Pēc sižeta par audžuvecāku vai aizbildņu meklēšanu Kapseļu ielā mītošajiem zīdaiņiem gan LTV “Panorāmas” redakcijā, gan Rīgas bāriņtiesā, gan Kapseļu ielas bērnunamā vērsās vairākas ģimenes.
“Mēs redzam, ka tie ir līdz 10 zvani, kas šobrīd Rīgas bāriņtiesā ir bijuši,” pastāstīja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
“Liela daļa cilvēku, kas vēršas, uzskata, ka to var izdarīt pietiekoši ātri un vienkārši, taču tas tā noteikti nav,” piebilda bāriņtiesas vadītājs.
Šis process būtu nesalīdzināmi ātrāks, ja ģimenēm, kas gatavas uzņemties rūpes par bērniem, būtu audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statuss. Lai šādu statusu iegūtu, vispirms jāvēršas savas pašvaldības bāriņtiesā.
Piemēram, vienu no vēstulēm rakstīja īpašo bērnu asistente, kas būtu gatava pusgadu veco meitenīti atbalstīt paredzēto plānveida operāciju laikā. Rīgas bāriņtiesas vadītājs norāda, ka šādā gadījumā būtu jānokārto viesģimenes statuss.
Savukārt ģimenei, kura pēc sižeta noskatīšanās interesējās par meitenīti no Dobeles novada, audžuģimenes statuss ir, un ir notikusi jau pirmā tikšanās, kas bijusi veiksmīga.
Meitenītei ir veselības problēmas, viņas dvīņumāsa ir adoptēta. Dobeles bāriņtiesa, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, norādīja, ka bērna interesēs likums ļauj šķirt brāļus no māsām – ja rodas iespēja, tā jādod vismaz vienam no bērniem.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs norāda – vēl diviem no Kapseļu ielas zīdaiņu vecākiem, iespējams, atjaunos aizgādības tiesības. Pārējie bērni joprojām gaida audžuvecākus vai aizbildņus, kuri nokārtojuši likumā prasītās formalitātes.
Rīgā un Kandavā, kas iedzīvotāju skaita ziņā nav salīdzināmas, ir gandrīz vienāds audžuģimeņu skaits – mazliet virs 60.
Vairāki Rīgas bērni atrodas audžuģimenēs citās pašvaldībās, un pašlaik informācijas apriti palēnina vienota reģistra trūkums – dažkārt brīvas audžuģimenes ir, bet informācija līdz bāriņtiesām nonāk novēloti.
Paredzēts, ka no nākamā gada 1. septembra Iekšlietu ministrijas informācijas centra nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā (NPAIS) parādīsies arī audžuģimeņu reģistrs.
“Tā būs kopīga sistēma visai valstij nepieciešamības gadījumā, uzreiz bāriņtiesai, vienalga Liepājā, Kuldīgā vai Alūksnē, atverot šo sistēmu, redzēt informāciju par visām Latvijas audžuģimenēm kopumā,” skaidroja Valsts bērnu tiesību inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča norādīja, ka bāriņtiesa pati var ieiet šajā sistēmā, pati pēc parametriem atrast bērnam piemērotāko audžuģimeni, pati sazināties, un tas process vienkārši būtu ātrāks, nekā tas ir šobrīd.
Labklājības ministrijā pēc lielās sabiedrības intereses pašlaik arī izstrādā kārtību, kā sabiedrība varētu iesaistīties sociālās aprūpes centru ikdienā. Piemēram, pēc kādiem principiem izvērtēt, kuram cilvēkam atļaut apmeklēt bērnus, izvest pastaigā.
Jau ziņots, ka Kapseļu ielas bērnunamā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas „Aizliegtais paņēmiens” veica žurnālistikas eksperimentu un novēroja, ka mazuļi lielāko dienas daļu pavada krēslos vai manēžā, iekštelpās, kā arī daudzus citus pārkāpumus. Pašlaik par pārkāpumiem un vardarbību ierosināta disciplinārlieta un gatavo dokumentus abu vadītāju atstādināšanai.
