Centrs īpaši reklamē karšu iegādi internetā, solot iespēju izlozē laimēt laivu, ledus urbjus vai voblerus.
Taču daudzu copmaņu vēlmi pēc makšķerēšanas kartes vienai dienai vai nedēļas nogalei varētu piepildīt tikai nākamgad.
Kopš pērnā gada karti izplata ne vairs privātfirma “Leards”, bet gan valstij piederošais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Tā projektu vadītājs Miķelis Peisnieks pirmo gadu ar makšķerēšanas kartēm sauc par veiksmīgu. Piemēram, tāpēc, ka izdevies izveidot tirdzniecības tīklu ar vairāk nekā 1300 karšu iegādes vietām.
“(..) Novērojam, ka elektronisko karti diezgan daudz pērk arī lietuvieši. Ir liels viņu īpatsvars. Viņiem tās ir ērti nopirkt jebkurā diennakts laikā un arī igauņi pērk un brauc makšķerēt Latvijā. Jau mazāks īpatsvars ir tādu, kas pērk atļaujas ziemā,” stāsta Peisnieks, piebilzdams, ka vairāk karšu tiek pirkts sākoties vasaras sezonai.
Taču atšķirībā no Latvijas Igaunijas makšķerniekiem pieejamas arī vienas dienas atļaujas, kas maksā vienu eiro. Pie mums var nopirkt tikai gada karti par 14 eiro un 23 centiem vai trīs mēnešu atļauju par nedaudz virs septiņiem eiro. Tāda kārtība saglabājas arī šogad, saka Peisnieks. “Dosimies ar iniciatīvu, pie Zivju fonda, lai ievieš vienu vai triju dienu makšķerēšanas karti. Protams, tur ir liela dokumentu kārtošana, jo ir jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Tad ir vajadzīgs aprēķins, cik šāda karte varētu maksāt. Daudzi par piemēru min Igauniju, kur iespējams iegādāties vienas dienas karti (..),” norāda Peisnieks, pieļaujot, ka līdz ar vienas dienas kartes ieviešanu, pieaugs citu karšu cenas.
Kopumā makšķernieki ir likumpaklausīgi un kartes pērk,
atzīst Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. “Pēc inspektoru teiktā, pat vairāk nekā 90% makšķernieku ir iegādājušies makšķerēšanas kartes (..) Administratīvais pārkāpumu kodekss paredz sodu [par nelegālu makšķerēšanu] no 15 līdz 350 eiro. Tomēr praksē vispirms ir brīdinājums. Par atkārtotu pārkāpumu gan ir sods (..),” saka Šmite.
Tomēr, jo vairāk makšķerēšanas kartes iegādājas, jo valstij lielāka rocība, lai zivju resursus atjaunotu.
Tā saka Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Valsts budžetā no makšķerēšanas karšu realizācijas nonāk ap 600 000 – 700 000 eiro. “Tā ir viena no ievērojamākajām daļām, kas veido dotāciju Zivju fondam. Pārējais, kas ienāk budžetā – par komerciālām tiesībām [zvejot], ko maksā zvejnieki, par nodarītajiem pārkāpumiem un to taksēm (..),” uzskaita Riekstiņš.
Šajā gadā par kartēm, licencēm un sodiem valsts plāno iekasēt 1,1 miljonu eiro. Līdz šim vairākus simtus tūkstošus valsts izlietojusi nevis zivju pavairošanai vai ūdeņu izpētei, bet gan citiem mērķiem, kam naudas vienmēr ir par maz. Taču šogad dotācija zivju resursiem palielināta par divsimt tūkstošiem eiro, tādējādi atpakaļ zivsaimniecībā nonāks nu jau nepilns miljons eiro.
