Pusdiena

Putins sprādzienu Sanktpēterburgas veikalā nosauc par terora aktu

Pusdiena

"Gaso" izsūtītās gāzes uzskaites kartītes mulsina iedzīvotājus

VARAM līdz vēlēšanām cer gūt likumdevēja atbalstu pudeļu depozīta sistēmas ieviešanai

Vides ministrija līdz vēlēšanām cer gūt atbalstu pudeļu depozīta sistēmai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Līdzšinējā vides politika ir novedusi līdz situācijai, ka atkritumu apsaimniekošanā ir ieguldīti simtiem miljonu eiro, taču gružu šķirošanas mērķi nav sasniegti. Latvija apņēmusies pēc diviem gadiem sašķirot pusi no visiem atkritumiem, taču poligonos aizvien nonāk vairāk nekā 70% radīto atkritumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nu apņēmusies līdz vēlēšanām panākt politisku vienošanos par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču iepriekšējā reizē tāda iecere tika pazudināta tieši priekšvēlēšanu gaisotnē.

Igaunijā depozīta sistēma pastāv un veiksmīgi strādā jau 12 gadu, bet Lietuva to sākusi pērn. Pircējs par pudeli vai skārdeni veikalā samaksā par desmit centiem vairāk, un, lai šos desmit centus atgūtu, viņam tara jāaiznes atpakaļ uz veikalu. Tādējādi poligonā nenonāk vismaz desmitā tiesa no visiem atkritumiem.

Par depozīta sistēmu spriež pārdesmit gadus

Depozīta sistēmu iepakojumam Latvijā varētu dēvēt par seriālu, jo par to spriests tiek nu jau pārdesmit gadus. Taču «zaļzemnieku» ilgus gadus vadītā vides ministrija līdz darbiem nav tikusi, jo līdz ar pretiniekiem uzņēmējiem tādas ieceres bremzējuši arī paši «zaļo» politiķi.  Tā vietā desmitiem miljonu eiro ieguldīts atkritumu šķirošanas līniju izveidē poligonos. Uzņēmēji naudu iztērējuši, taču vajadzīgos šķiroto gružu apjomus nenodrošina. Tā atzīst biedrības «Zaļā brīvība» vadītājs Jānis Brizga.

"No parastajiem sadzīves atkritumiem atšķirot šos visus materiālus ir diezgan sarežģīti. Un arī mēs iegūstam ne pārāk kvalitatīvas izejvielas, jo tās sajauktas kopā ar banānu mizām, jogurtu un visu pārējo. Tāpēc ir ļoti svarīgi nošķirot jau sākotnēji nost šo vērtīgāko materiālu. Depozītu sistēma to ļautu izdarīt. Cilvēki ir motivēti nest atpakaļ, jo tādā veidā saņem finansiālo atlīdzību - depozītu, ko jau sākotnēji ir iemaksājuši," teica Brizga.

Tā gan nebūtu bez maksas. Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka par katru dzēriena pudeli vai skārdeni pircējs piemaksātu vismaz desmit centu. Tos varētu atgūt, izlietoto iepakojumu atdodot tirdzniecības vietā. Taču vēl jārēķinās ar neatgūstamu sadārdzinājumu, saka Brizga.

"Varbūt atkarībā no tā, kā uzņēmumi spēs izveidot šo sistēmu, arī apkalpošanas izmaksas būs lielākas vai mazākas. Cik izmaksā šo pudeļu savākšana? No pāris centiem līdz kādiem septiņiem centiem par vienu savākto pudeli. Sistēmas izveide un apsaimniekošana parasti tiek uzticēta pašiem ražojošajiem uzņēmumiem un tirgotājiem. Kas nebūtu vēlams – publiskās naudas ieguldīšana šīs sistēmas uzturēšanai," piebilst Brizga.

Jautājums atkal likumdevēja darbakārtībā

VARAM pirms divarpus gadiem kārtējo reizi atteicās no depozīta sistēmas ieviešanas. Toreiz tika skaidrots, ka labāk 41 miljonu eiro ieguldīt dalīto atkritumu savākšanas sistēmās, nevis meklēt 20 miljonus depozītsistēmas izveidei.

