“Nožēlojami, skumīgi un pat vēl nožēlojamāk, ka nav nekādas reakcijas,” publiskotās sarunas komentē Dimanta.
Viņa pastāstīja, ka šajās dienās, satiekot kādus politiķus, vaicājusi viņu viedokli par “Rīdzenes sarunām”. "Tas, kas mani šokēja, ir atbilde – [jāzina] kā noplūda un kāpēc šinī brīdī noplūda. Tāda atruna,” viņa stāsta.
Bet viņa gribētu dzirdēt politiķu viedokli par sarunu saturu, tur pieminētajiem cilvēkiem un reakciju uz to.
Viņu arī šausmināja sarunās lietotā valoda, bet vēl vairāk sarunas par valsts nozagšanu.
“Es negribētu, ka tas atkal tiek paslaucīts zem tepiķa. Nu, skumīgi. Tas, ka nav tās reakcijas, liek izdomāt lietas, ko mēs nezinām. Rodas jaunas un jaunas versijas, tā ka skaidra valoda vienmēr ir labāk,” saka Dimanta.
Ziņots, ka pamatīgu viļņošanos politiskajā virtuvē turpina sacelt žurnāla “Ir” publicētās “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
Šonedēļ žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Taču daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.