Āgenskalna tirgus attīstību bremzējusi pati Rīgas dome; Vidzemes tirgus drīz plaukšot

Taču tieši politiķi lielā mērā ir atbildīgi par Pārdaugavas sirds apstāšanos, un viņi arī būs atbildīgi, vai tā reiz atkal pukstēs. Līdz janvāra vidum tikai trīs mēnešus amatā sabijušajam "Rīgas centrāltirgus" vadītājam uzdots nākt klajā ar idejām, ko ar bēdubrāli Āgenskalnā iesākt.

• Āgenskalna tirgū palikuši vien daži pārdevēji un agrāk rosīgajā vietā valda skumjas
• Rīgas domes opozicionāru mītiņa laikā ieslēdzas signalizācija
• Ikgadējā pasākumā "Īslaicīgs sniegputenis Āgenskalna tirgū" uzmanību pievērsīs Āgenskalna tirgum
• Parakstus par tirgus saglabāšanu vāc tirgotāji, kā arī divas nevalstiskās organizācijas
• Rīgas tirgi zaudē gan konkurentiem, gan savas kultūrvēsturiskās vērtības
• Rīgas tirgu saimnieki mainījušies bieži, darbā sekmes nav bijušas
• "Rīgas Centrāltirgus" vadība redz nākotni Āgenskalna tirgum
• Āgenskalna tirgus apsaimniekotājs: Mēs labiekārtojām tirgu
• Āgenskalna tirgus apsaimniekotājam un Rīgas domei - divas tiesvedības
• Vidzemes tirgum esot nopietns investors un apsaimniekotājs

Pārdevēji ies uz Centrāltirgu; pircēji - apbēdināti

Divarpus nedēļas pirms tirgus slēgšanas lielajā angārā strādā vairs tikai daži pārdevēji. Stendu īpašnieki ar Latvijas Radio runāt negrib, nosakot, ka jau tikuši pie vietām "Rīgas centrāltirgū". Sarūgtinājumu neslēpj pārdevējas, kam jāstrādā aiz vitrīnām. "Tas ir skaidra lieta, ka tirgus ir pārtirgots, ka to vajag atbrīvot no nomniekiem un pārdot!" izsaucas gaļas tirgotāja Sandra, kas tur strādā 15 gadu.

Savukārt mājražotāja Lija jau 25 gadus Āgenskalnā piedāvā marinētus un skābētus gurķus, kāpostus, ievārījumus, svaigus augļus, dārzeņus un citu produkciju. "Nu, smagi, ļoti smagi!" Lija saka par gaidāmo gadumiju. Darbu nāksies pārtraukt sezonas vidū, tāpat žēl esot pircēju. Savukārt pircējam Kristapam pašam ir žēl, ka nevarēs vairs uz tirgu mērot ierasto ceļu "pēc kauliņiem suņiem vai šokolādes pankūkas sev". Viņš piemin sazvērestības teorijas, ka tirgus tiek slēgts apkārt sacelto lielveikalu lobija dēļ.

Līdzīgi kā pircējs Kristaps apbēdināti par Āgenskalna tirgus pēkšņo slēgšanu ir simtiem un pat tūkstošiem Pārdaugavas iedzīvotāju un desmitiem tirgotāju, kas Āgenskalnā vēl palikuši un sola palikt līdz liktenīgajai gadumijai, kad tirgus tiks slēgts uz nezināmu laiku.

Tirgus telpās regulāri ieslēdzas signalizācija

Kad pagājušajā piektdienā Rīgas domes opozicionāri Āgenskalna tirgū uz trešdienas mītiņu pie domes musināja tur sanākušos cilvēkus, tirgus telpās ieslēdzās signalizācija, pasākumu izjaucot. Politiķi zīmēja sazvērestības, ka tas izdarīts apzināti.

Taču tirgotāji apliecina, ka signalizācija tirgus telpās nostrādā regulāri.

Arī būveksperti, kas pēc daļas pagraba griestu iegāšanās veica konstrukciju pārbaudi, nesen domes komitejā deputātiem teica – viņi tirgus namā kāju vairs spert negribētu.

