Marta sākumā Eriks Putra sprieda, ka skaidrība par to, kāda būs reālā situācija uz laukiem, radīsies jau tuvākajās dienās, taču pašlaik laika apstākļi ir ļoti mainīgi un joprojām nav 100% pārliecības, cik no iesētajiem kviešu laukiem būs jāpārsēj. Viens gan esot skaidrs, vislabāk kailsalu viņa zemnieku saimniecībā pārcietušas pašmāju kviešu šķirnes.
Šogad izturēja Stendes selekcijā audzētas šķirnes – 'Edvīns' un izturēja 'Magnific'. Tā ir 100% dzīva un ceru no tās iegūt labu ražu, bet ir šķirne 'Skagen' – vienā laukā ir, citos nav. Arī kaimiņiem ir dažādas šķirnes, kas visas ir beigtas, it sevišķi vācu, silto zemju šķirnes, tās visas šogad mums nedos ražu,” spriež Ēriks Putra.
Zemnieks skaidro, ka ārzemju šķirnēm ir augstāks proteīna saturs, tās ir ražīgas un tās iespējams pārdot par labāku cenu. Visi šie faktori ir iemesls tam, kāpēc zemnieki izvēlas sēt ievestās kviešu šķirnes. Taču šoreiz pierādījies, ka pašu selekcionētās ir drošākas. ”Nevar teikt nevienu sliktu vārdu. Audzētājs jau ir pieteicis, ka dižās ražas virs sešām, septiņām tonnām neiegūsim. Tās sešas no šķirnēm 'Edvīns' un 'Fredis' var iegūt. Arī proteīns nav tik auksts kā ārzemniecēm, taču tās pārziemo un, ja dos regulāru ražu, tad šīs abas šķirnes Latvijā iedzīvosies un būs populāras. Arī agrīnums, abas ir agras šķirnes. Manā saimniecībā pirmais būs kuļams 'Edvīns' – viena trešdaļa no laukiem. Vēl viena trešdaļa 'Skagen' vai kāda cita, kur ir risks, bet ir kvalitāte. Viena trešdaļa būs 'Magnific' – tam ir laba ziemcietība un ir ļoti vēls. Sadalīšu savus laukus trīs daļās un kombainiem pēc kārtas būs jākuļ. Nebūšu nokavējis termiņus, ceru ka būs labāka kvalitāte un cena labāka,” pauž Ēriks.
Zemnieks spriež, ka 70% no laukiem būs izdzīvojuši, pārējie, visticamāk, būs jāpārsēj, kaut gan iespējams, ka vēl daļa atdzīvosies. „Labie lauki ir jau zaļi. Tie, kas būs jāpārsēj, tie ir melni un tur nekā vairs nav,” nosaka Ēriks.
Viņam graudu sējai pietiks pašam no saviem krājumiem. Iespējams, ka viņam sēklas materiāls paliks pāri un, ja tā notiks, viņš to negrasās pārdot dārgāk. Šobrīd sējas graudu cenas kāpušas aptuveni par 50%.
Te ir atkal uzreiz spekulācijas. Ir pat 600 eiro par tonnu. Protams, tas ir C1 un ataudzējums, ļoti kvalitatīvas sēklas, nedaudz lētākas nav tik kvalitatīvas, bet es redzu, ka ir cilvēki, kuri vēlas iedzīvoties uz citu nelaimes. Ja mūsu saimniecībā paliks pāri, es negribu iedzīvoties un pārdošu par tādu cenu, kāda būtu bijusi,” saka Ēriks.
Labāk pārziemojuši tie lauki, kuri sēti paši pēdējie, kā arī tie, kuriem priekšaugs ir rapsis. Samērā labi pārziemojuši arī rapši. Sniega bijis mazāk, tāpēc dzīvniekiem barības pieticis mežā un viņi nav nākuši baroties uz rapšu laukiem. Zemnieks par šo kultūras audzēšanu gan sācis svārstīties, jo vērojams rapša cenas kritums.
Ēriks Putra šogad pirmo reizi mēģina audzēt lopbarības pupas, kuras varēs eksportēt. Iespējams, ka tās nākotnē varēs daļēji aizstāt rapsi.