Tagad VARAM domas mainījušās, atzīst valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Viņa min Lietuvu, kur sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro apmērā sedza ražotāju un tirgotāju asociācijas, kas apvienojās depozīta sistēmas operatorā. Līdz ar to nodokļu maksātāju nauda netika ieguldīta.

Otrs apsvērums bija pēdējā gada laikā izgaismotais uzņēmēju negodaprāts. Proti, runa ir par tā saukto ražotāju atbildības sistēmu. Uzņēmēji var nemaksāt ievērojamo dabas resursa nodokļa likmi, ja sadarbojas ar atkritumu pārstrādātāju. Taču pēc tam, kad jomu pastiprināti sāka kontrolēt Valsts vides dienests, atklājās ne tikai nepārstrādātu atkritumu, piemēram, riepu kalni, bet arī nepietiekamā apjomā savāktas tonnas, kas dokumentos viltīgi pieskaitītas vairākkārt.

Trešais iemesls ir sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss.lv" savāktie nu jau vairāk nekā 11 000 balsu par depozīta sistēmas ieviešanu, kā dēļ Saeima atbildīgajai ministrijai līdz pavasarim uzdeva atkal izpētīt depozīta sistēmas ieviešanas iespējas. Ministrija to paveikusi jau tagad, un līdz ar ministrijas politiskās vadības maiņu arī ierēdņi nu nostājušies depozīta sistēmas pusē. Galavārds gan atkal būs Saeimas rokās. Tā atzīst parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).

"Mēs no savas puses uzskatām, ka depozītu sistēma ir ieviešama, ka tas nav pretrunā šobrīd visam notiekošajam - dalīto atkritumu sistēmai, bet gan, ka tā būs daļa no tās. Mēs neredzam nekādu iemeslu, lai tā nenotiktu," saka Eglīts.

Depozītu sistēma Latvijā - no 2020. gada?

Lietuvas piemērs liecina, ka sistēmas ieviešana izmaksā ap 20 miljoniem eiro. Latvijai tēriņi gan būtu citi, taču ministrija uzskata, ka valstij ar dotācijām jāpiedalās nebūs. Eglīts apgalvo, ka nākamajos divos gados iespējams paveikt visu, lai no 2020. gada veikalos jau darbotos pudeļu un skārdeņu pieņemšanas aparāti.

"Ir deputāti, kas atbalsta, ir deputāti, kas saka, ka sagaidīs mūsu ziņojumu un tad kaut ko vērtēs. (..) Patiesībā ir iespējams izdarīt visu līdz rudenim. Tas arī ir tas mūsu mērķis, kāpēc mēs tik ļoti steidzamies to visu izdarīt pēc iespējas ātrāk," sacīja VARAM pārstāvis.

Tādējādi sagaidāms, ka runas par depozīta sistēmas ieviešanu būs arī daļa no priekšvēlēšanu gaisotnes oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Arī ministrs Gerhards uzskata, ka nākamajos divos gados iespējams paveikt visu, lai jau no 2020. gada veikalos darbotos pudeļu un skārdeņu pieņemšanas aparāti. Publisku naudu sistēmā nav domāts ieguldīt. Pretreakcija gan sagaidāma no daļas pašvaldību un uzņēmējiem, kas jau tikuši pie ekskluzīvām atkritumu pirmapstrādes iespējām poligonos un tur atlasa vērtīgāko un otrreiz izmantojamo drazu.

Pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā gandrīz 90% uzrunāto ir pauduši atbalstu depozīta sistēmai.

Tieši sabiedrības vēlmes vides ministrs Gerhards min kā iespējamo trumpi, lai priekšvēlēšanu gaisotnē vēl pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām depozīta iecerei dabūtu arī politisku atbalstu.

Depozīta sistēma attiektos uz ūdeni, bezalkoholiskajiem dzērieniem, alu, kā arī citiem dzērieniem ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti