Pirms nepilna mēneša Latgales reģionu skārušās lietavas, kas vēlāk izraisīja vērienīgus plūdus, nodarīja lielus zaudējumus gan novadu ceļu struktūrai, gan zemnieku saimniecībām. Tagad zemnieki sniedz Lauku atbalsta dienestā ziņas par nodarītajiem postījumiem, lai saņemtu kompensācijas, kas vismaz daļēji segs radušos zaudējumus. Kompensācijas saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā.
Kārsavas novada Bozovā Pētera Laganovska saimniecība nav liela – ap 10 liellopiem un vien astoņarpus hektāri zemes, taču saimniekam nav paveicies – īpašums atrodas divu nelielu upju – Šņitkas un Rītupes - ielenkumā. Stiprā lietus dēļ applūda ne tikai liellopu barošanai paredzētie daudzgadīgie zālāji un sagatavotais siens, bet arī piemājas dārziņš, dzīvojamā māja un saimniecības ēkas, stāsta Pēteris:
“Viss jūsu acu priekšā. Izpostīti piemājas dārziņš un visi tīrumi. Lopiņi palikuši bez siena.”
Nopostītajā saimniecībā pārbaudes vizītē ieradies Lauku atbalsta dienesta inspektors Aldis Kosokovskis. Saimnieks Pēteris Laganovskis pavada inspektoru uz mājas pagalmu, kur
lielā kaudzē sakrauti siena ruļļi, kas šobrīd ir slapji, melni un arī silti, jo siens esot sācis degt.
Saimnieks plāno saņemt kompensāciju par 84 iznīcinātajiem siena ruļļiem un arī “noslīkušo” piemājas dārziņu.
Savukārt Malnavas pagastā zemniekus saimniecībā “Slosti” kompensācijai pieteikti gan labības, gan rapšu lauki. Vienā ceļa pusē izgūlušais rapša lauks, otrā - kvieši. Visam pāri trūdu smaka, mitrums un melni odu mākoņi.
“Paskatieties, viņš jau sākt dīgt,” pacēlis slapjos rapša stiebrus, rāda saimnieks Ivars Oriniskis, kuru
pašlaik vairāk uztrauc nevis jau bojā gājušie 15 hektāri sējumu, bet gan tas, ka lauki ir tik slapji, ka nevar iebraukt un glābt to, kas vēl ir glābjams.
“Postījumi, neteikšu, ka pārāk lieli, tikai tas, ka novākt nevaram tagad. Mēs nevaram tagad uz tīruma uzbraukt. Pāris dienas pamēģinājām kaut ko pakult, bet mitrums ir kādi 45% - kalts sitas ciet, neņem pretī.”
Arī inspektors Aldis Kosokovskis, apskatījis laukus, atzīst, ka situācija atbilst zemnieka iesniegumā minētajiem apstākļiem:
“Kvieši jau putrā, viss, viņam beigas, graudi sapuvuši visās vārpās iekšā. Vairs kult nekā nav iespējams. Šitādus, es domāju, pat lopiem nevarēs izmantot. Ļoti ilgi šie graudi ir bijuši zem ūdens, un tagad tur, kur piebraucām, vēl ūdens stāv pa šo lauku. Pa pretējo lauku, var redzēt, ūdens vēl stāv.”
Vissmagāk skartajās teritorijās apsekošanai Lauku atbalsta dienesta speciālisti izmanto satelītattēlus, tas ļaujot darbu paveikt ātrāk un efektīvāk.
Tā tas notiek arī Ivara Orinska saimniecībā – divu lauku, kuri vēl atrodas zem ūdens, stāvoklis tiek novērtēts pēc satelītattēla.
Bet lielo zemnieku saimniecību īpašnieki šobrīd vēl joprojām izvērtē plūdos cietušo lauku stāvokli un nesteidz pieteikt Lauku atbalsta dienestā lietavās un plūdos nodarītos postījumus, stāsta vienas no lielākajiem Kārsavas novada lauksaimniekiem mežvidietis Juris Piokāns:
“Nē, vēl neesam pieteikuši. Domājam pieteikties septembra beigās, varbūt līdz tam laikam kādu daļu novāksim. Maize ir izaugusi, neteiksim, ka tā būs visa novācama, kaut vai pusi zaudēsim, bet novākt vajag.”
Savukārt Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs atzīst - veicot pārbaudes pēc zemnieku iesniegtajiem iesniegumiem, Lauku atbalsta dienesta darbinieku galvenais uzdevums ir pārbaudīt, vai kompensācijai nav pieteikti jau novākti lauki un vai zemnieku norādītā situācija par lauku stāvokli atbilst īstenībai.
“Šobrīd ir pieņemti 196 pieteikumi. Tas ir mūsu pārvaldes novados: Viļānos, Rēzeknē, Kārsavā, Ciblā, Zilupē, Ludzā. Bojā gājušā siena daudzums ir 2032 tonnas, bojā gājušo sējumu platība sasniedz 3236 ha. Uz šo brīdi ir pieteikti 834 lauki, kur sējumi ir gājuši bojā,” stāsta Aigars Puncuļs, uzsverot, ka
pārvaldes darbinieki ne tikai apseko laukus, bet arī izbrauc uz pagastiem, lai tur uz vietas pieņemtu zemnieku iesniegumus.
Lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā Latgalē ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, ir iespēja pieteikties platību apsekošanai līdz 2.oktobrim.
