Lai gan vairāki simtgades būvniecības projekti ir jau pabeigti, dažus, piemēram, Okupācijas muzeja pārbūvi, varētu izdoties tikai sākt, atzina Neimanis, kavēšanos skaidrojot ar vairākiem iemesliem.
"Visas iepriekšējās valdes bijušas ķīlnieki solījumiem, nereāliem solījumiem gan laika termiņa ziņā, gan naudas izteiksmē, ka projekti tiks pabeigti daudz ātrāk, nekā tas ir bijis iespējams," sacīja Neimanis.
Pēc viņa teiktā, pašlaik VNĪ pārskata gan objektu izmaksas, gan termiņus, lai "paši pēc pāris gadiem nenokļūtu šādā situācijā".
"Tam par iemeslu bijusi gan nepietiekama pirmsprojektēšanas izpēte, nekvalitatīvi būvniecības projekti, kas radušies, iepērkot lētākos projektētājus, nevis izvēloties saimnieciski izdevīgāko procesu," teica VNĪ vadītājs.
Vēl viens iemesls, kāpēc kavējas atsevišķi projekti, esot nepietiekama projektu vadības komandas kapacitāte, ko "mēs arī tagad intensīvi audzinām", teica uzņēmuma vadītājs.
Jau ziņots, ka nesen pārmetumus VNĪ, kas pārvalda un attīsta valsts nekustamos īpašumus, izteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saistībā ar kavēšanos attiecībā uz Okupācijas muzeja būvprojektu.
Tāpat vēstīts, ka kavēšanās un neveiksmīga sadarbība ar būvniekiem bijusi arī citos objektos. Iepriekšējais VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols šā gada martā iesniedza atlūgumu. Finanšu ministrijā toreiz informēja, ka Tols pēc abpusējas vienošanās lūdzis atbrīvot no amata pienākumiem. Pats Tols savas aiziešanas iemeslus toreiz atteicās komentēt.
Valsts VNĪ padome šā gada augustā iecēla jaunu uzņēmuma valdi.
