Līdz 2020.gadam Labklājības ministrija plāno sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošināt vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem ar garīgās veselības traucējumiem pašvaldībās. Patlaban tikai atsevišķās vietās izvietoti tā dēvētie grupu dzīvokļi, kuros cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem ir iespēja dzīvot pastāvīgi.
- Jāiedrošina cilvēki
- Pansionātu durvis vērs lēnām
- Jaunie pakalpojumi veidojas lēni
- Atbalstīt sabiedrībā dzīvojošos
Pie Tukuma novada Irlavas sociālā centra "Mežrozītes" uz ēkas lieveņa Latvijas Radio sagaida ruds runcis klaidonis, par kuru gan reizēm mājas iemītnieki rūpējoties. Ēkā ir septiņi sociālie dzīvokļi un septiņi grupu dzīvokļi. Tas nozīmē, ka šeit uzturas cilvēki gan ar garīgās veselības traucējumiem, gan kustību ierobežojumiem. Garie gaiteņi ved uz vairākām numurētām istabām, ir arī kopēja telpa ar kamīnu un galdu, pie kura sasēdušie mājas iedzīvotāji spēlē kāršu spēli.
Lielajā virtuvē iedzīvotāji mēdz gatavot kopīgi, bet lielākoties katrs parūpējoties pats par savām ēdienreizēm. Darbinieki vēl stāsta, ka vasarā plāno ierīkot arī kādu dārzu un siltumnīcu, kur grupu dzīvokļu iedzīvotāji paši kaut ko varēs audzēt.
Viens no iedzīvotājiem Raimonds ir 41 gadu vecs, viņam ir garīgās veselības traucējumi, un viņš šeit dzīvo jau otro gadu. Viņš labprāt izrāda savu nelielo istabu un stāsta par ikdienu "Mežrozītēs" – centrā viņš dara dažādus darbus, tostarp tīra sniegu. Dažreiz ir iespēja aizbraukt uz Tukumu, tikai tad par degvielu jāsamaksā. Iemītnieki arī paši pērk pārtiku.
Jāiedrošina cilvēki
Sociālā darbiniece Elita Kipena stāsta, ka Tukuma novadā grupu dzīvokļu projekts sākts aizvadītajā vasarā, iepriekš Raimonds dzīvojis sociālajā dzīvoklī. Darbinieces ieskatā šeit mītošie ļaudis ar garīgās veselības traucējumiem var brīvi uzturēties sabiedrībā: "Viņi ir diezgan sabiedriski, viņi iet arī uz tuvējiem kultūras pasākumiem. Tāpat mums ir aprūpētāja ar autotransportu un arī apbraukā kopīgi viņu tuvinieku dzimtās kapu vietas, lai viņi tās var sakopt. Tāpat šeit viņi var apgūt prasmes, kā iepirkties veikalā, piemēram, Raimondam māca, kas ir nauda, jo viņš tās vērtību vēl īsti labi neizprot, kas ir prioritāte, lai vienā reizē savu pensiju neiztērētu. Arī blakus pie skolas ir sporta halle, kur dažreiz viņi aiziet paskatīties sporta spēles vai paši padarbojas."
"Es domāju, šajā reformā ne tik liels izaicinājums ir darbs ar pašu cilvēku ar garīgiem traucējumiem, bet tieši ar sabiedrības domāšanu.
Cilvēki vairāk jāinformē un jāiedrošina, ka arī šie cilvēki ar garīgiem traucējumiem ir līdzvērtīgi," piebilst sociālā darbiniece.
Elita stāsta, ka plānots grupu dzīvokļu iedzīvotājus biežāk vest arī uz Tukumu, lai šie ļaudis arvien apzinātos un iejustos plašākā sabiedrībā ārpus Irlavas ciema. Staigājot pa māju, brīžiem gan šķiet, ka vieta līdzinās pavisam nelielai institūcijai. Pastāvīgi šeit uzturas sociālais aprūpētājs un rehabilitētājs, turklāt arī pa nakti kāds no darbiniekiem dzīvo vienā no istabām. Taču iedzīvotājiem ir brīvība, uzsver Elita. Īre grupu dzīvoklī nav jāmaksā, un no komunālajiem maksājumiem iedzīvotājs maksā vien trešo daļu, kuru dodas maksāt kopīgi ar darbinieku, lai apgūtu šīs prasmes.
