Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kurus zinātnieki nākamnedēļ cels priekšā premjerei pirmajā Zinātnes un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē. Vēl zinātnieki satraukušies, ka pašreizējās prognozes liecina – 2020. gadā zinātnes finansējums ne tuvu nesasniegs 1,5% no IKP, kā solīts Nacionālās attīstības plānā. Valstij jāapzinās, ka papildus nauda zinātnei šobrīd – atmaksāsies nākotnē.
"Zinātnieki šajā gadījumā tieši piedāvā ienākt iekšā Latvijas ekonomikā ar tiem piedāvājumiem, ko ES prasa – lai šīs inovatīvās tehnoloģijas un viedās specializācijas būtu tās, kas gan dizainā, gan farmokoloģijā, gan cietvielu fizikā, gan nanomateriālos, gan dzīvības zinātnēs – tās, kas ir Latvijas spēcīgākās industrijas un zinātnes sazobes nozares, lai tajās mēs taisītu izrāvienu," saka Latvijas Zinātnieku apvienības vadītājs Ojārs Spārītis.
Jaunizveidotajā zinātnes un inovācijas stratēģiskajā padomē piedalīsies arī finanšu, ekonomikas, izglītības, reģionālās attīstības un zemkopības ministrijas, kā arī uzņēmēju pārstāvji. Tas zinātniekiem liek cerēt, ka viņu ieceres nozares attīstībai beidzot tiks saklausītas un pakāpeniski īstenotas.
