Citskovskis tikmēr norādīja, ka viņa prioritāte būs pabeigt iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa iesākto valsts pārvaldes reformu.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) jau otrdien vēlējās Ministru kabineta sēdē apstiprināt Valsts kancelejas direktora amatā paša izvēlēto kandidātu Jāni Citskovski, taču lēmumu nobremzēja “Vienotība”, kas vēlējās iepazīties ar kandidātu.
Pēc Citskovska viesošanās “Vienotības” frakcijā Āboltiņa vēlreiz uzsvēra, ka partijas ieskatā uz Valsts kancelejas direktora amatu bija jārīko konkurss, tomēr šķēršļus Citskovska apstiprināšanai amatā “Vienotība” neliks.
“Augstu vērtējam to, ka viņam ir vēlme modernizēt valsts pārvaldi. Viņš to ir mēģinājis darīt arī Iekšlietu ministrijā. Viņam ir informācijas tehnoloģijā ļoti labas zināšanas un arī jurista izglītība, kas noteikti viņam palīdzēs. Protams, viņam nebūs viegli kā valsts sekretāra vietniekam šobrīd dot rīkojumus valsts sekretāriem, un ir ļoti svarīgi, vai būs šis politiskais atbalsts,” sacīja Ābioltiņa.
“Ceram, ka viņam izdosies strādāt ne tikai šī premjera vadībā un ka viņš nepiedzīvos šādu likteni, ka vienā dienā pēkšņi mēs publiski uzzināsim, ka 10 minūšu laikā ir amats atstāts,” viņa piebilda.
Pēc sarunas ar “Vienotību” Jāni Citskovski pirmo reizi par plāniem Valsts kancelejas direktora amatā iztaujāt varēja arī žurnālisti. Citskovskis uzsvēra, ka viņa prioritāte būs pabeigt valsts pārvaldes reformu, kuras plānu Valsts kanceleja izstrādāja iepriekšējā direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā.
Plāns paredz likvidēt vairākus tūkstošus štata vietu valsts pārvaldē, kā arī padarīt valsts iestāžu darbu efektīvāku. Citskovskis gan sola šo plānu pārskatīt.
“Šobrīd piedāvātā plāna projekts runā par kopējiem sasniedzamiem mērķiem, bet nav atbildes uz to, kā notiks šis samazinājums, vai tas būs lineārs, vai attieksies uz visām nodarbināto grupām. Otrs būtiskais jautājums, par kuru ir nepieciešama padziļināta izpēte – šis obligātais ietaupījums, kas plāna projektā šobrīd ir 2% apmērā. Kam mēs izlietojam šo ietaupījumu? Tās nevar būt tekošo izdevumu pozīcijas,” klāstīja Citskovskis.
Visdrīzāk valdība Citskovski amatā apstiprinās jau nākamajā valdības sēdē otrdien. Viens no pirmajiem un galvenajiem Citskovska uzdevumiem būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlases komisijas vadīšana.
“Pēc labākās sirdsapziņas arī veikšu šos pienākumus, lai izvēlētos profesionāli ar labu reputāciju, kurš spētu uzņemties KNAB vadību,” solīja Citskovskis.
Citskovskis iepriekš daudzus gadus strādājis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, taču 2015. gadā pārgāja uz Iekšlietu ministriju un ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu. Pats sevi Citskovskis raksturo kā komandas spēlētāju.
Jau ziņots, ka vakantajam Valsts kancelejas vadītāja amatam tiks virzīts Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis, viņš jau devis savu piekrišanu ieņemt valsts galvenā ierēdņa amatu.
Pagājušajā nedēļā līdzšinējais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš negaidīti pameta amatu, nepaskaidrojot iemeslus.
Krieviņš amatu pameta "pēc abpusējās vienošanās". Plašāki komentāri par Krieviņa aiziešanu no Valsts kancelejas direktora amata netika sniegti. Vēlāk gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atklāja, ka ar Krieviņu nesapratās par Valsts kancelejas komandas vadību.
