Dabas izzinātāji pulcējas pie Valmieras tūrisma informācijas centra, tiek sadalīti četras komandās, kurās šodien darbosies. Pārgājiens un dabas izziņa notiek Sietiņieža dabas takās, uz kurām visi dodas Zemessardzes 22.kājnieku bataljona automašīnās, kas mazākajiem ir liels piedzīvojums. Nonākot galamērķī, sākas apmācība.
“Jums var būt superdaudz instrumentu, jums var būt nenormāli laba pieredze, bet, ja jums vairs nav vēlme par sevi parūpēties, dzīt sevi uz priekšu, viss ir beidzies,” svarīgo motivāciju izdzīvot min Mareks Dombrovskis – “Izdzīvošanas skolas” dibinātājs.
Pārgājiena dalībnieks Ralfs no Rīgas stāsta – iemācījies iet pa virvi, uzzinājis, ka jābūt ļoti vērīgam.
Vēl kāda prasme, ko šodien pārgājiena dalībnieki apgūst, ir ugunskura iekušana ar kramu. Te gan jāpiemin, ka krama vietā var izmantot arī sērkociņus vai šķiltavas, jo galvenais mežā ir neapjukt un lietot tos līdzekļus, kam katrs uzticas un ko labi pārvalda. Anita atzīst:
“Nav nemaz tik vienkārši, ka tas no malas izskatās. – Vate aizdegas ātrāk nekā bērza tāsis? – Jā, tikai ļoti aizdegas un nav temperatūra.. Bet, ja ir lūpu balzāms vai lupu krāsa, ko var izmantot, iesmērējot iekšā vatē, tad degot ilgāk.”
Šķietami vienkāršu lietu apgūšana pārgājiena laikā grupām parāda arī to, uz kuriem cilvēkiem sava komandā attiecīgajās situācijās paļauties, jo vēlāk jau sekos uzdevumi, kuru veikšana būs vienīgi apmācības dalībnieku ziņā.
“Kopumā jau tās zināšanas ir, jo viņas nāk no mūsu dzīves kā tādas. Saprotu, ja ir auksts, man ir jāģērbjas.. Ir tikai dažas nianses, kuras mēs ne īpaši pareizi noteiktā brīdī pielietojam vai apzināti izmantojam,” saka Mareks Dombrovskis.
Zemessardzes 22.kājnieku bataljonā pieļauj, ka šādas apmācības tiks organizētas atkārtoti, jo šoreiz tajās dalību zemessargi varēja nodrošināt vien pusei no visiem, kas pieteicās.
