Ar rekordlielu delegātu skaitu - 477 - uz savu kārtējo kongresu šodien pulcējās Latvijas Zaļā partija. Kongresā bieži tika runāts par nepieciešamību saglabāt vienotu partiju un nesašķelties, jo vienā no pie varas esošajām partijām iezīmējusies līderu sadursme. Ārēji saskanīgajā apvienībā biedru domstarpības nekad nav bijušas publiski iztirzātas, tāpat kā tajā ietilpstošo partijas biedru attiecības. Partijas valdes priekšsēdētāja amatam 18 nodaļas izvirzīja līdzšinējo vadītāju Edgaru Tavaru, un negaidīti savu kandidatūru uzturēja arī bijušais partijas vadītājs Indulis Emsis, kurš iepriekš no līdzīga piedāvājuma bija 10 reizes atteicies.
Zaļās partijas rūpes par dzīvību un dabu nav bijis pietiekams iemesls, lai politiskajā vidē šī partija varētu stabili pastāvēt bez sabiedrotajiem – vairākām reģionālajām partijām un Zemnieku savienības. Tās pārstāvis premjers Māris Kučinskis Zaļo partiju
slavēja par aizsardzības jomu, kam budžets aug, bet līdzi juta veselības jomā, kur naudas vienmēr bijis par maz.
«Nozares, ko vada zaļā partija, būtiski iespaido valdības dienaskārtību. Gribu uzteikt aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, viņš ir viens no šīs valdības stūrakmeņiem. Daudz smagāka ir veselības aprūpes nozare, Andas Čakšas centieni to reformēt, iespējams, ir pats smagākais Veselības ministrijas un visas valdības uzdevums. Daudz kas ir nokavēts, ielaists, ilgstoši ignorēts,» teica Kučinskis.
Līdzīgā gaisotnē turpinājās arī partijas vadības un viesu uzrunas, atbildību par kļūdām meklējot citos. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka kritizēja pašu sabiedrotās Zemnieku savienības kūrētās Zemkopības ministrijas nozares. «Kamēr Latvijas laukus arvien uzstājīgāk uzpērk lielie graudu ražotāji un kukurūzas pūdētāji, Eiropa alkst pēc bioloģiskas pārtikas. Mežu platību un lauksaimniecības zemju arvien lielāka koncentrācija lielražotāju rokās ir tiešā pretrunā zaļajai filozofijai,» sacīja Līdaka. Mežu struktūrā sākot dominēt bioloģiski nevērtīgas vienas sugas monokultūru audzes, kas pēc būtības esot koksnes plantācijas.
Tāpat Līdaka pēla Nacionālās apvienības atbildībā esošo vides politiku, kur briestot nepārdomātas reformas, kas dabu aizsargāšot vēl mazāk. Taču Līdaka nesaudzēja arī pašu biedrus.
«Izauguši mēs esam, bet – vai skelets un prāts ir līdzi ticis?
Ir pēdējais laiks no kvantitātes pāriet uz kvalitāti, beidzot iztīrot biedru sarakstus no tā sauktajām mirušajām dvēselēm. Ir pēdējais laiks pabeigt darbu pie jaunas partijas programmas un, iespējams, izdarīt izmaiņas arī statūtos, izveidojot reģionālas struktūras,» pauda Ingmārs Līdaka.
Tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks kritizēja valsts pārvaldi un sūkstījās par tiesiskumu, jo politisku spēku uzdevumā tiekot vajāti Zaļās partijas biedri. Viņš norādīja, ka nepieciešams veidot valsts mediju, jo pašreizējie plašsaziņas līdzekļi pieļaujot, ka valsti no ārpuses un iekšpuses bradā.
Arī Silenieks skarbs bija pret pašu biedriem: «Uzvarēt vēlēšanās ar zaļo karogu rokās un bez zaļā plāna politikas ir bīstamāk, nekā saglabāt zaļo pārliecību un darīt zaļos darbus, netiekot ievēlētam. Cilvēki falšumu atpazīst! Un tā uz daudziem gadiem zaļais karogs ir aptraipīts. Arvien biežāk var dzirdēt, ka uzrodas dažādi konsultanti no citām partijām, bet, ja klausa citus, tad jāiestājas pie citiem! Latvijas Zaļā partija jāvada cilvēkiem, kuri iemieso zaļo redzējumu, nevis pie varas jāķeras tiem, kas iemieso varaskāri!»
Par Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju ar izteiktu balsu vairākumu atkārtoti tika ievēlēts Edgars Tavars. No 477 kongresa dalībniekiem par Tavaru nobalsoja 302, bet par otru pieteikto kandidātu - Induli Emsi - tika atdotas 173 balsis.
«Mūsu galvenajai prioritātei ir jābūt vides politikai,» uzrunā teica Tavars. Iepriekš Latvijas Radio viņš skaidroja, ka apņēmies izveidot vides valsts ministra biroju.
Otrkārt, Tavars kā prioritāti min ārpolitiku, bet kā trešo min investīciju nepieciešamu valsts ekonomikai, mazinot banku sektora lomu. «Mūsu mērķis ir panākt, lai zaļo, tiešām īstu zaļo, skaits pašvaldībās palielinātos,» teica Tavars.
Kongresā tika pieņemtas arī vairākas rezolūcijas, tostarp pausta gatavība pārņemt izglītības nozares vadību, jo pašreizējais ministrs esot zaudējis gan politiskā spēka, gan tautas uzticību.
