Kārtība, lai kļūtu par audžuģimeni un uzņemtu bērnus no bērnunamiem:
- Ģimenei jādodas uz sava novada bāriņtiesu, jāuzraksta iesniegums, jāatnes ģimenes ārsta, psihiatra, narkologa izziņa, kā arī psihologa atzinums. Lai to iegūtu, vairākas reizes jāapmeklē psihologa konsultācijas, ko visbiežāk nodrošina pašvaldība.
- Tad bāriņtiesas pārstāve apmeklē potenciālās audžuģimenes dzīvesvietu, vērtē, vai bērnam būs sava telpa (atsevišķa istaba nav obligāta), un dod pirmo apstiprinājumu.
- Nākamais solis ir audžuģimeņu kursi – 98 stundas. Tie notiek aptuveni četras reizes gadā sestdienās, svētdienās, lielākoties Rīgā.
- Ja eksāmens pēc kursiem nokārtots labi, bāriņtiesa vēlreiz apseko dzīvesvietu.
- Tad piešķir audžuģimenes statusu, kas ļauj uzņemt bērnus no bērnunamiem.
Viss process aizņem apmēram pusgadu.
Jēkabpils
Jēkabpils bāriņtiesa pēc apmeklējuma laikiem ir viena no pieejamākām, un tās darbiniece Dace Ozola-Ozoliņa ir ļoti atsaucīga un ieinteresēta visu izskaidrot. Viņa piebilst, ka audžuģimenei jārēķinās – ģimenē ienākušais bērns pēc kāda laika var būt arī jāatdod: "Lielākā problēma ir tā, ka ļoti pieķeras tiem bērniņiem. Iedomājaties – jūsu ģimenē ienāk bērns, jūs ļoti pieķeraties, tad ir vecākiem jāatdod vai jāatdod tālāk adopcijai."
Šī darbiniece izceļas arī ar to, ka klausās atnācējos un atbild gana kodolīgi un precīzi uz uzdotajiem jautājumiem.
Bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva savukārt ir šerpāks vīrs: "Atrunāt es jūs netaisos, bet brīdinu uzreiz – emocionāli tas nav viegli. It sevišķi jaunam cilvēkam, kuram nav savu bērnu." Viņš norāda, ka jaunajām ģimenēm derētu jau domāt arī par nākamo soli – bērnus adoptēt.
Jāatzīmē – arī esošo audžuģimeņu viedoklis par Jēkabpils bāriņtiesu ir pozitīvs.
Šajā līdzīgi kā pārējās piecās bāriņtiesās gan nepavaicāja par iemesliem kļūt par audžuvecāku.
Valmiera
Valmieras bāriņtiesā uzmanību potenciālajai audžumammai velta pati bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Polka, kura steidz brīdināt par virkni lietām:
"Esat gatavi arī strādāt, ja tur ir problēmas? Šie bērni jau nāks no ģimenēm, kurās faktiski jau bijusi kaut kāda problēma, līdz ar to bērns nāks ar savu pieredzi. (..) Tad ir arī slēptā bērna pasaule, kur ķircina viens otru. Seksuālā izmantošana ir bijusi. (..) Viņam būs pusaudžu vecums, kad viņš būs tizls. (..) Vai nu galējība vienā - depresīvs stāvoklis, raudiens, vai galējība otra."
Nevar gan apgalvot, ka no kļūšanas par audžuģimeni viņa censtos atrunāt, bet aina tiek uzburta briesmīga. Bāriņtiesas vadītāja runā plaši, un saruna gala rezultātā īsti nesanāk, jo jautājumiem vietas ir pamaz.
Par darbu ar bērniem audžuģimenes saņem samaksu:
- no valsts atlīdzība par darbu – 274 eiro mēnesī, neatkarīgi no ģimenē uzņemto bērnu skaita (līdz šim gadam bija 113 eiro);
- uzturnauda par katru vecumā līdz sešiem gadiem – 215 eiro, par vecākiem – 258 eiro mēnesī (līdz šim aptuveni 100 eiro par bērnu);
- audžuģimenēm atbalstu sniegt var arī pašvaldības.
Jelgava
Jelgavā apmeklētāju pieņemšana bāriņtiesā notiek daudz retāk nekā iepriekšējās vietās. Lai gan LTV žurnālistes ierodas apmeklētāju laikā, izrādās – tur konkrētajā dienā pieņemt nevar. Nākamajā reizē izdodas sastapt Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāju Irisu Turčinsku, taču nekāda labvēlība neseko. Stingri tiek noprasīti personas dokumenti – vispirms iesniegums, tad informācija.