Pansionātu durvis vērs lēnām
Tukuma dienas centra telpas šogad izremontētas un pielāgotas arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šeit ir bērnu istabas, vingrošanas un trenažieru zāle, radošo nodarbību zāle ar stellēm aušanai, kā arī kokapstrādes darbnīca. Tajā Latvijas Radio sastop centra darbinieku Edgaru ar zaļu priekšautu, pie kura salipušas skaidas: "Cenšos strādāt, lai viņi paši mācās domāt, sevišķi tie, kuriem ir domāšanas problēmas. Ir grūti, bet, jā, ir rezultāti. (..) Tāpēc tas centrs šeit ir domāts, lai viņi sanāktu šeit kopā kā cilvēki, kuriem ir īpašas vajadzības."
Arī šeit iedzīvotāji var saņemt fizioterapeita un rehabilitētāja pakalpojumus. Vidēji centru apmeklējot ap 40 klientu. "Šeit nodarbībās viņi saņem gan fizioterapeita pakalpojumus, gan apgūst sociālas prasmes, lai varētu atgriezties arī darba tirgū. Mums ir bijusi viena sieviete ar garīgiem traucējumiem dienas centrā, kas apguva šūšanu šeit, un viņai arī izdevās atgriezties darba tirgū. Jā, šie pakalpojumi ir lielas izmaksas pašvaldībām, bet, ja paskatāmies, cik tas cilvēks izmaksā ilgstošā aprūpē, tas ir tikpat. Un galvenais, ka tas cilvēks atgriežas sabiedrībā, viņam tikai nepieciešams atbalsts. Domāju - šis reformas process sabiedrībā ir pārprasts.
Daudzi domā, ka nu tik vērs vaļā pansionātu durvis un visi nāks ārā. Bet tas tā nenotiks. Tas būs palēnām: kamēr institūcijas izvērtēs un kamēr tas notiek, mums jau pašvaldībā ir jādomā, ko tam cilvēkam varam dot," stāsta Tukuma novada sociālā dienesta pakalpojumu nodaļas vadītāja Jeļena Hodakovska-Migunova.
Jaunie pakalpojumi veidojas lēni
Tāpat kā Tukuma novadā arī citas pašvaldības mēģina veidot ko līdzīgu sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem jau pirms deinstitucionalizācijas reformas, taču tādu nav daudz. "Tas nav nekas jauns, tas ir pašvaldības uzdevums rūpēties par saviem cilvēkiem, arī cilvēks ar garīgiem traucējumiem ir viņu cilvēks. Ir bijis šis uzstādījums visās valsts politikās, ka institucionālo aprūpi veido valsts, bet šos pakalpojumus sabiedrībā veido tieši pašvaldības. Taču šobrīd dienas centru un grupu dzīvokļu ir maz, un pakalpojumi veidojas ļoti lēni," secina resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere.
Savukārt, runājot par Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas plānu, biedrība gan norāda, ka netiek pietiekami iesaistīta šajā procesā, lai vērtētu tā virzību, darbu ar pašvaldībām un pēc kādiem kritērijiem vērtēs klientus, kas varētu atgriezties sabiedrībā. "Mēs esam aicināti piedalīties ministrijas sociālo pakalpojumu padomē, kam ir uzraudzības funkcija, taču padome paredz šo reformas procesu vērtēt divas reizes gadā. Mūsuprāt, tas ir pārāk maz. Vienlaikus ir arī jāpieņem grozījumi sociālo pakalpojumu palīdzības likumā. Tas process arī notiek pārāk lēni. Šobrīd izskatās, ka deputātiem vairāk interesē, kā turpināt saglabāt institūcijas, ka klienti arvien tiek šajās iestādēs ievietoti tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus sabiedrībā," saka "Zelda" vadītāja.
