Cik pelna ģimenes ārsti Latvijā?

Pērn kopumā no valsts ģimenes ārsti saņēma vairāk nekā 70 miljonus eiro, taču pilnu priekšstatu par pašu ārstu ieņēmumiem no valsts naudas nav iespējams iegūt un to nezina arī Veselības ministrija. Turklāt ģimenes ārsti var sniegt papildu pakalpojumus par maksu un viņi saņem arī pacientu iemaksas.

Rakstā minētie aprēķini balstās uz kapitācijas naudu 1,23 eiro apmērā par vienu pacientu, kāda bija no 2016.gada oktobra. 2017.gadā tā ir palielināt līdz 1,25 eiro.

Minētais finansējums ir prakses darbības nodrošināšanai un valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Līdz ar tas neatspoguļo pašu ģimenes ārstu atalgojumu.

Katram ārstam valsts pārskaita konkrētu summu par prakses uzturēšanu, pacientu skaitu un citām lietām. Labi organizētās praksēs ar lielu pacientu skaitu ģimenes ārstu ienākumi ir mērāmi vairākos tūkstošos eiro mēnesī neatkarīgi no tā, vai prakse ir Rīgā vai reģionos, bet citiem tie var būt daudz mazāki. Nākamgad līdz ar kapitācijas naudas pieaugumu par gandrīz 30% ārstu ienākumi augs, bet daudzu ārstu finansiālā motivācija izpildīt valsts uzstādīto kritēriju kopumu samazināsies. Tātad valsts ārstiem vēl vairāk maksās tikai par to, ka viņi ir, bet profesionālo kvalitāti un rezultātu nevērtē.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem par ģimenes ārstu praksēm izmaksātām summām, pērn desmit lielākie naudas saņēmēji pārstāv visus Latvijas reģionus, tostarp arī daži lauku ārsti. Turklāt redzama sakarība – jo vairāk pacientu, jo vairāk naudas ārsta praksei.

 

Sarakstā trešajā vietā esošajai Ainai Rožulejai pacientu skaits ir pat par tūkstoti mazāks nekā ceturtajai – Maijai Liepiņai, bet naudas daudzums abām ir aptuveni līdzīgs – 120 tūkstoši eiro. Izskaidrojums tam ir bērnu daudzums praksē, par kuriem valsts maksā vairāk. Rožuleja pēc specialitātes ir pediatre, un bērni viņas praksē ir 60%, bet Maijai Liepiņai – 32%.

Taču šīs nav ārstu algas. Šīs ir summas ārsta praksei un ārsta darbībai. Bet tas, cik no kopējās summas atliek ārstam, ir viņa paša ziņā.

Latvijas ģimenes ārstu sarakstā īpaši izceļas ģimenes ārsts Juris Jakovins ar vairāk nekā septiņiem tūkstošiem pacientu un gandrīz 18 tūkstošiem eiro mēnesī.

Ģimenes ārsts ar tik lielu pacientu skaitus kā Jurim Jakovinam Latvijā ir tikai viens. Bet kā klājas lauku ģimenes ārstiem?

Atšķirībā no citiem "Aizliegtā paņēmiena" uzrunātajiem ģimenes ārstiem Maija Baumane, kuras prakse atrodas Rīgas centrā, gatava rādīt prakses izdevumus.

Ģimenes ārsti, lai samaksātu nodokļus, savus ienākumus deklarē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kuram gan liegts publiski izpaust individuālus datus, bet gatavs dalīties ar informāciju par 20 ārstu kopu. Pēc “Aizliegtā paņēmiena” lūguma tie ir dati par valstī vislielākajām ģimenes ārstu praksēm.

No VID saņemtais saraksts lielā mērā sakrīt ar lielākajiem naudas saņēmējiem no Nacionālā veselības dienesta. Pilnu ainu arī šādā veidā par visiem 20 ārstiem nevar gūt, jo izvēlētās saimniecības formas ir dažādas un ārstu ienākumus veido vairākas pozīcijas.

