Lielbritānijas parlamenta pārstāvju palāta trešdien, 19.aprīlī, balsos par premjerministres Terēzas Mejas vakar ierosināto ārkārtas parlamenta vēlēšanu izsludināšanu 8.jūnijā. Daudziem šis lēmums ir izrādījies pārsteigums, taču vairums politikas ekspertu norāda, ka premjerministre ir izvēlējusies ļoti piemērotu laiku, lai stiprinātu savas pozīcijas un sakautu novājināto opozīciju.
Gaidāms, ka lielākie ieguvēji no vēlēšanām būs pie varas esošie konservatīvie, un tāpat cerīgi uz vēlēšanām raugās liberāldemokrāti, norāda Uģis Lībietis komentārā Latvijas Radio raidījumam "Labrīt".
Vai paziņojums par ārkārtas vēlēšanām uzskatāms par milzīgu pārsteigumu?
Gan jā, gan nē.
No vienas puses, Meja iepriekš vairākkārt un kategoriski bija paziņojusi, ka jaunas vēlēšanas rīkot nevēlas. Galvenokārt tāpēc, ka tas radīšot nestabilitāti un neskaidrību laikā, kad ir nepieciešama aizsāktās politikas turpināšana. Tāpēc
pēkšņs pagrieziens par 180 grādiem un apgalvojums, ka stabilitāte valstī tikai palielināsies daudziem tiešām ir izrādījies negaidīts pārsteigums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nekādas valdības krīzes nav, premjerministres pozīcijas ir ļoti stabilas, ekonomiskā situācija ir gana laba un opozīcija ir pat izteikti vāja.
No otras puses, vēl pirms Lisabonas līguma 50. punkta iedarbināšanas jau izskanēja baumas par to, ka vēlēšanas varētu notikt jau 4. maijā, bet par tām varētu paziņot līdz ar "Brexit" sarunu uzsākšanu. Taču, kā zināms, tas tā nenotika. Vairāki britu preses izdevumi uzskata, ka patiesībā ideja par ārkārtas vēlēšanām ir apspriesta jau vairākas nedēļas un Lieldienu brīvdienas ir bijis tikai izšķirošais punkts. Kā norāda "The Guardian", par Mejas plāniem esot zinājis ļoti šaurs viņas tuvāko padomnieku loks, un arī vairāki vadošie ministri tikuši informēti vien vakar no rīta.
Gaidāms, ka lielākie ieguvēji būs konservatīvie
Nenoliedzami, ka vislielākie uzvarētāji, protams, būs Terēzas Mejas vadītā Konservatīvā partija. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašlaik 17 vietu vairākumu parlamentā toriji varētu palielināt pat par 50 vai vairāk vietām.
Tas ļautu bez liekām grūtībām un bez nākotnē gaidāmas likumprojektu svaidīšanas no vienas palātas uz otru izbīdīt cauri ar "Brexit" saistīto likumdošanu, plānus nākamajai imigrācijas sistēmai, kā arī citus iekšzemes jautājumus, piemēram, Mejas kaismīgi aizstāvēto vidusskolu reformu. Organizējot vēlēšanas tieši tagad, faktiski tiek novērsta kritika par tādiem jautājumiem kā nepietiekamais nacionālās veselības sistēmas, vietējo valdību un izglītības finansējums, kas potenciāli varētu mazināt valdības popularitāti vēlāk.
Noteikti lielākie zaudētāji varētu izrādīties opozīcijā esošie leiboristi. Tas tāpēc, ka zemi ir ne tikai partijas, bet arī tās līdera Džeremija Korbina reitingi.
Atsevišķi eksperti prognozē, ka šajās vēlēšanās leiboristi varētu uzrādīt sliktāko rezultātu kopš 1918.gada, tātad simt gadu laikā, bet pašam Korbinam, visticamāk, nāksies atkāpties. Un tas, savukārt var nozīmēt to, ka būs nepieciešams meklēt jaunu opozīcijas līderi, kuram būs jāatgūst tradicionālo atbalstītāju – proti, Ziemeļanglijas un Skotijas strādājošo klases, kā arī progresīvo pilsētu iedzīvotāju, uzticība, taču to, visticamāk, viena parlamenta sasaukuma laikā atgūt neizdosies. Skotijā šo elektorātu vairāk uzrunā skotu nacionālisti, pilsētās labākās pozīcijās ir liberāldemokrāti, turklāt nevar par zemu novērtēt arī Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju.
Komentētāji norāda, ka iedzīvotājiem ne visai pievilcīga ir izrādījusies Korbina līdzšinējā stratēģija ļaut "Brexit" notikt, taču ar īpašiem priekšnoteikumiem. Un ir maz ticams, ka iedzīvotājus spēs pārliecināt Korbina apgalvojumi, ka tieši leiboristi var nodrošināt efektīvu alternatīvu pašreizējai valdībai. Tas tāpēc, ka patiesībā atšķirībā no pārējām partijām leiboristiem nav nekādas izteikti skaidras programmas, partijas biedru vidū nav vienprātības, vai Korbinam būtu jābūt līderim.
Uz gaidāmajām vēlēšanām īpaši cerīgi skatās liberāldemokrāti, kuri popularitātes ziņā pašlaik ir trešā lielākā partija. Daudzos reģionos tieši liberāldemokrātu kandidātiem ir izredzes uzvarēt konservatīvo spēku kandidātus cīņā par pārstāvju palātas deputātu krēsliem. Un jāsaka, ka uz atgriešanos lielajā politikā tēmē arī vairāki politiskie smagsvari, kā, piemēram, bijušais uzņēmējdarbības ministrs sers Vinss Keibls un bijušais enerģētikas ministrs Eds Deivijs.
