Vienošanās gan ietver vairākus nosacījumus, piemēram, skolu tīklu sakārtošanu un ekonomiskās izaugsmes rādītājus.
“Arodbiedrība lēma, ja grafiks netiks apstiprināts šī gada rudenī, tad mēs izvērstu aktīvāku retoriku par [valdības] nepildītajiem solījumiem, lai mūsu biedri stipri pārdomātu, par ko balsot Saeimas vēlēšanās nākamajā gadā,” pauda arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
“Mūsu padome arī lēma – padomāt par rīcībām, ko biedri ir gatavi darīt lietas labā, lai ievērotu to, lai būtu ievērotu Izglītības likumā spēkā esošās normas,” norāda Vanaga. “14. novembrī valdības sēdes ietvarā tiek apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Mēs ceram, ka pieturēsimies [pie tā] un mums nevajadzēs, atvainojiet, pakaļ staigāt visiem un ar pātagu atgādināt. Mūsu padome pagājušajā gadā lēma, ka mērs ir pilns, un padome ir gatava aktīvākai rīcībai. Bet ceru, ka tik tālu nenonāksim,” pauda Vanaga.
Skolotāju atalgojuma reforma valdībā apstiprināta 2016.gada jūlijā, un algas palielināšana iecerēta pakāpeniski. No 2016.gada 1.septembra minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielināja no 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatīja skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Pirmie aprēķini pēc jaunā modeļa ieviešanas liecināja, ka atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Tas gan nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.
