Dienas ziņas

Salaspils dome ignorē aizliegumu par zemes nomu privātmāju apbūvei

Dienas ziņas

Divas jaunas graudaugu šķirnes

Zemnieki Latgalē aizvien izjūt plūdu sekas

Zemnieki Latgalē aizvien izjūt plūdu sekas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kopš lietavām, kad Latgalē, Vidzemē un Sēlijā graudaugu lauki pilnībā iznīcināti vairāk nekā 73 000 hektāru platībā, pagājuši jau gandrīz pieci mēneši. Lēnām lauksaimnieki atgūstas, taču tagad ar bažām raugās uz laika apstākļiem un gaidāmo kailsalu. Raizes rada arī tas, ka plūdu sekas jūtamas vēl šodien - liela daļa lauku aizvien applūduši, meliorācijas sistēmas, centrālie grāvji un upju gultnes nav sakārtotas. Daudzviet ūdens līmenis kopš vasaras nogales nav krities.

Vasarā graudaugu laukā vizinājāmies pat ar ūdens motociklu, bet šoziem – pārvietojamies pa ledu, trūkst vien hokeja aprīkojuma – stāsta zemnieks Aldis Belinskis. Viņš Kārsavas un Rēzeknes novados apsaimnieko laukus 400 hektāru platībā, no tiem 300 nav izdevies apstrādāt.

“Redz, kur tā peļķe,” rāda Belinskis. “Viņa ir tikai pavasaros, ļoti neilgi līdz sēšanai tā izgaist, un viss ir kārtībā. Tagad nekas nav mainījies,” stāsta Belinskis.

Latgalē un tās apkārtnē par pilnībā bojā gājušiem atzīti 73 500 hektāru lauksaimniecības sējumu un stādījumu.

Lietavas skāra arī Kaspara Vaivoda laukus Rēzeknes novadā. Ar plūdu sekām viņš vēl tagad cīnās. “Nebija viegli. Sāku art drusku vēlāk, jo sniega nav (..) Degvielas patēriņš bija krietni palielināts. Līdz ar to ir palielinātas izmaksas,” saka SIA “Muns lauks” īpašnieks Kaspars Vaivods.

Arī gaidāmo ziemāju ražu zemnieki Latgalē pagaidām uzlūko bažīgi: sēkla pūst, dīgst lēni, augu biezība ir krietni mazāka, nekā citus gadus, un, ļoti iespējams, tos būs jāsēj vēlreiz.

“Pagaidām viņi izskatās ļoti reti un tik tikko izspraukušies virs zemes,” saka Vaivods.

Zemniekuprāt, esošā situācija uzlabosies vien tad, kad beidzot tiks sakārtota centrālā meliorācijas sistēma un upju gultnes, par ko atbild valsts un pašvaldības. Pašiem zemniekiem šobrīd lieti noder interneta vietne www.melioracija.lv, kur iespējama meliorācijas drenu skatīšana mobilajā ierīcē ar atrašanās vietas noteikšanu.

“Neviens jau nesekoja līdzi. Tagad ir vairāk pieķērušies, skatās vairāk. Arī Lauku atbalsta dienests sāk vairāk kontrolēt, lai tās iztekas tiešām tur ir, jo cilvēki saņem subsīdijas galu galā. Ja viņi saņem, tad arī tā zeme ir jākopj attiecīgi,” norāda Vaivods.

“Ūdens ir gana,” saka Belinskis. “Man liekas, ka kādas 7-8 reizes upe izgāja no krastiem (..) Koki tur redzami. Zemāk arī ir daudzi, un tas viss aiziet līdz Bērzpils tiltam. Meži slīkst – privātie slīkst un valsts meži slīkst,” norāda Belinskis.

Tieši pie tilta, kas pāri Ičas upei ved uz Balvu novada Bērzpils pusi, visspilgtāk redzams, ka ūdens līmenis daudzviet nav mainījies kopš vasaras: līdz šim siena ruļļi slīka ūdenī, tagad tie ir iesaluši ledū. Zemnieki cer, ka saņems kompensācijas arī par nesadīgušajiem ziemājiem, kam jau ir piešķirts Eiropas Savienības finansējums aptuveni trīs miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka plūdi visiem Latvijas zemniekiem radījuši 37 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem. Lauksaimnieki līdz noteiktajam laikam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši 2935 kompensāciju pieprasījumus par kopumā 37 miljonu eiro zaudējumiem.

Augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija.

Biedrība "Zemnieku saeima" iepriekš norādīja, ka lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi lauksaimniekiem Latvijā varētu būt nodarījuši zaudējumus aptuveni 50-60 miljonu eiro apmērā. Bet Zemkopības ministrija iepriekš pieļāva iespēju kopā ar Igauniju un Lietuvu vērsties pēc palīdzības Eiropas Komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti