Vispirms notika ekumēniskais dievkalpojums Latgales kongresa simtgadei, kam sekoja svētku gājiens, kā arī pieminekļa un laukuma atklāšana, kur savulaik atradās kinoteātris “Diāna”.
Pieminekļa laukuma vieta – blakus pilsētas galvenajai Atbrīvošanas alejai netālu no Kovšu ezera - nav izvēlēta nejauši - 1917.gadā šeit atradās Rēzeknes kinoteātris “Diana”, kur notika kongresa pirmās dienas sanāksme.
Piemineklis Rēzeknes pašvaldībai izmaksāja teju pus miljonu eiro, tā autors mākslinieks Visvaldis Asaris.
Veidojot piemiņas vietu, meta autori centušies atspoguļot Latgales kongresa būtisko nozīmi Latvijas valsts veidošanas procesā. Uz pieminekļa ir divi uzraksti, Raiņa vārdi ''I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” un otrs ar to pašu tekstu latgaliski.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā aicināja latviešu būt stipriem un vienotiem. "Uzsākot Latvijas valsts simtgades svinības esmu pagodināts par iespēju atklāt pieminekli veltītu Latgales kongresa simtgadei. Šis piemineklis ar tautas jostā ieskautiem trijiem Latgales laukakmeņiem: Kurzemi, Vidzemi un Latgali, mums simbolizē Latgales kongresa vēsturiskos lēmumus. Būsim vienoti par Latvijas brīvību, lai šis piemineklis mūžam apliecina, ka tikai kopīgie spēkiem mēs varam pārvarēt vislielākās grūtības un varam būt stipri," viņš sacīja.
Vējonis norādīja, ka tolaik Latgales latvieši nolēma apvienoties ar pārējiem latviešiem lai būtu brīvi.
LTV tiešraidē šobrīd var skatīties Latgales kongresa simtgades plenārsēdi.
Jau vēlāk uzrunā Latgales kongresa plenārsēdē Vējonis norādīja, ka Latgali parasti min kā trešo zvaigzni Latgales zvaigznājā. Tomēr viņam šķiet, ka tā ir pirmā, jo spēra soli Latvijas valsts dibināšanā.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) LTV sacīja, ka šis ir ļoti svarīgs vēsturisks notikums, jo tika nolemts, ka Latvijas sastāvā būs Kurzeme, Zemgale un Latgale. Viņa uzsver, ka arī toreiz bija asas diskusijas par Latgales nākotni.
Vēstures socioloģe Inese Runce sarunā ar LTV pauda, ka būt latgalietim ir “dvēseles stāvoklis”. Proti, ja cilvēks ir Latgales patriots, viņam ir tuva Latgales kultūra un cilvēki, tad arī šis cilvēks Latgalē būs pieņemts.
Latgales kongresa simtgades svinību organizēšanas darba grupas locekle Ilga Šuplinska intervijā LTV norāda, ka svarīgākais, kas pieņemts Latgales kongresā ir atziņa, ka latgalieši un citi latvieši ir viena tauta. Tāpat bija sperts solis pretī vienas valsts izveidei.
Cilvēki Rēzeknē ir pulcējušies ne tikai no visas Latvijas, bet arī no ārzemēm. Piemēram, ir ieradušās vairākas kundzes no Sibīrijas, intervijā LTV stāsta viena no latgaliešu valodas popularizētājām Inguna Ziemele. Viņa arī klāsta, ka piektdien, 5.maijā ir svētu sajūta. Braucot no Preiļiem uz Rēzekni, bijusi pat mašīnu kolonna.
Ikdienā latgaliskās kultūras noturēšana ir atkarīga no katra indivīda. "Es esmu iepazinusi tik brīnišķīgus latgaliešus, ka man ir viegli strādāt un darīt visu, lai es te gribētu dzīvot vēl 100 gadus. Galvenais, lai bērni atgriežas!" viņa saka.