Tāpēc atlasīti 13 ārsti, kas reģistrēti kā pašnodarbinātie:

  • divi ārsti kā gada ienākumus deklarējuši summu virs 4000 eiro mēnesī;
  • seši ārsti – no 3300 līdz 4000 eiro mēnesī;
  • trīs ārsti – no 2500 līdz 3300 eiro mēnesī;
  • divi ārsti – no 1600 līdz 2500 eiro mēnesī.

Tātad deklarētie ienākumi ir ļoti dažādi, lai arī ārstu prakšu lielumi šiem ārstiem pat ir līdzīgi. Iespējams, kāds ārsts organizē savu praksi tā, lai alga viņam būtu lielāka, tajā pašā laikā, iespējams, cits algā naudu izņem mazāk.

Izrādās, ka vairāki ģimenes ārsti ar lielo pacientu skaitu pamanās strādāt kā darba ņēmēji vēl citās vietās un par to gūst ienākumus.

Trīs darbavietas

20 lielāko prakšu sarakstā ir arī ģimenes ārsts Ludzā Igors Lapšovs, kurš ir arī Ludzas novada deputāts (“Saskaņa”), un viņa ienākumi fiksēti arī amatpersonas ienākumu deklarācijā.

Pirmkārt, viņa ģimenes ārsta praksē reģistrēti 2800 pacienti, kas ir teju divas reizes vairāk nekā vidēji ģimenes ārstam valstī. Par to deklarētie ienākumi 2016.gadā bija 36 tūkstoši eiro jeb 3000 eiro mēnesī.

Otrkārt, viņš pagūst strādāt arī ātrās palīdzības brigādē, kur gadā saņem 12 tūkstošus eiro, tātad mēnesī – viens tūkstotis eiro. Un treškārt, viņš kā deputāts Lapšovs strādā arī Ludzas novada domes ētikas komisijā, mēnesī saņemot apmēram 500 eiro.

“Ziniet, patiešām nav viegli, bet pagaidām, paldies dievam, veselība atļauj to darīt. Nu, es mēģināšu to darīt, bet tiešām, ja es redzu, ka nepaspēju vai veselības dēļ, vai sakarā ar kaut kādiem darba apstākļiem, vai vēl ar kaut kādām lietām, iešu prom no neatliekamās palīdzības un strādāšu tikai kā ģimenes ārsts. Diezgan grūti, bez šaubām grūti,” saka pats ārsts.

Iepriekš vēstīts, ka no Veselības ministrijas izvirzītajiem 13 kritērijiem deviņi ārsti nav izpildījuši pilnīgi nevienu, bet vairāk nekā 60 ārsti spējuši izpildīt tikai vienu. Vienlaikus ir ģimenes ārsti, kuri tiek galā ar visiem kritērijiem, kā rezultātā, piemēram, spējuši savlaicīgi pacientiem atklāt vēzi.

3 komentāri
Viesturs Eglitis
Jāpievērš uzmanība, ka norādītās "algas" ir līdzekļi, kas tiek piekšķirti ārsta praksei un tā nav ārsta kā privātpersonas alga. No šī finansējuma tiek izmaksāta ārsta palīgu un medicīnas māsu algas, un citi tekošie izdevumi.
almailga
Ja valsts sakārtotu uzņēmējdarbības likumu ne tikai Veselības, bet arī IZM, kur valsts budžeta nauda un privāti veidojumi - pašnodarbinātais, SIA utml. apvienoti bez kontroles, nekad naudas būs pietiekami...
truejabis
ja latviešu valstī kādam ienāktu prātā taisīt budžetnieku izdevumu auditu, tas būtu valsts krahs. A, lai acis aizsmērētu, valsts kontrolei nav nekādas vainas, arī knab laiku pa laikam noķer kādu skolotāju par interešu konfliktu,
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti