VM pārstāvis Oskars Šneiders informē, ka rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtos Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šā gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā.
Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1.
Proti, šogad par virsstundu darbu maksās par 10% vairāk. Līdz šim par papildu stundām mediķi saņēma to pašu likmi kā par parastām stundām.
Šneiders norādīja, ka šogad atlikušajos sešos mēnešos papildu vajadzīgi divi miljoni eiro, lai paaugstinātu mediķu atalgojumu par virsstundu darbu, bet nākamgad šim mērķim vajadzēs kopumā četrus miljonus eiro.
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
Saskaņā ar Saeimā pagājušajā nedēļā atbalstītajiem Ārstniecības likuma grozījumiem no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā.
Lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.
