"Ja es neticēšu Latvijai, kas tad ticēs?” retoriski jautā režisors. „Tas man, tikai man, ir svarīgi tai ticēt.”
Intervijā Kairišs atklāj, ka ir optimists, domājot par visu.
„Domāju, ka mēs visi esam cilvēki un, otrkārt, latvieši. Līdz ar to cilvēciskā plāksnē es esmu optimists. Lai kādā valodā man būtu jārunā, man ir daudz, pie kā strādāt, lai es, kā cilvēks, būtu pilnvērtīgāks,” uzsver Kairišs.
Situāciju pasaulē režisors raksturo ar mūzikas jēdzienu tremolo. Tas ir saspringums, satraukums, jo izaicinājumi ir neaptverami.
„Neviens augstākais eksperts pasaulē nevar izskaidrot, kur tas aizvedīs, kā tas beigsies,” uzskata Kairišs. „Ja mēs apdraudējumu līmenī vēl vakar pieņemam, ka Latvijai lielākais apdraudējums ir Krievija, tad es nevaru iedomāties, kas būs rītdien, jo šie apdraudējumi var būt tik niecīgi, salīdzinot ar lielākiem.”
Viesturs Kairišs uzskata, ka visas pazīmes liecina tikai par vienu – izcilajam, universālajam globalizācijas plānam ir „pienācis „kirdik” (beigas - krievu val.), latviski runājot”. Mēs nevaram spriest, vai tas viss nepiedāvā iespējas mazajai Latvijai, spriež režisors.
„Varbūt šajā visā mums paveras jauna iespēja. Mums jābūt ārkārtīgi jūtīgiem, drosmīgiem un prasmīgiem, un optimistiem,” saka Kairišs. Pēc viņa domām, latvieši tomēr nemāk izmantot iespējas.
"Mums taču jāsaprot, ka mums jābūt mazai, ārkārtīgi izglītotai un dinamiskai nācijai, tad mēs kaut kur tiksim," uzsver režisors. "Nevis kaut kādos nacionālos kompleksos slīkstošam jauku cilvēku kolektīvam, kas savācas tikai reizi četros gados uz dziesmu svētkiem un nodzied "Gaismas pili"."
Runājot par nākotnes plāniem, Viesturs Kairišs vispirms norāda, ka vairākus gadus viņa projekti nav guvuši atbalstu Nacionālā kino centra konkursos, taču režisors iecerējis šogad pabeigto un pirmizrādi piedzīvojušo spēlfilmu "Melānijas hronika" kā diptihu. Otro daļu Kairišs iecerējis kā stāstu par tiem latviešiem, kuri pārdzīvojuši Baigo gadu un Otrā pasaules kara laikā devušies trimdā rietumu virzienā.
Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" intervija ar Viesturu Kairišu:
