Vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vēlreiz apgalvoja, ka atkritumu laukumā svētdien notikušais ievērojamais ugunsgrēks būtisku ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību neatstās. Taču gan Koļegova, gan Eglīts skaidroja, ka atkritumu apjoms nebūtu izaudzis līdz 23 000 tonnu, ja Jūrmalas dome par to ziņotu savlaicīgi.
Eglīts atgādināja, ka pašvaldību funkcijas ir arī sadzīves atkritumu apsaimniekošana un savas teritorijas labiekārtošana. Ziņas par šo nelegālo atkritumu glabāšanas vietu bija saņemtas jau 2016.gada augustā, un Jūrmalas domei bija pienākums, iesaistot pašvaldības un Valsts policiju, reaģēt uz šiem iesniegumiem, tas netika darīts, sacīja Eglīts.
Jau ziņots, ka Valsts policija kriminālprocesā skaidros, vai ievērojamais ugunsgrēks Jūrmalā izraisīts ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. Lai gan Jūrmalas dome jau pāris gadu bijusi informēta par atkritumu apstrādes laukumu Slokā, Valsts vides dienests par tādu saimniecisko darbību uzzinājis tikai šopavasar. Tā kā tā bijusi nelegāla, plastmasas atkritumus likts aizvākt. Taču tā vietā starp uzņēmēju un dienestu briedis strīds, kas noslēdzies ar plastmasas krāvumu ugunsgrēku vairāk nekā hektāra platībā. Videi un iedzīvotājiem briesmas nedraudot, apgalvo vides dienests.
