Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) anonīmo tālruni šogad saņemti jau vairāk nekā 1000 zvanu. Aptuveni piektā daļa no tiem ir par aplokšņu algām.
Informāciju sniedz gan esošie un bijušie darba ņēmēji, gan arī nereti – aplokšņu algu saņēmēju paziņas. To, kas ar šo informāciju notiek tālāk, atkarīgs no tās rakstura. Bieži tas ir preventīvais darbs ar darba devēju.
“Mēs viņu informējam, ka ir saskatāms aplokšņu algu risks. Un primārais - mēs viņam dodam iespēju pašam labot šīs deklarācijas. Tajos gadījumos, kad viņš nereaģē vai neatsaucas, tad tiek veikti šie kontroles pasākumi. Vēl varētu teikt, ka sūdzības, kur tiek norādīta ļoti konkrēta informācija, tur jau VID reaģē un tiek veikti šie kontroles pasākumi,” stāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.
“Tiek dalīts grupās – ar kuriem vajadzīgs preventīvais darbs un ar kuriem jāstrādā tūlīt un tagad,” norādīja Borance.
“Tūlīt un tagad” var nozīmēt arī VID pārbaudi, ja zvanītājs norādījis aplokšņu algas izmaksas vietu, datumu un laiku.
Lai arī informācija ir anonīma, konkrētību prasa arī Valsts darba inspekcijā (VDI). Jāņem vērā, ka ziņa tiek ierakstīta automātiskajā atbildētājā, tādēļ pretī neviena, kas uzdotu kādus papildjautājumus, nebūs. Šogad inspekcija saņēmusi 270 zvanus un 120 no tiem bijuši par darba samaksu, kas tiekot pārbaudīta.
“Protams, ņemot vērā prioritātes, jo mūsu kompetence ir arī nelaimes gadījumu izmeklēšana, iesniegumu izskatīšana, kur mums ir jāievēro noteikti termiņi,” skaidroja VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa.
“Attiecīgi reģioniem mēs nododam šo informāciju, viņi izvērtē, un atkarībā no prioritātēm – veic pārbaudes,” sacīja Noriņa.
Ziņas par to, cik pārbaužu vai sodu bijis tieši pēc šiem zvaniem, gan neesot. Tas, vai un kā šīs pārbaudes organizēt, esot reģionālo nodaļu ziņā.
Korupcijas novēršana un apkarošana birojā (KNAB), kas saņem aptuveni 6000 zvanu gadā, gan jau konkrētāk var pateikt – lietderīga informācija ir aptuveni trešdaļā zvanu.
Daļa zvanu gan vienkārši ir tāda, kas būtu citu institūciju kompetencē. Piemēram, arī par darba samaksu vai nodokļu nemaksāšanu. Bet šo informāciju birojs pārsūta tālāk.
“No 30% līdz 35% tā ir derīga informācija, un pagājušajā gadā bija viens tāds veiksmīgs piemērs, ka tika anonīmi ziņots par Rīgas pašvaldības iestādes vadītāja interešu konflikta normu neievērošanu, un šīs pašvaldības iestādes vadītājs bija pārkāpis interešu konflikta normas, un sekas bija administratīvā atbildība un 300 eiro sods,” stāstīja KNAB pārstāve Laura Dūša.
Iestādēs gan uzsver, ka anonīmais telefons nav vienīgā iespēja ziņot. Un daudzi izmanto iespēju arī nākt klātienē.
Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistiskas eksperiments restorānā “Tokyo city” izgaismojis ne vien daudzos darba un nodokļu likumdošanas pārkāpumus, bet arī cilvēku kūtrumu iestāties par savām tiesībām. Daudzi samierinās un nesūdzas par pret viņiem vērstiem pārkāpumiem.
