Pasakot "nē" dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai, atkritumu otrreizējā pārstrāde nodota dažu poligonu saimnieku rokās. Tikmēr liela daļa tukšo pudeļu un skārdeņu nonāk jūrā, nevis pārtop jaunās. Lietuvā un Igaunijā iepakojuma depozītsistēmas ieviestas, būtiski samazinoties dabā izmesto atkritumu apjomam, bet Latvijā tas nav izdevies vājo nevalstisko organizāciju (NVO) un spēcīga uzņēmēju lobija dēļ.
- Vāc parakstus, lai depozīta sistēmu tomēr ieviestu
- Sabiedrība par maksu gatava taru nodot
- Pētījums: Sabiedrība iegūtu, daži uzņēmēji - zaudētu
- Vides sargi kritizē, ka politiķi vērtē tikai ekonomisko pusi
- Uzņēmēji negrib PET pudeles atdot citiem
- Asociācija: Latvija aprēķinos gājusi ačgārnu ceļu
- Divas sistēmas paralēli?
Par depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem Latvijā runāja ilgus gadus. Samaksājot mazliet vairāk par preci, pircējam būtu stimuls tukšo iepakojumu par maksu nodot atpakaļ tirgotavā. Tādējādi dzērienu iepakojums uzreiz nonāktu otrreizējā pārstrādē, nevis atkritumu mašīnās vispirms ceļotu uz poligonu vai gaidītu, kad to atradīs Lielās talkas aktīvisti.
Vēl pirms trim gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar tirgotājiem vienojās par depozīta sistēmas ieviešanu no pērnā gada sākuma. Tapa attiecīgi likumu grozījumi. Taču Saeima ideju izbrāķēja un likumprojektus saņurcīja kā nederīgas skārdenes.
Pagājušajā pavasarī depozītsistēmas pretiniekos nostājās arī pati vides ministrija, svītru ilgi lolotajai iecerei pārvelkot ar ierasto frāzi, ka tā izmaksātu pārāk dārgi.
Taču no dārdzības neizbēgsim, jo turpmāk par nepārstrādātajām pudelēm un alus bundžām maksās vide. Bet pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, sankcijas tiks arī valstij.
Latvijai vēl ir četri gadi, lai izpildītu prasību sašķirot pusi no visiem atkritumiem. Pašlaik otrreizējā pārstrādē dodas tikai piektā daļa visu mēslu.
Vāc parakstus, lai depozīta sistēmu tomēr ieviestu
Jūrmalniece Santa Zeltiņa-Auza un viņas vīrs Rolands Auza, dzīvojot privātmājā Mellužos, atkritumu šķirošanu sauc par pašsaprotamu lietu. Pateicoties tam, vairākkārt samazinājies sadzīves atkritumu apjoms. To apzinoties arī kaimiņi, jo dalīto gružu konteineri pie tuvējā veikala bieži vien esot pārpildīti.
Ikdienā ierastajā šķirošanas procedūrā grūtākais ir nevis sašķiroto aiznest līdz atbilstošiem konteineriem, bet saprast, kur un ko drīkst likt. Arī Jūrmalas pašvaldības oficiālais biļetens skaidrību nevieš, saka Rolands: "Tā vietā, lai uzrakstītu, ko tur pieņem, un es atbilstoši to saliktu, esmu spiests vai nu visu tur gāzt iekšā, vai, ja sanāk dusmas, jo nevaru saprast, tad izlemju vispār neko nemest vai mest tikai papīru."
Paši Auzas līdz šķirošanai esot nonākuši audzināšanas un apkārt redzētā iespaidā. "Tā ir pārliecība, ka tas varētu kaut ko mainīt. Te ir nelieli meži, tur var redzēt, ka it īpaši ir problēmas ar plastmasas pudelēm – izmestas, izbērtas," pašreizējo situāciju ilustrē Rolands.
Tāpēc viņš iniciatīvu portālā manabalss.lv nule sācis parakstu vākšanu, lai likumdevējs un nozares ministrija ieviestu depozīta sistēmu, radot iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu. Auzas saka – daļu nodot pudeles un skārdenes mudinātu vides jautājums, citi savukārt saskatītu iespēju piepelnīties. "Saeima bija pamatojusi, ka tas ir dārgi. Vai nu viņi nebija gatavi, vai arī kāds lobijs no atkritumu apsaimniekotājiem. Bet es uzskatu, ka tas strādātu," saka Rolands.
Sabiedrība par maksu gatava taru nodot
Tā uzskata ap simt cilvēku, kas portālā manabalss.lv par iniciatīvu jau parakstījušies. Lai nonāktu uz likumdevēja galdiem, nepieciešami desmit tūkstoši parakstu.
Iepakojumu nodot par maksu sabiedrība grib – tā liecina arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Respondentiem tika vaicāts, vai par desmit centiem viņi būtu gatavi izdzerto taru nest atpakaļ uz veikalu.
"Absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saka – jā, tas būtu motivējoši, lai iepakojumu atgrieztu otrreizējai pārstrādei. Vairāk nekā puse ir pilnīgi pārliecināta, plus katrs trešais saka – drīzāk jā. Tādējādi kopā mēs dabūjam vairāk nekā 80%, kas ir iekārdināti ar tādu piedāvājumu," stāsta kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Aptaujā gan nepavaicāja depozīta sistēmas otru būtisko daļu – vispirms šie desmit centi vai vismaz daļa tiktu pielikti pie preces cenas veikalā, bet pēc tam to varētu atgūt, iepakojumu atdodot.
Pētījums: Sabiedrība iegūtu, daži uzņēmēji - zaudētu
Latvijā par vidi un ilgtspējīgu attīstību rūpējas vismaz pusotrs simts nevalstisko organizāciju. Precīzs to skaits nav zināms, jo sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā ir tikai daļa, turklāt vides aprūpētāju sarakstos sevi iekļāvušas arī neredzīgo biedrības, baznīcu draudzes un kaņepju audzētāju kopienas. Sevišķi tādu nevalstisko dabas draugu skaits sakuplojis līdz ar piekļuvi Eiropas fondu naudai, kur katrs puslīdz apķērīgs aktīvists it kā vides vārdā var uzrakstīt projektu un tikt pie finansējuma.
25 vides organizācijas pieteikušās dalībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides konsultatīvajā padomē, kurā ievēlētas 20.
Viena no tām ir biedrība "Zaļā brīvība", kuras vadītājs Jānis Brizga neslēpj –
dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas jautājumā vienotības nav pašu dabas draugu vidū. Daļa uzskata, ka pietiek jau ar pašreizējo šķirošanu.
Uz jautājumu, ko pati "Zaļā brīvība" darījusi lietas labā, Jānis Brizga atbild – ministrijas pasūtījumā veica pētījumu. "Sabiedriskais labums tur kopumā ir. Taču, protams, ir arī zaudētāji, kam tas nav izdevīgi. Es domāju, ka viņi arī ir tie, kas visaktīvāk iestājas pret šādas sistēmas izveidi. Tie pārsvarā ir brīvprātīgie atkritumu apsaimniekotāji - "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un virkne citu," saka Brizga.
Šīs organizācijas, kas pieder lielajām atkritumu kompānijām, investējušas atkritumu šķirošanas konteineros, kuros nonāk plastmasa. Savukārt PET pudeles ir vērtīgākais pārstrādājamais materiāls. "Depozīta sistēma noņemtu to krējumu," vērtē "Zaļās brīvības" vadītājs.
Vides sargi kritizē, ka politiķi vērtē tikai ekonomisko pusi
Līdzīgi vainīgos citur, bet ne pašu neuzņēmībā, meklē arī biedrības "Zemes draugi", Vides izglītības fonda un Alianses ilgtspējīgai attīstībai vadītājs Jānis Ulme. Piesārņojuma problēmas esot milzīgas.
Vasaras sezonas laikā 80% visa atkritumu aprites cikla ir iepakojums, kas derētu depozīta sistēmai, - plastmasa, stikls un skārdenes.
Uz jautājumu, kā paši ietekmējuši depozītsistēmas ieviešanas gaitu, Ulme atbild: "Mēs turpinām atgādināt, ka depozīta sistēma ir jāapsver, tas ir ekonomisks instruments ar daudz dažādām ietekmēm. Kad politiķi uz ekonomisko pusi skatās ar aprēķiniem, kam mēs turklāt nepiekrītam, viņiem būtu jāraugās arī uz ieguvumiem vides aizsardzībā."
Tomēr uz vidi raudzīties atkritumu apsaimniekotāji ir gatavi tikai tiktāl, kamēr no poligonos nonākušajiem gružiem iespējams atdalīt tālāk tirgojamos.
Uzņēmējiem ir izdevīga situācija, ka iedzīvotāji samaksā par visiem atkritumiem, sedz arī augošo dabas resursu nodokli, bet pirms noglabāšanas poligonā liela daļa materiāla tiek atšķirta. Jautājums par to, kā pašvaldības un tām pietuvināti uzņēmēji par Eiropas naudu izbūvējuši peļņu nesošas šķirošanas līnijas, būtu atsevišķa temata vērts. Ekonomiskās intereses un lobijs šajā jomā ir milzīgs.
Tā secina Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs un Rīgas domnieks Uģis Rotbergs, sakot, ka problēmas radušās senos laikos, turklāt ne tikai atkritumu apsaimniekošanā. "Viss pakārtojas uzņēmēju interesēm, nevis sabiedrības interesēm. Par to jājautā [bijušajam vides ministram] Valsts prezidentam [Raimondam Vējonim]. Problēmu nebūtu, ja visu maksu negribētu ievākt tikai no iedzīvotājiem. Jātaisa sistēma, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmām peļņa būtu saprātīga, bet daļu iegūtu no atkritumiem, kas arī ir prece," skaidro Rotbergs.
Viņš piebilst, ka pēdējos gados arī daudzām pašvaldībām ir savas intereses un uzņēmumi atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Uzņēmēji negrib PET pudeles atdot citiem
Pasaules dabas fonda vadītāja teikto diezgan tieši apstiprina arī vienas no pelnošākajām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām "Eco Baltia" valdes loceklis Jānis Butkevičs, kas ir arī eksperts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Butkevičs depozīta sistēmu sauc par novecojušu.
"Eco Baltia" vadības pārstāvis gan atklāj, ka tieši uzņēmēju intereses ir noteicošās.
"Kauņā Lietuvā vienā no modernajām atkritumu šķirošanas rūpnīcām teica, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas PET pudeļu apjoms samazinājās piecas reizes! Tā ir rūpnīcu attīstītāju interese, jo ir ieliktas investīcijas. Pārdodot PET pudeles, kas ir vērtīgākais materiāls, tika plānota atpelnīšanās. Ja piecas reizes samazinās apjoms, ko var pārdot, tas nozīmē, ka ieguldot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, rūpnīca savus mērķus neizpilda," raksturo Butkevičs.
Asociācija: Latvija aprēķinos gājusi ačgārnu ceļu
Visas problēmas ir nepareizos aprēķinos, naudā un tirgus pārdalē – to apliecina arī Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere. Kaimiņvalstīs un citviet pasaulē tiek rēķināts, ka depozīta sistēmu uztur aptuveni desmitā daļa dzērienu iepakojumu pircēju, kas veikalā samaksā taras dēļ paaugstināto cenu, bet pēc iztukšošanas trauku neaiznes nodot.
Ačgārnos rēķinos sabiedrība sabaidīta ar milzīgām depozīta sistēmas ieviešanas izmaksām, turklāt par nodoto trauku solīti vien četri centi, kamēr kaimiņos tie ir desmit.
"Latvijā viss notika pretēji – vispirms izrēķināja, cik tas [depozīta sistēmas ieviešana] varētu maksāt, un iznāca 27 miljoni eiro. No otras puses, sarēķināja, ka mēs katrs par vienu depozītu varētu maksāt četrus centus. Par četriem centiem depozīta sistēmā piedalītos lielākoties tādi, kas rakājas pa atkritumiem," saka Bendere. Asociācija piedāvājusi, ka sistēmu varētu ieviest, kaut vai nepērkot skenēšanas iekārtas, bet piedāvājot mazāk atalgotu darbu cilvēkiem, kas būtu gatavi taru pieņemt.
Tomēr tādā veidā nauda, kas pašlaik nonāk tikai atkritumu apsaimniekotāju kabatās, tiktu sadalīta uz plašāku uzņēmēju loku. Runājot par to, kādēļ igauņi un lietuvieši tikuši mums priekšā, Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere vērtē – bija stingra valstiska apņemšanās.
Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme domā, ka tuvākajos gados pie depozīta sistēmas tomēr atgriezīsimies. Viens no dzinuļiem var būt Eiropas Savienības noteikums, ka līdz 2020.gadam jāspēj sašķirot pusi no visiem sadzīves atkritumiem.
Divas sistēmas paralēli?
Lai gan pirms vairākiem gadiem pārtikas ražotāji iebilda depozīta savākšanas sistēmas izveidei, tomēr tagad nozarē viedoklis ir mainīts. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" skaidroja, ka sākotnējās iebildes bija saistītas ar tām sistēmas problēmām, kas bija redzamas Igaunijas gadījumā. Taču tad izvērtēta kaimiņu pieredz, un analizēta situācija, secinot, ka nākotnē atkritumu apsaimniekošana kļūs dārgāka un apsaimniekotāji nostādīšot tirgotāju ķīlnieku lomā.
Līdz šim Latvijā jau ir investēts vienā – dalītā atkritumu savākšanas – sistēmā, tā ir ieviesta un darbojas, bet ja gribētu jaunu sistēmu, tas nozīmētu lielas izmaksas, norāda Saeimas Tautsaimniecības deputāts Anrijs Matīss ("Vienotība"). Šīs komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) gan uzskata, ka Latvijā paralēli varētu darboties gan dalītā atkritumu vākšanas sistēma, gan depozīta sistēma. Arī Matīss pieļauj, ka sistēmas var strādāt paralēli, ja savāktās pudeles tiek nodotas otrreizējai lietošanai.
Tam gan iebilst šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), jo tas sadārdzinātu sistēmu. Viņaprāt, depozīta sistēma bija jāievieš pirms vairākiem gadiem, bet tagad ir par vēlu.
