Rika saimniece Daina Rūse savu mīluli nočipoja un reģistrēja Lauksaimniecības datu centra datubāzē jau pirms diviem gadiem - dienā, kad astainim apritēja astoņi gadi. Riks nāk no Valmieras dzīvnieku patversmes. Tā kā sākotnēji suņukam bijusi tieksme klaiņot, saimniece uzsver, ka pēc tā čipošanas jūtas drošāk, jo, dzīvniekam pazūdot, to ātri vien var atrast.
“Viņš veselu gadu (mēs dzīvojām mājā, tagad vairs nē) lēca pāri sētai un meklēja savas mājas. Viņš pusi Valmieras pie vecā pasta izstaigāja,” saka Rika saimniece.
Lai arī čipošana nu jau gandrīz gadu ir obligāta prasība un visiem suņiem būtu jābūt reģistrētiem, Valmieras dzīvnieku patversmē joprojām nonāk lielākoties tādi dzīvnieki, kuriem zem ādas nav ievadīta mikroshēma.
Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti 107 371 suns, taču reālais dzīvnieku skaits varētu būt divas reizes lielāks.
Veterinārārste Liene Jēgere šogad nočipojusi kopumā 37 suņus - lielākā aktivitāte bijusi tieši gada sākumā, bet šobrīd tā pamazām samazinās. Visbiežāk savus mīluļus čipo jaunu suņu saimnieki, bet tie, kuri savu mājdzīvnieku tur pie ķēdes savā lauku sētā, uzskata, ka čipošana nav nepieciešama un tā ir bezjēdzīga.
“Es domāju, ka tas ir tīri ilgtermiņā - nečipotie sunīši izmirs, un jaunā paaudze - maz paliks tādu, kas nav čipoti, jo arī caur patversmēm visi, kas iet, tiek čipoti un ārā laisti no patversmēm jau čipoti. Nečipoto suņu daudzumam vajadzētu samazināties,”
pauž Jēgere.
Vetārste uzskata - lai obligāto prasību par mikročipošanu saimnieki uztvertu nopietni, ir jāievieš stingrāki kontroles pasākumi. Šobrīd par nečipošanu suņa saimniekam var piemērot sodu līdz 210 eiro, un to uzrauga kā pašvaldības, tā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tiesa gan - pie saimnieka speciālisti dodas vien tad, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā.
“Uzraudzīt jau noteikti varētu. Tas nozīmē, ka tagad, kā mēs ieraugām suni uz ielas, būtu jāiet klāt un jāprasa, kur reģistrācijas dokumenti un pārbaudīt čipošanu. Faktiski gandrīz mēs pārvēršamies tā kā tādi policejiski. Ir lietas, kam pievēršam lielāku uzmanību - tieši šiem gadījumiem, kas ir labturība,” norāda PVD Ziemeļvidzenes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
Dienestā norāda - suņus būtiski čipot, ne tikai lai novērstu nekontrolētu suņu klaiņošanu, bet arī uzbrukumus citiem dzīvniekiem un pat cilvēkiem. Šādi gadījumi notiek ik mēnesi, bet - tā kā ne visi suņi ir reģistrēti - to saimniekus bieži neizdodas saukt pie atbildības.
