija gatava sadarbībai, arī centrs „Dardedze” sniedzis pozitīvu atzinumu, bet cik daudz Latvijā ir tādu darba devēju, kas būtu piekrituši nemitīgai prombūtnei kursu, psihologa konsultāciju un citu mērķu dēļ?

Atzinumā īpaši kritizēta Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētājas personiskā darbība.

Secināts, ka Pirro lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu pieņēmusi vienpersoniski, pret likumā noteikto kārtību, ka šādus lēmumus pieņem vismaz trīs bāriņtiesas locekļi koleģiāli, turklāt viņa emocionāli arī ietekmējusi bērnus.

“Tie dokumenti, kas ir tiesībsarga rīcībā, atzinumi no krīzes centriem un bāriņtiesu sniegtie protokoli tajās dzīvesvietās, kur viņi ir, liecina par viņu sērām, par ilgām vienam pēc otra un arī pēc mammas,” saka Henzele.

Ilgas netika ņemtas vērā, un bāriņtiesas lēmumos atspoguļoti vien tai izdevīgi argumenti, izvilkumi no sarunām, kur bērni kritizē mātes toreizējo dzīvesbiedru.

No sarunu protokoliem ar sociālo darbinieku un Vasiļjevu esot noprotams, ka sociālais darbinieks neesot mudinājis attīstīt nepieciešamās prasmes, bet skrupulozi vērtējis, ko māte ir darījusi, kur bijusi un kāpēc. Tāpat no lietas materiāliem secināms, ka Pirro savu negatīvo attieksmi pret Vasiļjevu paudusi vairākkārt.

Kādā sarunas protokolā, kur lasāma saruna starp bāriņtiesas vadītāju un bērniem pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem, priekšsēdētāja sacījusi: „Mamma grib, lai jūs pie viņas ciemojaties. Mamma nav sadarbojusies ar sociālo dienestu. Speciālisti iesaka bez trešās personas klātbūtnes mātei netikties ar bērniem. Bāriņtiesa Ziemassvētkos noteikti nelaidīs jūs ciemoties pie mammas.” Šāds viedoklis izteikts vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

“Vērtējot tās darbības, kas tika veiktas pēc aizgādības tiesību pārtraukšanas, viņas nebija vērstas uz atkalapvienošanos un atbalstu. Līdz ar to tā savstarpējā atsvešināšanās un problēmu tālāka rašanās, viņa ir likumsakarīga. Nu, savādāk nevar būt,” norāda Henzele.

Tāpat tiesībsargs ieteicis novadam veicināt audžuģimeņu kustību. Uz 8200 iedzīvotājiem Salacgrīvā ir tikai viena audžuģimene. Domes izpilddirektors Ķemers saka, bāriņtiesa problēmas risināšot. “Es zinu, ka bāriņtiesa bija strādājusi pie tās lietas,” viņš saka.

Bērni kā ķīlnieki starp māti un sistēmu

Cik ļoti sausi fakti internetā un avīzē var uzrunāt cilvēku personiski izšķirties spert šādu soli? “Tiesībsarga ieskatā, tas nav tikai vienas bāriņtiesas spēkos darīt un šo visu organizēt un atbalstīt. Tas ir visa novada iesaistīto iestāžu kopējs darbs, un tā ir arī tāda politiska izšķiršanās, vai būs vai nebūs mūsu novadā audžuģimenes,” skaidro Henzele.

Pašvaldībai esot problēmas arī ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Nepareizi esot bijis prasīt, lai māte no Salacgrīvas brauktu regulāri uz kursiem Rīgā, kas, ņemot vērā ģimenes finansiālos apstākļus, neesot saprātīgi.

Analizējot Bērnu tiesību inspekcijas mājaslapā publiskoto statistiku, tiesneša teikto un citu pušu argumentus, jāsecina, ka arī šajā lietā visai mazas ir mātes izredzes bērnus atgūt.

Tā norāda cilvēktiesību eksperte. Pagājuši tieši divi mēneši, kas ir likumā noteiktais termiņš, lai bāriņtiesa celtu prasību par vecāku tiesību anulēšanu tiesā.

Paredzams, ka tiesa vērtēs mātes rīcību un lielu lomu var spēlēt atrašanās Lielbritānijā, kas objektīvi rada priekšstatu par sadarbības grūtībām. Bāriņtiesas rīcību tiesa droši vien nevērtēšot, pieļauj Henzele. Ja vien mātei nebūs ļoti spēcīgs advokāts, kas varētu norādīt uz visām konstatētajām nepilnībām un apzināti liktajiem šķēršļiem.

Arī Vasiļjevas bērnus drīkstot saukt par „sistēmas bērniem”, jo viņi nonākuši sistēmā pēc tam, kad tikuši sodīti par mātes nespēju materiāli un emocionāli viņiem sniegt visu nepieciešamo.

Tāpat šis gadījums lieliski parāda, cik bezspēcīgs ir viens cilvēks pret sistēmu, kas tā vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku, liek vispirms izpildīt neskaitāmus uzdevumus un sagaida, ka tas būs nesekmīgi. Par to, ka šis nav viens izņēmuma gadījums, liecina arī nemainīgais lietu skaits, kas nonāk līdz Administratīvajai tiesai. Kopumā Latvijā tie ir nepilni 50 gadījumi katru gadu.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 17890
Vēl viens akmens Latvijas kroplās tiesu sistēmas dārziņā. Tā vietā, lai pašvaldība finansiāli atbalstītu trūcīgas ģimenes, nauda tiek tērēta cietumiem līdzīgu bēnunamu un mazu, nekvalitatīvu skolu uzturēšanai. P.S. Padumjā troļļa blēņu stāsti, ka ārpus Rīgas nav darba ir klaji meli :)))
Jānis Lietavietis
Kopumā problēma nav liela, ņemot vērā cik maz vecāki bērnu atņemšanu vispār pārsūdz, nākas secināt, ka viņiem lielākoties tomēr nerūp, kas ar bērniem notiek. Protams, pati tendence valsts aparātam nozīmēt neizpildāmas prasības, Latvijā gan ir novērota daudzviet, kaut vai kad nepamatoti tiek norādīts uz iespējām Latvijā atrast darbu, kamēr realitātē ārpus Rīgas ir praktiski neiespējami atrast pastāvīgu darbu ar vismaz minimālo algu un mazāks vai neregulārs atalgojums pilnīgi nerisina sociālās problēmas, pat saasina tās, dēļ pabalstu zaudēšanas. Tāpat arī citas prasības tiek nozīmētas neņemot vērā finansiālās iespējas to izpildīt, tiek prasītas maksas izziņas cilvēkam bez ienākumiem, vai aicināts braukāt uz vietām, kur nav regulāra sabiedriskā transporta. Diemžēl manu padomu tiesāties allaž noraida, jo arī tas prasa naudu, tādēļ sistēma var turpināt darboties tikai sevis uzturēšanas labā. Nemainīgs gan paliek tas, ka tiesā bija jāsniedz uzreiz, negaidot, kad bērnus jau ņem nost.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti