Vēl pirms šī jautājuma izskatīšanas valdības sēdē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ( “Vienotība”) sarunās ar studentiem, kuri pie valdības ēkas zibakcijā prasīja nesamazināt studiju vietu skaitu, bija visai skarbs.
“Bet ir absolūti skaidrs, ka bez nopietnām investīcijām augstākajā izglītībā [..] ir jābūt absolūtam idiotam, lai runātu par mūsu tautsaimniecības izrāvienu,” studentiem sacīja ministrs.
Summas, kas būtu jāiegulda augstākajā izglītībā, ir niecīgas, salīdzinot ar to, ko mēs tā vai cita īstermiņa mērķa dēļ izlietojam, sacīja ministrs.
Viņš kā piemēru minēja 6 miljonu eiro piešķiršanu graudkopjiem, kas cieta lietavās, bet tā ir viena no produktīvākajām nozarēm. “Tur seši miljoni – jā. Augstskolām? Nu, priekš kam… Tā ir nožēlojami, tā nedrīkst notikt,” pirms valdības sēdes sacīja ministrs.
Viņš skaidroja, ka nākamgad studiju vietas nav plānots samazināt, bet 2018. un 2019.gadā ministrijai bez papildu finansējuma būs vai nu jāmazina studiju vietas, vai jāatsakās no augstskolu pasniedzēju algas palielināšanas.
Ministrs pēc sēdes paziņojumā medijiem vēlreiz apliecināja, ka “nākamajā gadā esam radījuši iespēju nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro augstākajai izglītībai”, un budžeta vietu skaitu nenaksies mazināt. Šim mērķim ministrija atradusi naudu iekšējās rezervēs, turklāt aprēķini par jauniešu skaitu iepriekš bijuši neprecīzi.
Ministrs paziņojumā uzsvēra, ka kopumā saņēmis gan Ministru prezidenta, gan valdības ministru izpratni un apņēmību risināt jautājumus, kas saistīti ar finansējumu augstākajai izglītībai.
Finanšu ministres un premjera izteikumi gan studentiem lielas cerības nedeva. Ministre norādīja, ka papildu finansējums augstskolu docētājiem liktu atņemt naudu, piemēram, veselībai vai policistu algām. Savukārt premjers izteicās, ka pašlaik runāt par finanšu piešķīrumu nevar.
Un teju katrs ministrs norādīja uz nepieciešamību palielināt naudu viņa pārstāvētajai nozarei un premjers uzstāja, ka pretī naudai nepieciešamas kādas reformas.
Vairākkārt izskanēja aicinājumi atcelt šo jautājumu līdz debatēm par budžetu jau 2018.gadam, tomēr beigās nolemts šo jautājumu izlemt pēc nedēļas, nākamajā otrdienā.
Studenti gatavi protestiem
Otrdien, grabinot monētas papīra glāzītēs, studenti otrdien cerēja pievērst ministru uzmanību skopajam finansējumam augstākajā izglītībā, un aicināja to palielināt. Ar plakātiem „Ziedojiet mana brāļa studijām”, „Ziedojiet augstākajai izglītībai” un „Ziedojiet manai nākotnei”, kā arī aptuveni tūkstoš studējošo fotogrāfijām jaunieši no Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Valmieras pie valdības nama sagaidīja Šadurski.
Ar to, ka nākamgad budžeta vietas netiks skartas, bet tās varētu tikt samazinātas nākotnē, nav mierā Studentu apvienība, kas sola protesta gājienu jau 31.oktobrī.
“Jā, jautājums ir pārcelts. Kā ir redzams, valdībai nav drosmes pieņemt lēmumus. Solījumi un solījumi, darbi nekādi. Šobrīd Latvijas Studentu apvienības dome, mēs lemsim, kurā datumā mēs dodamies gājienā, aicinot arī pārējos augstākās izglītības nozares pārstāvjus nākt mums līdzi un cīnīties par finansējumu augstākajai izglītībai, jo ilgstoši augstākā izglītība ir nepietiekami finansēta no valsts puses,” sacīja studentu līdere Maira Belova.
Šadurskis gan solīja meklēt alternatīvus risinājumus, ja valdība pēc nedēļas palielināt finansējumu augstākajā izglītībā atteiksies.
Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.
“Ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu, panākt ciešāku augstākās izglītības, zinātnes, profesionālas izglītības sasaisti un starptautisko konkurētspēju,” pēc sēdes norādīja Šadurskis.
“Finansējums augstākajai izglītībai ir prioritāri risināms uzdevums, jo citādi runas par ekonomikas izaugsmi, inovācijām, kas rezultējas sabiedrības labklājībā, ir tikai tukšas pļāpas,” pauda ministrs. “Šobrīd varu būt gandarīts tikai par to soli, kas, apstiprinot valsts budžetu 2017.gadam, nodrošinās panākto finansējuma pieaugumu 5,5 miljonu apmērā augstākajai izglītībai,” uzsvēra Šadurskis.
Dažas privātās augstskolas samazinājumam neiebilstu
Pat, ja valdība papildu finansējumu mācībspēku algām nepiešķir, budžeta vietu mazināšana nav pareizā alternatīva naudas iegūšanai, uzskata Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševskis.
“Valstī ir vajadzīgi izglītoti cilvēki. Budžeta vietas ir mehānisms, ar ko valsts var regulēt tos virzienus, kuros valstī ir vajadzīga attīstība. Un šajā gadījumā, ja mazināsies budžeta vietas, valsts vēl mazāk varēs ietekmēt un tāpat jau trūkstošos STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas) speciālistus būs daudz grūtāk sagatavot,” uzskata Barševskis.
Tikmēr daļa privāto augstskolu uzskata, ka budžeta vietu samazinājums ir pat loģisks. “Turības” rektors Aldis Baumanis norāda - vidusskolu beigušo bērnu skaits samazinās, kamēr budžeta vietas augstskolās ir nemainīgs. Tādēļ valsts augstskolām, lai aizpildītu budžeta vietas, jārīko atkārtoti konkursi, “Turības” rektora ieskatā, dodot iespēju izglītoties arī konkurēt nespējīgiem jauniešiem.
Jau ziņots, ka Latvijas Studentu apvienības (LSA) otrdien, 24.oktobrī, pie valdības ēkas rīkoja zibakciju, pieprasot piešķirt papildu finansējumu augstākajai izglītībai, kas ļautu saglabāt budžeta studiju vietas augstskolās.
IZM tuvāko trīs gadu laikā pieļāva iespēju samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500. Ietaupīto naudu ministrija piedāvāja novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu atalgojuma reformu.
