Katrai no Latvijas lielajām augstskolām pieder pa atpūtas vietai, ko universitātes mazliet mānīgi dokumentos nodēvējušas par studiju prakšu bāzēm. Tāpat augstskolu īpašumu portfeļos atrodami "spoku nami", veikali, naktsklubi, pilis, meži un neizmantotas lauksaimniecības zemes. Vēl latu laikos pirms desmit gadiem tika lēsts, ka valsts augstskolu īpašumu kopējā vērtība ir vismaz viens miljards latu. Precīza un aktuāla informācija gan nav zināma, jo augstskolas savus īpašumus vēl tikai skaita.
- LLU īpašumā vēl nesen bija naktsklubs, veikals un mednieku nams
- LU īpašumu portfelis veidojies haotiski un bez vīzijas
- RTU jāatrod jaunas mājas vadībai
- Plāno vienotu kārtība visām augstskolām
Grūti pārdot, jo ieguldīta sirds
Priežu mežā pāris kilometru no Engures un ap kilometru no jūras līča atrodas pārdesmit koka un mūra namiņu, kuru īpašniece ir Jelgavā bāzētā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Kā lasāms augstskolas interneta lappusē, atpūtas namiņi ir pieejami gan pašu darbiniekiem, gan svešajiem. Cenas – no dažiem desmitiem eiro nedēļā par vienkāršāko namiņu līdz diviem simtiem eiro nedēļā par Līvānu tipa māju. Ēkas atpūtas kompleksā ir samērā nolaistas, jaunākā būve varētu būt nesen stigā izbūvētā elektrolīnija līdz atpūtas bāzei.
Kā telefoniski norāda atpūtas kompleksa "Engure" saimniecības pārzine Gunta Lakševica, vieta pieejama tikai dažus mēnešus vasarā. "Nē, nē, nē, tikai vasarā! Pirts ir zem jautājuma zīmes, jo tā ir remontā. Vasaras sezona sākas jūnijā, tad namiņus var dabūt jebkurš. Izņēmums ir Līvānu māja, kas ir tikai darbiniekiem," piedāvājumu izskaidro atpūtas bāzes pārvaldniece.
Pašlaik Lauksaimniecības universitāte gatavo derīgo un mazāk vajadzīgo īpašumu sarakstu, atzīst augstskolas kanclers Ziedonis Helvigs un nekustamo īpašumu speciāliste Zaiga Šube. "Tas universitātei ir vēsturisks īpašums," par Engures bāzi saka Šube, "jāņem vērā arī tās vēsturiskās tradīcijas, kas ir universitātei." Enguri" ir cēlusi pati universitāte, tāpēc
atteikties no īpašumiem, kur universitāte ieguldījusi savu sirdi, ir diezgan grūti. Tie droši vien būs pēdējie, no kā atteiksimies."
Naktsklubs, veikals un mednieku nams tikko pārdoti
LLU saskaitījusi, ka tai pieder 165 būves un 134 zemes gabali. Galvenie objekti ir Jelgavas pils, fakultāšu ēkas, sporta nams, desmit dienesta viesnīcu. Lai gan studentu skaits no astoņarpus tūkstošiem pirms desmit gadiem nu krities vairāk nekā divas reizes līdz nedaudz virs četriem tūkstošiem, Lauksaimniecības universitāte par daudzo īpašumu noderīgumu sākusi domāt tikai tagad, neslēpj kanclers Helvigs.
"To procesu tikai tagad esam sākuši. Šogad atsavinājām Zemkopības ministrijai piederošus nekustamos īpašumus. Piemēram, klubu "Četri balti krekli", kas sākotnēji bija studentu ēdnīca, kā arī veikalu. Ministrija uzticēja atsavināšanas funkciju veikt mums, un nauda ir ieskaitīta valsts budžetā. Vēl esam pārdevuši pašiem piederošu mednieku māju Lielauces pagastā," klāsta Helvigs.
Kanclera teiktais atklāj vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ augstskolas nesteidzas ar to rīcībā esošo, bet nevajadzīgo īpašumu pārdošanu.
Proti, lielākā daļa patiesībā pieder valstij, tāpēc vispirms valstij tie arī jāatdod.
