Tagad iedzīvotāji paši spiesti automašīnas novietot kāpu zonā, tā nodarot ļaunumu videi. Pašvaldībā atzīst, ka situācija nav normāla un tā jāatrisina ātri.
Komponistu savienības vasarnīcu kooperatīvs “Lāčupīte” tapa pirms 50 gadiem. Uz septiņām mājām veda viens ceļš, uz pārējām - cits. Taču pēdējos gados izrādījās, ka šis vienīgais ceļš iet cauri privātam zemes gabalam. Pašvaldība ar tā īpašnieku panāca vienošanos, ka vasarnieki var izmantot ceļu divus gadus, to laikā cerot izbūvēt citu ceļu. Taču tas nav izdevies.
Nu zemes īpašnieks uzlicis sētu un piebraukt pie septiņām mājām vairs nevar. Īpašnieki brien cauri mētrām, turklāt daļa no viņiem te dzīvo visu gadu.
“Esam pat deklarējušies, bet mums nav tiesības uz veselības aizsardzību, neviena ātrā palīdzība nevar piebraukt... Ugunsdzēsēji nevar iebraukt. Visām mājām ir nosēduma bedres, kā tās iztīrīt? Tas ir kaitējums videi. Bet pats sāpīgākais – mums ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas var pārvietoties tikai ratiņkrēslos,” stāsta “Lāčupītes” iedzīvotājs Gatis Kalniņš.
“Lāčupītes” iedzīvotāja Ieva Akurātere piebilst: “Tēvi jau tos zīdainīšus var iznest ar visiem ratiņiem, bet mums ir kaimiņiene, kurai ir 90 gadi, ratiņkrēslu nevar izstumt, varbūt tiem bērniem tagad ir jāīrē nestuves, lai to vectantiņu aiznestu pāri kāpām?”
Jaunā ceļa saskaņošanas laikā Valsts vides dienests atrada retus augus - plankumaino dzegužpirkstīti un zaļziedu naktsvijoli. Tāpat tiek citēts Aizsargjoslu likums, kas jauna ceļa izbūvi nepieļauj.
Pašvaldība tagad tikai plāta rokas, atzīstot savu vainu, ka nav iegūti visi saskaņojumi savlaicīgi.
“Prasīsim vēlreiz, lai dod novērtējumu, mēs to ceļu varam izbūvēt. Tas ir vienas dienas jautājums. Varam izbūvēt, jānozāģē divi koki, un dokumenti...” saka Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols.
Tikmēr Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā pārvalde, kas pieņēma lēmumu pārtraukt ietekmes uz vidi novērtējumu un līdz ar to arī apturēja jebkādas tālākas darbības, tagad skaidro – Engures novada pašvaldība pēdējos divus gadus pēc šī atteikuma nav spērusi nevienu soli, lai situāciju atrisinātu.
Vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa norāda, ka ceļa nepieciešamību dienests Ventspilī, “pie galda sēžot”, neredz, “ir jābūt kādai iniciatīvai no pašvaldības”.
Taču atteikums netika ne pārsūdzēts, ne sekoja jauns iesniegums ar citu risinājumu, “ir civiltiesisks risinājums atpirkt privāto zemi un nodibināt servitūtu”.
“Vai vienmēr pašvaldības kļūdas jālabo uz dabas rēķina?” jautā Pļaviņa.
Tagad dokumentu aprite jau notiek ar atzīmi “steidzami”.
Bet, kamēr iestādes tagad skaidro atbildīgo, iedzīvotāji turpina iet cauri melleņu mētrām un cer, ka drīz viņiem atkal būs ceļš.
