Savukārt darbu plānā minēts, ka, veicot jumta darbus ar konstrukciju pārvietošanu, apakšā nedrīkst atrasties cilvēki, lai gan faktiski tā nenotika.
Eksperta Aigara Ūdra pratināšana tiesā notika jau ceturto sēdi pēc kārtas. Gan pats eksperts, gan valsts apsūdzības uzturētāji – prokurori - uz žurnālistu jautājumiem būs gatavi atbildēt tikai tad, kad eksperta nopratināšana būs beigusies pavisam.
Ekspertam tika vaicāts gan par loģisko ķēdi, kā iegūti secinājumi, gan, piemēram, kāpēc ekspertīzes rakstiskais ziņojums informatīvi ir skopāks par eksperta atklāsmēm tiesas pratināšanas laikā. Aigars Ūdris tiesai norādīja, ka faktoloģiskais materiāls nemainās, bet eksperta galvā domāšanas process turpinās vēl ilgi pēc tam, kad viss uzrakstīts. Tāpēc rakstītajai ekspertīzei ir radušies papildinājumi.
Cietusī Daiga Vancāne, kas izmanto katru iespēju ierasties uz tiesas sēdēm, norādīja, ka eksperta teikto būtu gribējusi dzirdēt, vēl pirms sākuši liecināt cietušie un pārējie liecinieki.
Citi sēdes dalībnieki minēja – ja eksperts būtu liecinājis vispirms, iespējams, atšķirtos uzdotie jautājumi dažiem lieciniekiem.
Viens no piemēriem – kopņu ražotāji “Vikom industry” un kopņu montētāji SIA “Monce”. Eksperta teiktais savā ziņā sakrīt ar apsūdzētā būvinženiera Sergeta aizstāvja vairākkārt atkārtoto.
“HND grupa nodevusi tālāk darbu “Vikom industry”, kas ir pilnīgi bez jebkādas nepieciešamās dokumentācijas, kas viņai bija jāsagatavo; kas ir uzrasējusi šīs kopnes, tālāk šos mezglus sabrukušos uzrasējusi, uzmontējusi ar savu apakšnieku “Monce”, un šis jautājums absolūti nav izmeklēts,” norādīja Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Ūdris tiesas sēdē norādīja - no dokumentācijas izriet, ka kopnes izgatavoja, atveda un samontēja vienā dienā - pretēji tam, kas rakstīts būvdarbu žurnālā. Galvenā mezgla risinājuma neesot nevienā dokumentā. Ja būtu rasējumi, varētu noteikt personu, kas ierakstījusi nepareizas piepūles šajā mezglā. Tā kā dokumentu nav, eksperti nevar pateikt, kurš veicis aprēķinus un vai vispār tādi veikti.
Taču vienlaikus rodas jautājums – kā tas viss ir samontēts, jo aktos šāda informācija nav atrodama. Dokumentu vai nu nav, vai tie ir iznīcināti.
Arī cietušo advokāte Tverjanoviča-Bore norādīja, ka eksperta liecības radījušas papildjautājumus.
“Manuprāt, apsūdzēto vaina ar šiem pierādījumiem ir pilnībā pierādāma, jautājums vairāk, vai visas personas atrodas uz apsūdzēto sola. Konkrētajā gadījumā ir jautājums par šo divu uzņēmumu atbildību,” sacīja advokāte.
Eksperts tiesas sēdē norādīja, ka izmeklēšanas eksperiments apstiprinājis hipotēzi - “Maxima” jumta iegrūšana notika nevis pēkšņi, bet viss mainījās pēdējā nedēļā. Ja būtu izliktas kontrolmarkas, būtu iespējams laikus pamanīt, ka jumts sāk strauji sēsties. Ārā lija lietus, uz jumta veidojās dīķis. Ūdens notekas ūdeni nenovadīja, jo jumts bija iesēdies.
Aigars Ūdris minēja, ka ekspertu grupa apsvērusi arī izmeklēšanas eksperimentu ar signalizāciju, taču vēlāk šo domu atmetuši, jo eksperimentu ārējo apstākļu, piemēram, vēja dēļ, varētu uzskatīt par neuzticamu. Tomēr tiesas sēdē eksperts minēja, ka kompetentām personām rastos aizdomas arī par signalizācijas iedarbošanos. Konstrukcijām rāvušies ārā enkuri, izsprāguši putekļu mākoņi, kas varējuši iedarbināt signalizāciju. Procesu eskalēšanos eksperta skatījumā apliecina arī arvien biežāka signalizācijas iedarbošanās pirms nogruvuma.
Jau ziņots, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma atsākusies Zolitūdes traģēdijas iztiesāšana. Uz tiesu tika saukti eksperti, kas izmeklētāju uzdevumā veica ekspertīzes, lai noteiktu lielveikala sabrukšanas cēloņus. Viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca pērn 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.