Daļu augstskolas iznomā, tādējādi it kā gūstot papildu ieņēmumus. Taču "it kā" jāsaka tādēļ, ka ar nomas maksām to uzturēšanai lielākoties tāpat ir par maz. Lauksaimniecības universitātes gada budžets ir teju 11 miljoni eiro, bet no tā desmitā tiesa aiziet īpašumu uzturēšanai. Vienu no desmit dienesta viesnīcām augstskola gan atbrīvojusi un cer pārdot. Tukšo Jelgavas pils spārnu aizņem kādas pilsētas vidusskolas skolēni, un vienu politisko spēku pārstāvošā LLU un Jelgavas vadība jau vienojušās sadarbību šajā ziņā turpināt.
Līdz pērnajam gadam skolēni aizņēma arī daļu augstskolai piederošās Lielauces pils. Būvniecības valsts kontroles birojs tur atklājis nepilnības, tādēļ universitāte nu domā arī par tās pārdošanu.
"Ierobežotu resursu dēļ paši nespējām apsaimniekot, tādēļ arī par šo īpašumu jau ir priekšlikums, ka varētu to nodot atsavināšanā. Pašlaik pils ir slēgta, jo konstatēti trūkumi, kas prasītu ievērojamus ieguldījumus."
Haotiski un bez vīzijas
Latvijas Lauksaimniecības universitātes kūtrā saimniekošana ar miljoniem eiro vērtiem īpašumiem, būtībā lielu daļu laižot nebūtībā, mūsu valstī nav nekas unikāls.
Par Latvijas Universitātes (LU) īpašumu portfeli Latvijas Radio runā ar Infrastruktūras departamenta direktoru Marģeru Poču. Tikšanās notiek jaunajā Dabas mājā Torņakalnā, kur blakus nupat sāka celt Zinātņu māju, tādējādi paplašinoties Akadēmiskajam centram. Līdz ar pētniecības un studiju pārcelšanu uz Torņakalnu Latvijas Universitātei virkne īpašumu ekskluzīvās Rīgas vietās atbrīvojas.
Īpašumu uzturēšanai augstskola no sava 80 miljonu eiro budžeta tērē astoņus miljonus. Latvijas Universitātei ir 55 īpašumi, kas sastāv no sīkākām vienībām. Tie atrodas gan Rīgā, gan reģionos. Piemēram, tās ir fakultāšu ēkas, zemes, mantoti īpašumi, dienesta viesnīcas. Kopējā platība – 300 hektāru.
"Jā, varu piekrist, ka laika gaitā šis portfelis universitātei ir veidojies diezgan haotiski, bez vīzijas," saka Počs.
Universitāte pēdējo divu gadu laikā izstrādājusi nekustamā īpašuma attīstības stratēģiju, kritiski rēķinot labāko pielietojumu katram īpašumam. Marģers Počs sola, ka tuvākajā nākotnē īpašumu portfelis kļūs daudz mazāks.
Vispirms pārdošot mazvērtīgos, par iegūto naudu turpinot attīstīt Akadēmisko centru.
Pašlaik atsavinot zemes gabalus Latgalē. Nupat par 1,7 miljoniem eiro pārdota dienesta viesnīcas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā.
Tikmēr desmit miljonus eiro vērto namu Kronvalda bulvārī universitāte izsolīt nesteidzas. "No šīs ēkas uz Torņakalnu pārcēlās Bioloģijas fakultāte. Tā ir ļoti vērtīga ēka, atrodas Rīgas centrā, vienmēr varēsim pārdot!" piesardzību raksturo Infrastruktūras departamenta direktors, piebilstot, ka pašlaik nams īstermiņa tiek iznomāts, piemēram, filmu uzņemšanai.
Runājot par tukšajām ēkām, Počs neslēpj, ka daļēji tāda ir LU Materiālu mehānikas institūta māja Aizkraukles ielā Teikā. Īpašums esot ievērojams, taču tas nepieder universitātei. "Līdz ar to motivācijas ieguldīt mums īsti nav."
Tāpat LU īpašumā ir konferenču un atpūtas komplekss "Ratnieki". Augstskolas interneta lapā lasāms, ka komplekss ir kultūrvēsturisks objekts, kas ir saistīts ar pirmās neatkarīgās Latvijas industriālā mantojuma izcilāko pārstāvi - tekstiluzņēmuma "Rīgas audums" īpašnieku un vadītāju, Latvijas Universitātes mecenātu Robertu Hiršu (1895-1972). Kompleksu veido piecas vēsturiskas ēkas ar 140 gultas vietām. "Plusos tas ir, tādā ziņā tas mums, protams, ir vajadzīgs! Tas nav mums akmens kaklā," saka Počs.
