Dārgajiem elektromobiļiem Latvijā nākas stāvēt dīkā

Latvijā patlaban ir reģistrēti 302 elektroautomobiļi. Lielākais statistikas lēciens notika 2014.gadā, kad valsts dāsni dalījās ar līdzfinansējumu elektromobiļu iegādei. Publiskās iestādes un komersanti nopirka 174 braucamos. Tagad, pēc trim gadiem, secināms, ka mašīnas ir sapirktas, taču lielākoties tās stāv dīkā, piespraustas pie uzlādes ierīces. Un tieši uzlādēšanas iekārtu trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ biežāk kā pārvietošanās līdzeklis tomēr tiek izvēlēts ar fosilo kurināmo kustināms braucamais.

Elektrotransportlīdzekļi

Tie ir videi draudzīgi spēkrati, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru. To izmantošana mazina piesārņojumu un siltumnīcefektu izraisošās gāzes, kā arī trokšņus apkārtējā vidē.

Pašlaik Latvijā ir reģistrēti 302 elektromobiļi. Vairāk nekā puse nopirkti ar valsts atbalstu.

No Klimata pārmaiņu finansēšanas instrumenta izlietoti gandrīz 3 miljoni eiro. Par šo naudu iegādāti 174 elektromobiļi un uzstādītas 13 uzlādes stacijas Rīgā, Gulbenē, Siguldā, Ogrē, Tērvetes dabas parkā un Talsu novada Ģibuļu pagastā.

Var nobraukt mazāk par solīto

Ķekavas novada pašvaldības autotransporta dispečers Mārtiņš Ansonskis ar nu jau gandrīz trīs gadus lietoto elektromobili «VW E-up» uz interviju atbraucis līdz pašai Doma baznīcai. Viena no elektromobiļu privilēģijām ir iespēja Rīgas domes autostāvvietās mašīnu atstāt bez maksas. Ķekava ar 85% valsts atbalstu nopirkusi divus elektromobiļus. Abu cena bija 54 tūkstoši eiro.

Mārtiņš Ansonskis stāsta, ka ar vienu brauc bāriņtiesa, bet ar otru – pārējā domes administrācija. «Mašīnas kalpo ikdienas darba nodrošināšanai, lai tiktu no Daugmales līdz pat Dzērumiem.

Esam arī izveidojuši divus papildu uzlādes punktus, jo tā kapacitāte nav tāda, kā sākotnēji tika solīts.

Īpaši ziemas periodā baterijas jauda krītas pat uz pusi,» atzīst Ansonskis. Viņu mašīnām ar vienu uzlādes reizi tika solīta iespēja nobraukt 150 kilometru, taču realitātē ziemā tie ir tikai 80 kilometri.

Piemēram, braukšanai uz Siguldu Ķekava izmanto uzlādes punktu pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas biroja Eizenšteina ielā Rīgā. Taču tur bieži vien esot pat trīs mašīnu rinda, katra lādējas pusstundu, tādēļ ceļš iekavējas par divām stundām.

Trūkst uzlādes staciju

Kad pirms trim gadiem valsts mudināja pirkt elektromobiļus, tika solītas uzlādes stacijas ik pēc 60 kilometriem. Taču ir tikai padsmit. Lietuvā ir 30 staciju, liecina interneta lapā elektrodegalines.lt atrodamā informācija.

Savukārt Igaunija šajā ziņā mums atkal ir krietnu soli priekšā. Tur elektromobilitātes programmā «Elmo» ar valsts gādību nopirkti 657 elektromobiļi, kā arī izveidots blīvs 167 uzlādes punktu tīkls.

Tā kā nav uzlādes iespēju, vidēji tikai pārdesmit kilometrus dienā ar savu elektromobili nobrauc arī Krimuldas novada dome.

Izpilddirektors Laimonis Ozols arī saka – valsts reiz solīja atlaides elektrībai. «Nobraukums mums pašlaik diemžēl ir kāds 21 tūkstotis kilometru. Mēs īsti neiekļaujamies mērķos un sapņos, kā domājām, ka varēs braukt. Bet tur jāsaka «pateicība» par neizveidoto tīklu.

Vispirms bija jāizveido stacijas, tikai tad jāsāk mašīnas pārdot,» uzskata Ozols.

Pērkot elektromobiļus, Krimulda plānoja katru gadu nobraukt vismaz desmit tūkstošus kilometru.

Tāpat Krimuldas novada izpilddirektors atgādina, ka valsts savulaik solījusi 40% atlaidi elektrības rēķiniem par enerģiju, ko izmanto elektromobiļiem.

Taču atlaides nav. Uzlāde simt kilometru nobraukšanai pašu mājās izmaksā aptuveni divarpus eiro. Ātrās uzlādes stacijās Rīgā, Jūrmalā un Jelgavā šo pakalpojumu pagaidām piedāvā bez maksas. Savukārt tālākās vietās jau prasa naudu.

Piemēram, Ērgļos par astoņu stundu ilgu uzlādi jāmaksā trīs eiro, bet kādu stundu palādēt ļaus par vienu eiro. Gulbenē cena ir pieci eiro, bet tur nodrošināta ātrā uzlāde, kas mašīnu gatavu tālākajam ceļam padara pusstundā.

Jābūt īstenotam jau gadu

VARAM projektu konkurss elektroauto iegādei

Īstenoti 102 projekti.

Izlietotais KPFI finansējums: elektromobiļiem 2 794 390 eiro, uzlādes stacijām – 177 891 eiro.

Konkursā iegādātas un uzstādītas 13 uzlādes stacijas. Tās izvietotas Rīgā (kopumā 8 stacijas), Gulbenē, Siguldā, Ogrē, Tērvetes dabas parkā un Talsu novada Ģibuļu pagastā.

Konkursā nopirkti 174 elektromobiļi: 79 elektromobiļi komersantiem un 95 elektromobiļi pašvaldībām, to iestādēm un izglītības iestādēm.

Populārākās elektromobiļu markas:

  • VW E-up – 134,
  • Nissan e-NV200 – 19,
  • BMW i3 – 11,
  • citu modeļu automašīnas, t.sk., Citroen Berlingo, Tesla Model S, Nissan LEAF, Mitsubishi i-MiEV

AVOTS: VARAM

Pirms trim gadiem, kad valsts dalīja naudu elektromobiļiem, plāni bija lielāki par realitāti – 201 automobilis un 29  uzlādes stacijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija programmu arī solīja turpināt.

Tomēr ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse vērtē, ka arī ar pieticīgākiem rādītājiem mērķi ir sasniegti. «Spriežot pēc kopējiem rezultātiem, varam secināt, ka emisiju samazinājums ir sasniegts par 97%,» saka Prūse.

Kritikai par to, ka uzlādes staciju ir pārāk maz, viņa piekrist negrib. Tas bijis pilotprojekts, lai Latviju iepazīstinātu ar elektromobiļiem. «Protams, mēs varam lauzt šķēpus, kas bija pirmais – vista vai ola. Šajā gadījumā – bija jābūt elektromobilim vai uzlādes stacijai. Jo, ticiet man, ja būtu tikai uzlādes stacijas, bet nebūtu elektromobiļu, kas tajās lādējas, diez vai kāds gribētu tādas stacijas uzturēt,» argumentē Prūse.

Ministru kabinets jau pirms trīsarpus gadiem apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014. – 2016. gadam. Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noteikta kā elektromobilitātes koordinētāja. CSDD jāpaveic virkne pienākumu, tajā skaitā jāizveido nacionāla līmeņa elektrouzlādes staciju tīkls, jāorganizē izglītojoši pasākumi un jāinformē sabiedrība par jaunumiem elektromobilitātes jomā.

Tātad – elektromobilitātes attīstības plānam jau gandrīz gadu jābūt īstenotam.

Sola jaunas uzlādes stacijas

Atbilstoši projekta gaitai CSDD tuvākajā laikā plāno uzstādīt pirmās 30 uzlādes stacijas. Tās būs uz TNT ceļiem jeb lielajām šosejām, kas nodrošinās elektromobiļu pārvietošanos vismaz pa valsts galvenajām artērijām.

CSDD patlaban īsteno septiņus miljonus eiro vērtu projektu. Vēl 40 uzlādes staciju CSDD Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs sola nākamajā gadā, kad tās uzliks arī uz mazākiem ceļiem un bijušo rajonu centros.

Savukārt tad ķeršoties pie otrās kārtas. «Otrajā kārtā plānotas vēl 80 stacijas reģionālajos ceļos un lielākajās apdzīvotajās vietās – jo vairāk iedzīvotāju, jo proporcionāli lielāks staciju skaits,» Beinarovičs stāsta, ka projektu noslēgs 2020.gadā.

Jāmaksā būšot par katru uzlādes minūti.

Cena pagaidām nav zināma, taču tā būs izdevīgāka nekā benzīna vai dīzeļdegvielas izmaksas.

Elektromobilitātes vadītājs Beinarovičs arī vērtē, ka elektromobiļu Latvijā arī bez uzlādes tīkla kļūst arvien vairāk.

Saskaņā ar viņa teikto elektromobiļu iegāde ir ar augšupejošu līkni, jo valsts atbalsta pasākumi esot spēkā jau kopš pērnā gada. «Elektromobiļiem nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis, tie var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, bet «Rīgas satiksmes» autostāvvietās tos var atstāt bez maksas,» Beinarovičs uzskaita labumus. Tāpat bez maksas ir pirmā reģistrācija un numurzīmju komplekts.