Žurnālistes gan cenšas noskaidrot topošajiem audžuvecākiem būtiskus jautājumus, tomēr neveiksmīgi: "Līdz kursiem jums ir jātiek. Ja jūs esat tiešām nolēmuši, ka jūs vēlaties iegūt audžuģimenes statusu, jums ir jāraksta iesniegums bāriņtiesā, jāsāk ar to, ka jūs iegūstiet tātad iespēju tikt līdz šai apmācībai."
Turklāt viņa uzsver, ka nevajag klausīties medijos stāstīto, bet jāatnāk pašiem noskaidrot, taču atnākot neko īsti noskaidrot neizdodas.
Jāatzīmē – esošo audžuģimeņu vidū Jelgava ir ar vissliktāko vērtējumu.
Ogre
Ogres bāriņtiesā pieņemšana divas reizes nedēļā pie priekšsēdētājas Daces Zariņas, kuras attieksme ir pretimnākoša un laipna, taču viņa brīdina – nekādi labie bērnunamu bērni neesot, turklāt pusaudži: "Pusaudzis jau bieži vien ir daudz ko pieredzējis. (..) Viņam tā bagāža ir tāda, kā ir. Un man šķiet – tur kaut ko mainīt grūti, bet ir visādi."
Tad viņa turpina stāstīt jau par konkrētiem bērniem, un sliktie piemēri birst viens pēc otra. Uz jautājumu par citu Ogres audžuģimeņu pieredzi noprotams, ka pašvaldība par to īsti neko nezina.
Ķekava
Ķekavā bāriņtiesa pieejama katru dienu. Darbinieču attieksme tur ir rezervēta un lietišķa, bet visu vajadzīgo informāciju iespējams noskaidrot. Potenciālos audžuvecākus aicina visu labi apdomāt. Savukārt, raksturojot bērnus, tiek norādīts, ka pieredze ir dažāda.
"Ir iespēja ar medicīnas dokumentiem iepazīties, bet tas arī ir tāds koks ar diviem galiem, kādreiz tie apraksti ir tik briesmīgi, ka liekas – šausmas, šausmas. Bet bērni ir ļoti forši, un tur īstenībā nekā no tā nav, vienkārši ir diagnozes uzstādītas, kuras pie normālas aprūpes un pie normālas ģimenes varbūt arī nemaz nav vai ļoti ātri pazūd. Bet citreiz apraksts ir ideāls, un beigās saņemiet tādu mazu dēmoniņu mājās, ar kuru tu nezini, kā tikt galā," stāsta bāriņtiesas darbiniece.
Rīga
Galvaspilsētā Rīgā bāriņtiesā apmeklētājus pieņem tikai divas reizes nedēļā dažas stundas. Pie bāriņtiesas vadītāja neizdodas tikt, bet visu kārtību lietišķi, tomēr gana laipni izstāsta darbinieces.
"Jūs reāli nevarat par viņu rūpēties, ja jūs neesat gatavi, neviens jums nedos svešu bērnu vai neuzspiedīs ņemt svešu bērnu, slimu bērnu. Mēs arī noskaidrojam iespējas un vēlmes, pēc tam mēs attiecīgi piedāvājam bērnus," stāsta bāriņtiesas darbiniece.
Raidījuma vērtējumā par pieejamību, pretimnākšanu un kompetentas informācijas sniegšanu vissliktākā situācija ir Jelgavas bāriņtiesā, bet vislabākā – Jēkabpilī.
Tātad kopumā, no vienas puses, potenciālās audžuģimenes neviens projām nedzen un labāk vai sliktāk informāciju sniedz. No otras, neviena no apmeklētajām bāriņtiesām nav īsti padomājusi, kā runāt ar potenciālajiem audžuvecākiem.
Pirmkārt, neviena no pašvaldībām pamata informāciju par esošo kārtību un pieejamo atbalstu nav sagatavojusi rakstiski, piemēram, bukleta veidā vai vismaz tāds netika piedāvāts. Otrkārt, raksturojot bērnunamu bērnus, dominē darbinieku personiskais viedoklis. Neviena bāriņtiesa nepiedāvāja, piemēram, kontaktus audžuģimenēm, kas labprāt padalītos ar savu pieredzi. Treškārt, neviens tā arī nepainteresējās par motivāciju kļūt par audžuģimeni.
KONTEKSTS:
Visā Latvijā aizvien bērnunamos dzīvo apmēram 1200 dažāda vecuma bērnu.
Lielākās cerības tiek liktas uz audžuģimenēm, kas varētu gādāt par bērnību ģimeniskā vidē. Patlaban ir aptuveni 600 audžuģimeņu, kurās aug apmēram 1220 bērni.