Turpat "Zeldas" telpās Latvijas Radio sastop jaunu vīrieti ar garīgās veselības traucējumiem. Palūdzis neminēt viņa vārdu, vīrietis labprāt padalījās pieredzē par dzīvi institūcijā jeb pansionātā divtūkstošo gadu sākumā.
Tagad, dzīvojot sabiedrībā, viņš īpaši novērtē iespēju vienkārši aiziet uz bibliotēku un sapņo aizbraukt uz Londonu.
"Tiem iemītniekiem ir atņemta brīvība, es gribētu, lai tajā sociālā centra būtu lielāka līdzjūtība pret iemītniekiem. Mani no turienes izņēma mamma, dzīvoju savā ģimenē. Es arī piestrādāju lauku darbus pie saimniekiem, piepalīdzu cilvēkiem. Kad es atgriezos mājās un sabiedrībā no tās institūcijas, uzreiz jutos, kā saka, savā šķīvi," stāsta sastaptais vīrietis.
Atbalstīt sabiedrībā dzīvojošos
Jāatgādina, ka plānots līdz 2020.gadam sociālos pakalpojumus sabiedrībā nodrošināt 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem tikai 700 ir tie, kas varētu iziet no ilgstošās aprūpes institūcijām. Pārējie ir tie, kas dzīvo pašvaldībās, bet nesaņem pakalpojumus to neesamības dēļ.
Labklājības ministrijā skaidro, ka patlaban deinstitucionalizācijas reformā ir noslēguma posms projektu apstiprināšanā, kas nozīmē – nākamais gads paies plānošanā, nevis jau cilvēku pārvietošanā prom no iestādēm. "Tiks identificēti klienti, kas būs mērķgrupa, kam pakalpojumus attīstīs un sniegs. Reālā pakalpojumu sniegšana vai infrastruktūras izveide sāksies 2017.gadā," stāsta ministrijas sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.
Ļaužu pārvietošana no aprūpes institūcijām nav reformas galvenais mērķis, bet gan pakalpojumu nodrošināšana, lai šie ļaudis pārstātu nonākt pansionātos, uzsvēra ministrijā.
"Statistikā kopumā cilvēki ar garīgiem traucējumiem valstī ir 82 tūkstoši, no tiem tikai pieci tūkstoši ir aprūpes institūcijās, pārējie jau tagad ir starp mums. Viņiem tikai brīžiem ir vajadzīgs psihiatrisks atbalsts, bet pārējā laikā viņi var dzīvot parasta cilvēka dzīvi," stāsta Lasmane.
Patlaban lielākā daļa pašvaldību Latvijā parakstījušas nodomu protokolus par sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanu. Sliktāka situācija ir Latgales reģionā, bet pašvaldības lēmumu par iesaisti reformā vēl var pieņemt līdz nākamā gada vidum. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte skaidro iemeslus, kādēļ atsevišķas vietvaras vilcinās: "Pašvaldības motivē atteikumu parakstīt vai pārdomu periodu ar to, ka vēlas skaidrību par to, kādas saistības pašvaldības uzņemas. Daļa pašvaldību šos nodomu protokolus parakstījušas ar kādiem nosacījumiem, ka būtībā viņi iesaistās šī projekta īstenošanā atbilstoši savam budžeta iespējām. Protams, liela daļa klientu dzīvo sabiedrībā, un mums ir jāveido pakalpojuma sistēma, bet joprojām finansējuma pieejamība pakalpojuma izveidošanai ir apgrūtināta. Un mēs nevaram veidot pakalpojumus, nezinot, kā mēs pēc tam to uzturēsim."
Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu projektā iekļautās mērķgrupas ir arī ārpus ģimenēm esošie bērni un bērni ar funkcionāliem traucējumiem ģimenēs. Reformai kopumā paredzēti 90 miljoni eiro no Eiropas sociālās un reģionālās attīstības fondiem līdz 2020. gadam.