CSDD: Ražotāji mānās

Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks arī atzīst, ka ražotāju solījumi par nobraukuma iespējām dzīvē nav īstenojami.

Kur uzlādēt elektromobili:

Jomas iela 4, Jūrmala [бесплатно]

Eksporta iela 3a, Rīga [платно]

Stacijas laukums 4, Rīga [бесплатно]

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8, Rīga [бесплатно]

Elizabetes iela 55, Rīga [бесплатно]

Baznīcas iela 20/22, Rīga [бесплатно]

Dzirnavu iela 67, Rīga [бесплатно]

Elizabetes iela 73, Rīga [бесплатно]

Dārzciema iela 60e, Rīga [бесплатно; только для велосипедистов]

Kārļa Ulmaņa gatve 86, Rīga [бесплатно]

Ķīpsalas iela 8, Rīga [бесплатно]

J.Čakstes bulvāris 5, Jelgava [бесплатно]

Skautu iela 2, Jelgava [платно]

Kafejnīca „Zemnieka cienasts” Jelgavas novadā [бесплатно]

Brīvības iela 15, Ogre [платно]

Brīvības iela 66, Gulbene [платно]

Rīgas iela 10, Skrīveri, restorāns un viesnīca “Klidziņa” [платно]

Rīgas iela 31, Ērgļi, viesnīca “Ērgļi” [платно]

«Būšu skarbs pret ražotājiem, bet viņi nedaudz mānās. Reāli mēs ar savu «BMW i3» vasarā varam nobraukt 130 – 140 kilometru, bet ziemā tie ir ap simts. Taču solīja tuvu 190,» skaidro Beinarovičs. Viņš vērtē – ja no solījumiem noņem trešdaļu, iegūs patiesi nobraucamo attālumu.

Viens no Latvijas elektromobiļu tirgus līderiem ir uzņēmums «Moller Auto Latvia». Valsts dāsnais atbalsts braucamo iegādei šai firmai radīja labus laikus, jo gandrīz puse jeb 134 no mūsu valstī reģistrētajiem ir šīs kompānijas tirgotie «VW E-up». Gan tirgotāji, gan mašīnu lietotāji tos mīļi dēvē par «apiņiem». Elektromobiļu segmentā salīdzinoši lētas mašīnas, kas maksāja 26 tūkstošus eiro. Taču firmas solīto 150 kilometru vietā ar vienu uzlādi var nobraukt par trešdaļu mazāk.

Bez dāsnā valsts atbalsta kompānija pārdevusi tikai dažus «E-up» modeļus.

Tagad pie «Moller» centra jau dižojas jauns un glītāks VW modelis - «e-Golf». Reklāma uz sāniem vēsta, ka varēs mērot 300 kilometrus. Cena – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro, kamēr identisks, bet ar dīzeļdegvielu darbināms modelis maksā no 18 tūkstošiem. Blakus demo elektromobilim ir uzlādes punkts.

«Moller Auto» tirdzniecības konsultants Dainis Norītis skaidro, kāpēc viņu solītie kilometri automašīnas reālajā dzīvē ir par trešdaļu īsāki: «Te ir jāsaprot tas, ka ražotāja uzliktie, piemēram, 300 kilometri ir paredzēti braukšanai. Tas nozīmē, ka mašīnai nav neviena cita enerģijas avota. Ja braucam vasarā un ārā ir plus 35 grādi, tad strādā kondicionieris, ja braucam ziemā, šis pats enerģijas avots taisa siltumu.

Uzrakstītais nobraukums ir tad, ja nav citu patērētāju.»

Kas notiek pēc baterijas garantijas beigām?

Tātad bēdīgo uzlādes iespēju dēļ Latvijā elektromobiļu īpašnieki var braukt tikai nelielus attālumus, ko vēl vairāk samazina ražotāja reklāmas neatbilstība dzīvei. Taču līdz ar elektromobilizāciju atklājas vēl viena problēma, ar ko mašīnu saimnieki saskarsies braucamā septītajā vai astotajā dzīves gadā. Tad beidzas ražotāja garantija baterijas kalpošanai.

Tiek solīts, ka astotajā darbības gadā baterijas jauda būs 80% no jaunas. Taču Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Kristaps Vītols zina teikt, ka tāds laiks būtībā uzskatāms arī par baterijas mūža beigām.

Jauna baterija maksā ap trešdaļu no paša auto cenas. Tas nozīmē, ka

virknei pašvaldību, kas sapirkušas lētākos elektromobiļus, pēc četriem pieciem gadiem jārēķinās ar astoņu tūkstošu eiro izmaksām katrai mašīnai.

Tātad pat tad, ja elektromobilis sākotnēji maksātu tikpat, cik ar fosilo kurināmo darbināmais, katru gadu vajadzētu ietaupīt vismaz tūkstoti eiro, lai atļautos jaunu bateriju. Vai arī mainīt autoparku.

Lai gan industrija strauji attīstās, pētnieks Kristaps Vītols secina – cerības par bateriju cenu kritumu pagaidām nav piepildījušās.

Stāsts par elektromobiļu ēras sākumu Latvijā atklāj, ka dzīvot zaļi nozīmē ne tikai saudzēt vidi, bet arī dārgi par to maksāt. Elektromobiļi kaut cik atmaksātos, ja tos arī ikdienā regulāri lietotu. Valsts solījumi par uzlādes staciju tīkla attīstību ļauj cerēt, ka drīzumā tādas mašīnas redzēsim biežāk.

Viens trūkums gan paliks – mūsu elektromobiļu īpašnieki ar Igaunijas plašo uzlādes tīklu rēķināties nevar, jo turienes iekārtas domātas Japānas un Korejas mašīnām. Mūsu Ceļu satiksmes drošības direkcija apgalvo, ka Latvijas lādētāji būs ar iespējām gan Eiropas, gan korejiešu braucamajiem. Tātad igauņi pie mums ciemos varēs braukt.

4 komentāri
Atis Dimants
Tam, ka NEDC uzrādītajam nobraukumam ir nereāls raksturs, jau nu nevajadzēja būt pārsteigumam. Un to ar nelielu produktu izpēti varēja noskaidrot. Lai iekustinātu e-auto tirdzniecību, valsts varēja nolaist PVN tām mašīnām. Tā kā visi citi autoreģistrācijas nodokļi ir salīdzinoši zemi, atbrīvošana no tiem nedod praktiski nekādu priekšrocību. Paši esam sev iecirtuši kājā ar (elektro-)enerģijas tirgus praktisku neatvēršanu. Ja būtu vairāki nozīmīgi elektroenerģijas tirgotāji, tie būtu ieinteresēti izveidot konkurētspējīgu un ērtu risinājumu uzlādei. Protams, arī tam jābūt valsts subsidētam vai ar publiskās partnerības pasākumu veidotam. Bet arī tās lietiņas (kā radaru pasākumu) letiņi māk talantīgi sačakarēt.. No raksta galīgi nav skaidrs, kas domāts ar tām korejiešu un japāņu mašīnām... Parastajai (lēnajai) uzlādei ir pilnīgi vienalga, kāda mašīna - tās visas is Schuco (parastā rozete) vai Type2 (sešu kontaktu). Ātrajai uzlādei jāatbalsta gan Chademo (āzijas mašīnas), gan Com
Anonīms lietotājs 5121
Raksts ir par konkrēto projektu, konkrētiem auto modeļiem un atbildīgo iestāžu gļēvo politiku attiecībā pret infrastruktūras attīstību. Uz ViaBaltica ceļa ātrās uzlādes stacijām jau sen būtu jābūt obligātām, lai nodrošinātu iespēju caurbraukt.
Mārtiņš Belte
Arnis ir sniedzis labu atbildi. E-Ups protams nav izcilākais elektrotransports un tas nebūs, kā galvenais auto lielai daļai cilvēku, bet es ar savu Nissan Leaf 2013 tīri labi jūtos un braucu no Ķekavas gan uz Ropažiem, gan uz Rīgu un reiz, pat uz Ērgļiem aizbraucu. Atvedu es viņu no Viļņas, piektdaļu ceļa, protams, vajadzēja pavilkt ar reģeneratīvo bremzēšanu. Tas ir mans galvenais auto un mājās ar 16A@240v es viņu lādēju 50%/2h, kas ir gana saprātīgi gandrīz jebkurai ikdienas braukšanai un vajadzībai. Rakstā paustais viedoklis ir pārspīlēts.
Arnis Bergs
Elektromobiļu, kā visu elektrisko-akumulatoru transportlīdzekļu, nobraukums pasē norādīts kā "līdz", tātad, kā maksimāli iespējamais noteiktos apstākļos. Rakstā (faktiski, radio raidījumā) nav minēti piemēri elektromobiļu intensīvai izmatošanai: piem., KPFI finansēto projektu ietveros iegādāto Nissan e-NV200 vidējais nobraukums 2015.gadā sastādīja 21,3 tūkst. km, savukārt 2016.gadā Nissan e-NV200 maksimālais nobraukums bija 56,6 tūkst. km, bet VW e-Up – 33,2 tūkst. km. Rīgā elektromobiļi sniedz taksometra pakalpojumus, tātad raksta virsraksts neatbilst īstenībai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti