Vietējie mediji Ventspilī: Desmitiem tūkstošu vērti līgumi ar domi un Lembergs uz avīzes vāka

Desmitiem tūkstošu eiro ik gadu

LTV raidījums vērsās pie Ventspils domes pārstāvjiem ar lūgumu atklāt, kādi līgumi slēgti ar medijiem 2016.gadā.

Taču tur pēc nedēļas klusēšanas prasa vērsties domē ar oficiāli parakstītu vēstuli par informācijas pieprasījumu.

Taču “Aizliegtais paņēmiens” informāciju meklē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, kurā pašvaldības atskaitās par izsludinātajiem konkursiem.

• 2015.gada nogalē lielākais līgums par 2016.gadu noslēgts ar vietējo avīzi “Ventas balss”, summa – 170 tūkstoši eiro.
• Šī gada sākumā vēl viens darījums: informatīvo pakalpojumu sniegšana vietējā laikrakstā 2017. un 2018.gadā par 369 tūkstošiem eiro.
• Nākamās lielākās summas ar “Kurzemes televīziju”: 2016.gadā par 101 tūkstoti eiro, 2017. un 2018.gadā jau 284 tūkstoši eiro.
• Pērn slēgti līgumi arī ar vairākām radiostacijām, piemēram, radio “Baltkom”, “Ventspils radio”, arī ar "Latviešu radio" un “Izklaides producentu apvienību 7” par sadarbību “Muzikālās bankas” ietvaros. Visu līgumu kopējā summa ap 53 tūkstošiem eiro.
• Šogad līgums ar portālu “Delfi” par 31 tūkstoti eiro.
• Šogad vēl līgums par 22 tūkstošiem eiro ar četrām radiostacijām par dažādām intervijām – “TOP FM”, “Baltkom Radio”, “Radio SWH Kurzeme” ēterā un “Super FM”.

Piemēram, radio “Baltkom” regulāri dod vārdu Lembergam par dažādiem jautājumiem, ir pat rubrika. Bet norādes, ka par to maksā Ventspils pašvaldība, var nav. Likums radiostacijai gan šādi rīkoties aizliedz.

Lembergs uz vāka

Raidījuma lielāko uzmanību saista avīze “Ventas balss” un “Kurzemes televīzija”, kas ir arī teju vienīgie vietējie mediji visā Ventspilī. Katrs ar savu žurnālistu kolektīvu, kas varētu nozīmēt, ka šeit ir neatkarīgā ceturtā vara.

LTV caurlūko “Ventas balss” šī gada februāra un marta numurus, meklējot Ventspils domes apmaksātos informatīvos materiālus. Taču nekādas norādes, ka par kaut ko būtu maksāts, tajā nav atrodamas.

Toties avīzē atrodams tas, ka

divu mēnešu laikā Aivars Lembergs uz “Ventas balss” vāka bijis veselas deviņas reizes, bet otrajā lappusē rubrikā “Tribīne” Lembergs izpaudies pat 19 reizes.

Vai šajā avīzē par Ventspils domes darbu var atrast ko kritisku? Var gan, kādas lasītājas nopublicēts zvans: “Laba lieta ir mazuļu pārtinamie galdi, kas tiek uzstādīti daudzās sabiedriskās vietās. Taču uz pārdomām vedina to izmaksas. Par 35 galdiem pašvaldība samaksājusi 29 000 eiro jeb aptuveni 900 eiro par vienu galdu! Kāpēc tie ir tik dārgi - tas taču ir tikai viens dēlis?!”

Tas gan arī ir viss. Turklāt atbildi laikraksta redakcijas žurnālisti nemaz meklēja.

“Ventas balss” galvenā redaktore Gundega Mertena gan uzstāj uz žurnālistu neatkarību avīzē: “Daudzus gadus šeit strādājot, es to esmu panākusi, izveidojusi, ka, ja kāds kaut ko grib publicēt, tad tikai par naudu. Un viss pārējais ir absolūti mūsu redakcionālā brīvība. Tur jau ir tā brīvība. Neviens jau to nesaprot. Neviens negrib dzirdēt.”

Turklāt žurnālisti netiekot cenzēti: “Viņi brīvi strādā pēc saviem žurnālista ieskatiem. Es viņiem līdzi uz intervijām neeju un viņu intervijas nekoriģēju. Es neesmu korektors. Viss.”

“Mans un mana kolektīva kopējais darbs daudzu gadu garumā ir absolūti brīvs. Un es visiem saku – ja jūs pazītu šīs pilsētas saimnieku, tad jūs neuzdotu man tādus jautājumus.