Pēkšņi aizliedz 16. decembra pasākumu

Tieši drošības jautājums tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc Pārdaugavas radošajam centram pēkšņi tika atteikta iespēja Āgenskalna tirgū šosestdien, 16. decembrī, turpināt pērn aizsākto pasākumu "Īslaicīgs sniegputenis Āgenskalna tirgū". Kā stāsta radošā centra kuratore Ieva Niedre, ar kuru Latvijas Radio tiekas Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā, pasākumā plānota muzikālā programma, tirgošanās, radošās darbnīcas. Uzteikumu pasākumu rīkot Āgenskalna tirgū saņēmuši pēc Rīgas domes Īpašuma komitejas ārkārtas sēdes, kurā tika spriests par tirgus kritisko stāvokli.

Pasākumu esot piedāvāts pārcelt uz Centrāltirgu. "Bet, tā kā esmu kopienas aktīviste, piedāvājumu nepieņēmu. Taču pasākums mums būs, tas arī būs veltīts Āgenskalna tirgum, bet tas notiks Rīgas Dabaszinību skolā. Tur ir skaists dārzs, cerams, ka tas būs piesnidzis, siltumnīcās būs muzikālā programma," stāsta Ieva Niedre.

Trīs parakstu vākšanas pret slēgšanu un par tirgus saglabāšanu

Līdz ar kultūras programmas baudīšanu un iepirkšanos apmeklētāji ar parakstu varēs piedalīties arī kārtējā Āgenskalna tirgus glābšanas akcijā.  

Protestējot pret domes lēmumu, pie domes trešdien, 13.decembrī, notika pikets. Tajā piedalījās gan pašvaldības opozīcijas deputāti, gan Āgenskalna iedzīvotāji.   Opozīcijas deputāti arī rosināja domes sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus remontdarbiem. Tomēr pozīcijas deputātiem balsojumā atturoties, šis priekšlikums tika noraidīts.

Kamēr tirgotāji jau savākuši tūkstošiem parakstu pret tirgus slēgšanu, citi aktīvisti vāc parakstus par tirgus saglabāšanu nākotnē.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" pēc Andas Baidekalnas iniciatīvas savākta puse no iecerētajiem 2000 parakstiem. Ar iniciatīvu domāts panākt, ka Rīgas pašvaldība uzliek par pienākumu atbildīgajām personām izstrādāt Āgenskalna tirgus attīstības plānu, saglabājot tirgus funkcionalitāti, un ne vēlāk kā 2 - 3 gadu laikā šo plānu realizēt.

Savu vīziju, kā tirgu saglabāt kā Āgenskalna apkaimes kultūrvēsturisko centru, izstrādājis arī Pārdaugavas radošais centrs. Tā pārstāve Ieva Niedre teic, ka sestdienas pasākumā to aicinās parakstīt, lai iesniegtu Centrāltirgus un domes vadībai. "Renovācijas projekts ir jāizstrādā kopā ar vietējām organizācijām un vietējiem cilvēkiem, lai vērā tiktu ņemts mūsu viedoklis. Mūsu galvenā vēlme ir, ka tirgum ir jāpaliek tirgum!"

 

Līdz šim saimniekots pēc uzticēšanās principa

Āgenskalna tirgus statuss juridiski ir bijis visai sarežģīts ilgstoši. Tā īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments. Tas savukārt tirgus apsaimniekošanu uzticējis domes akciju sabiedrībai "Rīgas Centrāltirgus". Savukārt līdz pērnā gada marta beigām Āgenskalna tirgus bija ilgtermiņa nomnieces firmas "Roveks" apsaimniekošanā. "Rīgas Centrāltirgus" vadība pēdējos trīs gados mainījusies trīs reizes.

Par to, ka Rīgas tirgi ne tikai zaudē konkurentiem, bet arī deldē kultūrvēsturiskās vērtības, plašā ierakstā Latvijas Radio vēstīja jau pirms divarpus gadiem.

Firma "Roveks" tikko uz Centrāltirgu bija atnesusi ilgtermiņa investīciju plānu, pretī dabūjot teju divas reizes līdz 3300 eiro samazinātu ikmēneša nomas maksu. Toreiz par Āgenskalna tirgu tā laika Centrāltirgus priekšnieks "saskaņietis" Anatolijs Abramovs bija optimistisks.