RTU jāatrod jaunas mājas vadībai
Vienuviet – Ķīpsalas studentu pilsētiņā – koncentrēties cenšas arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tādēļ augstskolas attīstības prorektors Artūrs Zeps skaidro – ja kāda ēka atbrīvojas, tur veido sadarbību ar industriju.
"Piemēram, tas pats Latvijas Tehnoloģiskais parks Pulka ielā – tur tieši tādā formā ēka ir izveidota. Tāpat Ķīpsalas studentu pilsētiņā būs 700 kvadrātmetru plašs inovāciju centrs," skaidro Zeps.
Par īpašumu atsavināšanas iespējām domāšot pēc infrastruktūras attīstības plāna izstrādes.
Vienīgā tukšā un neapsaimniekotā Rīgas Tehniskās universitātes māja esot dienesta viesnīca Ezermalas ielā, kura bijusi jāpamet ugunsdrošības prasību dēļ. Savukārt vēl tikai trīsarpus gadus augstskolai ir līgums ar Rīgas domi par telpu nomu vadības vajadzībām Kaļķu ielas namā blakus rātsnamam.
Tehniskā universitāte no 50 miljonu eiro gada budžeta īpašumu uzturēšanai atvēl sešus miljonus, taču lepojas, ka četrus miljonus atgūst nomas naudā.
Būs viena kārtība visām augstskolām
Kopumā secināms, ka pašlaik ap augstskolu īpašumiem un to nākotni vērojama liela nekārtība un neskaidrība. Viens no iemesliem ir tas, ka augstskolas savā ziņā ir neatkarīgas un tajās par izšķirošiem lēmumiem atbildīgas plašas un smagnējas lēmējinstitūcijas.
Otrkārt, mūsu valstī nemaz nav vienota redzējuma uz pašām augstākās izglītības iestādēm, jo tām ir dažādi pārraugi. Piemēram, Lauksaimniecības universitāte teorētiski ir Zemkopības ministrijas padotībā, bet ar to lielā mērā saprotama tikai atkarība no valsts naudas. Rīgas Stradiņa universitātes saimniece un aizgādne ir Veselības ministrija, bet Kultūras ministrijai jāuztur pat trīs mākslas augstskolas. Par pārējām atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.
Kāda ir kopējā augstskolu īpašumu vērtība, nav zināms.
Politiskajās cīņās pirms desmit gadiem publiskajā telpā tika spekulēts ar vienu miljardu latu.
"Augstskolu īpašumu portfelis ir diezgan liels un raibs," nosaka Diāna Laipniece, Izglītības ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece. Viņa stāsta, ka lielā daļā gadījumu augstskolas ir tikai īpašumu valdītājas. Tas nozīmē – ja izglītības iestāde jūt, ka nams vai zeme tai īsti nav noderīgs, īpašums būtu jāatdod valstij. Valdība savukārt pamanījusi, ka augstskolas savu darbību sākušas koncentrēt vienuviet. Tādēļ tās gribētu daļu pārdot.
"Situācija ir diezgan neskaidra, jo uz īpašumu var pieteikties cita valsts iestāde.
Tāpēc augstskolas faktiski "sēž uz sava īpašumu portfeļa" un neko nekustina.
Jo sanāk – ja gribētu virzīt pārdošanai un iegūto ieguldīt savos attīstības centros, viņi varētu palikt bez šīs naudas, taču īpašumos ir ticis ieguldīts."
Tāpēc Finanšu ministrija izstrādā grozījumus īpašumu atsavināšanas kārtībā. Tad augstskolām uz valdību būs jānes plāns, kādi īpašumi tām ir un ko tās grib ar tiem darīt. Tad Ministru kabinets varēs lemt par zaļo gaismu kāda īpašuma pārdošanai, nevis atdošanai atpakaļ valstij.
Savukārt iegūto naudu augstskolas varēs ieguldīt attīstībā – sevis koncentrētajā studiju un pētniecības centrā.
Noteikumu jauno redakciju Finanšu ministrija solījusi izstrādāt līdz oktobra beigām.