Jo tas būs zem viņa goda, ja viņš nāktu un mūs kaut kādā veidā komandētu. Nē, tas nav iespējams,” saka Mertena. Turklāt kritiski raksti “Ventas balsī” esot bijuši.

Trešdaļa apgrozījuma un 48 darbinieki

Kopumā “Ventas balss” pēdējo desmit gadu laikā no Ventspils domes saņēmusi vairāk nekā pusotru miljonu eiro. 2016.gadā tie bija 170 tūkstošus eiro, kas ir apmēram trešā daļa no visa uzņēmuma SIA “Ventas balss” pērnā 650 tūkstošu eiro lielā apgrozījuma.

Kā liecina LTV rīcībā esošā informācija, pastāvīgs naudas avots “Ventas balsij” ir arī Ventspils brīvostas pārvalde, kuras valdes priekšsēdētājs ir Aivars Lembergs un kas pērn avīzē pirkusi informācijas pakalpojumus par apmēram 140 tūkstošiem eiro.

Un zīmīgs fakts – šo mazo avīzīt pēc oficiāliem datiem ar 4500 tirāžu veido un ražo 48 cilvēki.

Kas viņi ir, to no publiskiem avotiem redzēt nevar.

Toties zināms, ka “Ventas balss” galvenās redaktores Gundegas Mertenas dēls Atis Mertens strādā par valdes locekli pašvaldības uzņēmumā “Ventspils siltums” ar algu 30 tūkstoši eiro gadā, viņas vedekla Žanete Mertena ir pašvaldības iestādes “Ventspils Digitālais centrs” IT klastera vadītāja, savukārt viņas vīrs Austris Mertens ir valdes loceklis kompānijā “A.Mertena birojs”, kas gādā par dūņu izvešanu domes uzņēmumam “ŪDEKA”.  

Mertena noliedza, ka tas ietekmētu avīzes darbu un saturu: “Nu, bet mīļo cilvēk, ja viņš strādātu veikalā, tad arī ietekmētu ko? Ja par to veikalu tiktu rakstīts? Nu, kā var izvairīties tik mazā pilsētā no tā. Tad vienīgi šim jaunietim, kas izaugs, nedrīkst nākt uz šo pilsētu atpakaļ?”

Īpašnieks ārzonās

Jāatzīmē, ka “Ventas balss” oficiālais īpašnieks ir uzņēmējs Mihails Soifers, bijušais “Neatkarīgās Rīta Avīzes” komercdirektors, kurš saskaņā ar “pietiek.com” publicēto informāciju savulaik “Ventas balsi” no tās darbiniekiem atpircis ārzonas kompānijas “Farrel Finance Corparation” uzdevumā.

Kas patiesībā stāv aiz Britu Virdžīnu salās reģistrētā “Farrel Finance Corporation”, publiski nav zināms. Bet šī kompānija šobrīd ir arī ir līdzīpašnieks “Kurzemes televīzijā”, kura arī regulāri saņem lielas summas no Ventspils pašvaldības.

Vēl īpašnieku vidū ir Aleksandrs Iesalnieks, Ventspils pašvaldības komercdarbības licencēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Savukārt valdes loceklis ir Aleksandrs Mirvis – domes iepirkumu uzraudzības komisijas loceklis.

Neitrāli, bet ne kritiski

Šīs televīzijā saturā, kas lielākoties tiek publicēts reģionu televīzijā “ReTv”, kritiku par Ventspils pašvaldību “Aizliegtais paņēmiens” neatrod. Tajā ir daudz informatīvu sižetu, kas labākajā gadījumā ir neitrāli.

Norādes, ka tie varētu būt domes apmaksāti, gan nav.  Tās valdes loceklis apgalvo, ka par sižetiem dome nemaksā, bet gan par to, ka televīzija ar tehniku apkalpo Aivara Lemberga iknedēļas videouzrunas.

Lembergs, taujāts par vērtējumu šiem līgumiem, atbild, ka viņš nevienu līgumu slēdzis nav. Un taisnība ir – jo saistībā ar krimināllietas iztiesāšanu un viņam izvirzītājām apsūdzībām par amata noziegumiem, viņam kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus un liegts mēra vārdā parakstīt dokumentus. Tāpēc vairāki nacionālie mediji lieto apzīmējumu “no amata atstādinātais domes priekšsēdētājs”, bet “Kurzemes televīzijai” un “Ventas balsij” viņš aizvien ir domes priekšsēdētājs.