"Mums tika pozicionēts, un mēs to arī pārbaudījām, ka uzņēmumā mainījušies dalībnieki, ir piesaistīts ārvalstu partneris, kura vārdu nezinu, bet zinu, ka tas ir no austrumiem. Mēs noticējām. Šobrīd viss notiek ne pēc audita un revīzijas, bet pēc savstarpējas uzticēšanās," pauda Abramovs.

Ar tādu darbošanos pāris gadu garumā Anatolijs Abramovs panāca korupcijas apkarotāju apciemojumu. Vēlāk arī prokuratūras apsūdzību par piesavināšanos lielā apmērā.

Politiskajiem pēctečiem ar saimniekošanu nav veicies

"Saskaņa" drīz vien aizturētajam Abramovam atrada pēcteci – Andri Morozovu. Pēc gada būšanas Centrāltirgū Morozovs gan pārcēlās uz Saeimas namu, ieņemot deputāta krēslu. Savukārt kopš septembra vidus "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs ir Artis Druvinieks. Atšķirībā no priekšgājējiem viņš amatā tika konkursa kārtībā un vismaz šķietami ar Rīgas varas politiķiem nav saistīts.

Taču pēc ziņām par Āgenskalna tirgus briesmīgo stāvokli viņam līdz janvāra vidum uzdots sagatavot tirgus glābšanas plānu. "[Gaidām] konkrētu darbību ar konkrētu finansējumu un konkrētiem soļiem," stāsta Īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), kurš pats ilgus gadus bija tirgus saimnieka Īpašuma departamenta vadītājs. Pats Burovs piedāvājis, kā pats saka, radikālāko variantu – uzreiz jau vienoties, ka uz janvāra sēdi tiek sagatavots domes lēmumprojekts par ilgtermiņa nomu. "Es baidos, ka nesanāk tā – māja stāv tukša, nekas nav, tad dienaskārtībā parādās citi jautājumi, bet šis paliek.. Šis ir aktuāls jautājums, to vajadzētu risināt ātrāk," saka Burovs.

Centrāltirgus domā pretēji domes vadībai

Pašlaik izveidojusies situācija, ka Rīgas domes politiskā vadība lielā steigā Āgenskalna tirgum grib atrast ilgtermiņa nomnieku un reizē investoru, bet "Rīgas Centrāltirgus" Pārdaugavas tirgotavu tomēr arvien redz savā saimniecībā. Tādam redzējumam ir arī savs pamatojums.

Kamēr Āgenskalna tirgu apsaimniekoja privātfirma "Roveks", Rīgai ieņēmumi dažos gados kritušies divas reizes līdz 140 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Šogad tiek prognozēts, ka ar visu divkāršo tirgotāju skaita samazinājumu no Āgenskalna ieņems gandrīz 350 000 eiro.

"Rīgas Centrāltirgus" jaunais šefs Artis Druvinieks saka – janvāra vidū viņam būs plāns gan ar termiņiem, gan naudas avotiem. ""Rīgas Centrāltirgus" Āgenskalna tirgu ir vienmēr uztvēris kā savu sastāvdaļu un redz to kā tirgu. Ja lielāku plānu vai vīziju rezultātā akcionārs pieņems [citu] lēmumu, to nevajadzētu attiecināt uz Centrāltirgu, jo mēs Āgenskalna tirgu redzam kā savu tirgu," skaidro Druvinieks, taču slēgšanu pamato ar nevēlēšanos "sagaidīt otru Zolitūdi".

Ūdens līdz potītēm un asfaltētas iekštelpas

Otrās Zolitūdes atnākšana nebūtu jāsagaida, ja tirgus pienācīgi būtu ticis apsaimniekots līdz šim. Gatavojot šo raidījumu, pēc ilgākiem neveiksmīgiem centieniem sazināties ar Āgenskalna ilggadējās nomnieces firmas "Roveks" īpašnieku Jevgeņiju Šeļeņinu šo domu Latvijas Radio gandrīz atmeta, jo varēja domāt, ka agresīvās domes kritikas un ne tās pozitīvākās publicitātes dēļ runāt viņš nemaz nevēlas.

Beigās gan saziņa ar Šeļeņinu izdodas, runāties viņš aicina uz savu visai grezno savrupnamu Asaros Jūrmalā. Iekārtojies tur 2004. gadā, kad, kā rāda firmas finanšu dati, arī bizness Āgenskalnā gāja no rokas. Tirgū viņš saimniekojis vairāk nekā divdesmit gadus, neatkarības gados bijis deputāts Rīgas tā laika domē. Deviņdesmito gadu sākumā nodrošinājis, lai domes atgūto Āgenskalna tirgu uz pašvaldības vārda iereģistrē Zemesgrāmatā.

Viņš stāsta, ka darbības pirmsākumos Āgenskalna tirgus stāvoklis bijis pavisam kritisks. Pagrabā bijis ūdens līdz potītēm, tirgošanās notikusi no betonētiem galdiem, starp kuriem ieklāts asfalta segums.

Jevgeņijs Šeļeņins notikumu attīstību stāsta ļoti detalizēti un ilgi. Taču stāstījumā būtiskie fakti ir tādi – tirgus īpašniece ir Rīgas dome, tai arī bijis pienākums veikt kapitālieguldījumus. Šeļeņina firma gan esot labiekārtojusi teritoriju, atjaunojusi gan arvien slēgto sakņu paviljonu, ko Rīgas dome negribot pieņemt ekspluatācijā, bet centrālajā vēsturiskajā namā asfalta seguma un betona stendu vietā ielikuši flīzes un mūsdienīgas vitrīnas.

Domes atteikuma dēļ banka nav devusi naudu

Kad nomas līgums pirms dažiem gadiem beidzās, Šeļeņins to pagarinājis jau ar domes nosacījumu par lielākām investīcijām. Banka esot arī piekritusi sniegt aizdevumu, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz tā laika Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs atteicies nomas līgumu nostiprināt Zemesgrāmatā. Kredītu dabūt nevarēja, apgalvo Šeļeņins. Tāpēc domei pats pieteicies lauzt nomas līgumu, jo nav gribējis savu naudu ieguldīt svešā īpašumā bez jebkādām garantijām. "Savu vainu viņi grib novelt uz mani. Nesanāks! Ar šo pasākumu Burovs mums iztaisīja pavisam citu situāciju," saka Šeļeņins, klāstot, ka domei piedāvājuši tirgus rekonstrukciju, lai gan ne tik plašu. Tur ietilptu fasādes atjaunošana, logu maiņa, elektrības sistēmu un ūdensvadu atjaunošana.

Pirms desmit gadiem Āgenskalna tirgu kā savu īpašumu esot iekārojis arī pats, bet nu vairs ne, jo viņš skatoties uz savu personas kodu, jo dzimis 1946. gadā, investīciju ieguldīšanai vajagot 5 – 7 gadus, kas nozīmētu tirgū sagaidīt savu 80 gadu jubileju.

Šeļeņins stāsta, ka viņam ar Rīgas domi patlaban ir divas aktīvas tiesvedības, tostarp par elektrības atslēgumu viņa uzceltajiem pārdesmit tirgošanās kioskiem blakus Āgenskalna tirgum un tā teritorijā.

Šajās dienās Šeļeņins arī plāno izstāties no partijas "Saskaņa", kam vēl 2000. gadu sākumā ziedoja vairāk par 4000 eiro.

Vidzemes tirgus atdzimšot, bet "Latgalīte" pagaidām pašplūsmā

Jaunais Centrāltirgus priekšnieks Artis Druvinieks par tirgus nākotni ir noskaņots pozitīvi. Centrālajā tirgū notiek pamanāma attīstība, un tam par klientiem nav jālauza galva. Vidzemes tirgum beidzot esot atrasts nopietns nomnieks un investors, tikai līgums vēl esot jāpiekārto. Savukārt tirgus "Latgale" esot palaists pašplūsmā, jo tam esot īpašs kontingents. Iespējams, tieši īpašais politiskais kontingents tirgus vadībā bijis galvenais iemesls, kādēļ Rīgas tirgi ne tikai zaudējuši konkurentiem, bet arī deldējuši kultūrvēsturiskās vērtības.