Liberāldemokrātu līderis Tims Ferrons ir norādījis, ka tieši viņa partija, nevis leiboristi, ir vienīgā alternatīva Mejas piedāvātajam cietajam "Brexit", turklāt tieši viņa partija esot vienīgie patiesie Eiropas Savienības atbalstītāji.
The Lib Dems aren’t just fighting an election, we’re fighting Brexit -@timfarron @Independent https://t.co/DlYDqsafjS #GeneralElection2017
— Tim Farron (@timfarron) April 18, 2017
Protams, par ne mazākiem Eiropas Savienības patriotiem sevi uzskata arī Skotijas nacionālistu partija un tās līdere Nikola Stērdžena. Pēc viņas vārdiem, Terēza Meja ir nedaudz pārrēķinājusies, tāpēc skoti noteikti balsošot pret viņas īstenoto šķeļošo politiku. Eksperti jau prognozē, ka konservatīvajiem spēkiem Skotijā, visticamāk, savas pozīcijas uzlabot neizdosies.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kā izvērsīsies Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas ("UKIP") panākumi. Proti – jautājums ir, vai "UKIP" izdosies iegūt vismaz vienu vietu parlamentā? Partijas līderis Pols Nuttals paudis gandarījumu par kārtējo iespēju atgādināt vēlētājiem par "UKIP" vēstījumu, vienlaicīgi gan nosaucot premjerministres lēmumu par cinisku. Pēc Nuttala vārdiem, šis lēmums bijis balstīts uz leiboristu vājumu, nevis uz valsts interesēm. Vienīgais "UKIP" deputāts parlamentā Deivids Karsvells, kurš pagājušajā mēnesī izlēma kļūt par neatkarīgo deputātu, ir aicinājis "UKIP" atbalstītājus izvēlēties citas partijas, jo faktiski viņi savu jau ir padarījuši un "Brexit" ir kļuvis par realitāti.
Eiropas Savienības reakcija uz vēlēšanām
Gan Eiropas Savienības līderi, gan arī atsevišķu dalībvalstu pārstāvji norāda, ka šādas vēlēšanas faktiski neko nemainīs pavisam nesen uzsāktajā "Brexit" procesā. Proti, tāpat kā plānots, nākamās nedēļas beigās (29.aprīlī) Eiropas Savienības samitā tiks panākta galējā vienošanās par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska ierosinātajām "Brexit" vadlīnijām.
Šo vadlīniju apstiprināšana ļaus jau maija beigās sākt formālas sarunas ar Lielbritāniju. Tā kā izsludinātās parlamenta vēlēšanas ir netālu, var prognozēt, ka Lielbritānija sarunu procesu uzsāks ar spēcīgāku un saliedētāku komandu.
Arī diplomāti Briselē atzīst, ka britu premjerministre Terēza Meja ir lieliski izvēlējusies vēlēšanu laiku. Tiek arī norādīts, ka Eiropas Savienībai būs izdevīgi sarunāties ar daudz spēcīgāko mandātu ieguvušo Meju, jo pirmsvēlēšanu laikā viņa noteikti nebūtu gatava uz piekāpšanos atsevišķos jautājumos.
Taču, runājot par Eiropas Savienības vadību, interesanta bija Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pirmā reakcija uz izsludinātajām vēlēšanām. Proti, Tusks tviterī norādīja, ka "Brexit", acīmredzot, ir izplānojis Alfrēds Hičkoks, jo arī šeit, līdzīgi kā labā filmā, no sākuma bija zemestrīce, pēc kuras saspīlējums tikai pieaug.
It was Hitchcock, who directed Brexit: first an earthquake and the tension rises.
— Donald Tusk (@donaldtusk) April 18, 2017
Meja: Tiekšanās pēc ārkārtas vēlēšanām nav oportūnisms
Savukārt trešdienas, 19.aprīļa, intervijā "BBC" pirms balsojuma parlamentā Meja apgalvoja, ka lēmums par ārkārtas vēlēšanu pieprasīšanu viņai nācis ar šaubām un pēc gaidāmo apstākļu un "Brexit" sarunu pārdomāšanas.
Jautāta par to, vai par vēlēšanām izlēmusi, jo viņas partijai ir liels pārsvars aptaujās, Meja teica, ka katras vēlēšanas ir riskantas, un neviens politiķis negrib vēlēšanas vēlēšanu labad.
Tāpat viņa apstiprināja, ka vēlas stiprāku mandātu, lai sabiedrība atbalstītu viņas "Brexit" plānu. Tas stiprinātu viņas pozīciju "Brexit" sarunās.
Viņa uzstāja, ka nebūs otra referenduma par "Brexit", taču gaidāms balsojums britu parlamentā.
Meja arī teica, ka nepiedalīsies televīzijas debatēs. Par to viņu jau kritizējusi Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena.
"Ja premjerministre nav pietiekami pārliecināta, lai apspriestu savus plānus TV ar citiem līderiem, raidorganizācijām vajadzētu viņu atspoguļot ar tukšu krēslu un tāpat noturēt [debates]," tvītoja Stērdžena.
If PM doesnt have the confidence to debate her plans on TV with other leaders, broadcasters should empty chair her and go ahead anyway. https://t.co/bOqVIYaBAi
— Nicola Sturgeon (@NicolaSturgeon) April 18, 2017
Ziņots, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 18.aprīlī paziņoja par ārkārtas vēlēšanām šī gada 8. jūnijā.
Meja pa vēstīja, ka Lielbritānijai pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nepieciešama noteiktība un spēcīga vadība. Viņa uzskata, ka Lielbritānija šobrīd virzās pareizajā virzienā, bet tās parlaments - ne, tāpēc nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
