Viņķele Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkta” pašreizējo plānu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA), pievienojot to Latvijas Universitātei (LU), ir “gļēvs pasākums”, kurā nav politiska riska.
Viņķele sacīja, ka jautājums par augstskolu skaitu jāvirza politiski. Politiķiem jāmudina augstskolas tuvināties, piedāvāt sadarbības un konsolidācijas variantus, dot laiku izrunāties, vadīt šīs sarunas.
“Ja nē, tad pēc trīs gadiem - esmu izlēmīgu rīcības piekritēja - skatīties, kā sasniegt to cietākām metodēm,” sacīja Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka nav obligāti kādas izglītības iestādes likvidēt, ir daudz dažādu variantu, kā uzlabot to izglītības kvalitāti, piemēram, sadarbojoties mācību bāzes izveidē.
Viņķele pauda pārliecību, ka izvēles iespējas un daudzveidība nav augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas raksturojošās pazīme, “tas nav flīžu veikals”. Izglītībai jābūt kvalitatīvai, un, lai to panāktu, ir jākonsolidē resursi.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa atzina, ka pašlaik IZM var apvienot divas augstskolas, kuru programmas – pedagoģija – ir tieši ministrijas pārziņā. Savukārt citās jomās ir jāpanāk vienošanās ar nozari, kas bieži vien pretojās izglītības iestāžu konsolidācijai.
Kopumā Latvijā ir 58 augstskolas - 28 dažāda līmeņa privātās augstskolas un 30 valsts izglītības iestādes ( 6 universitātes, vairākas augstskolas, akadēmijas, koledžas).
Kiopa norādīja, ka augstskolu skaits ir problēma, jo Latvijā arī nav tik daudz mācībspēku un vairāki pasniedzēji strādā vairākās augstskolās, kas savukārt ietekmē darba kvalitāti. Viņi varētu strādāt kvalitatīvāk un labāk, savai izaugsmei vērtīgāk, ja darītu to vienā augstskolā.
Kopumā Latvijā ir 928 studiju programmas, bet aptuvenais optimālais programmu skaits, ko var atbalstīt nozare un kas varētu atbilst veselajam saprātam, ir 600, sacīja Kiopa.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra savukārt raidījumā aizstāvēja augstskolu daudzveidību, norādot - ir vairākas studiju programmas ar vienādiem nosaukumiem, bet tām nav vienāds saturs, un sabiedrībai tas nozīmē plašu izvēles iespējas ne tikai par to, kādu grādu iegūt, bet arī kur un kā to iegūt.
Jau ziņots, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Ministrijā norāda, ka tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
Ministrs norādīja, ka tad, kad aptuveni 2019.gadā sāksies studiju programmu konsolidācija, konkursos uz pasniedzēju amata vietām varēs piedalīties kā LU, tā arī pašreizējie RPIVA mācībspēki, tātad būs "veselīga un draudzīga konkurence".
