Vēža skarto atsaucība dalībai biedrības «Dzīvības koks» atbalsta nometnēs maza

Brīnišķīgs atbalsta punkts pēc vēža ārstēšanas, kuru diemžēl izmanto tik maz gribētāju. Tā var teikt par biedrības “Dzīvības koks” rīkotajām nometnēm “Spēka avots”, kas gandrīz katru nedēļu norisinās Kokneses pusē. Naudu psihosociālās rehabilitācijas programmai labdarības maratona “Dod pieci” laikā ziedoja tūkstošiem atsaucīgu cilvēku. Taču vēža skarto atsaucība varētu būt lielāka. Katra nometne var uzņemt vairāk dalībnieku nekā piesakās.

Inese un Inta kafijas pauzē jautri čalo ar pārējām dalībniecēm. Satikušās kā svešinieces, diagnozes un pārdzīvotā vienotas, dažās nometnes dienās visas sievietes kļuvušas par draudzenēm. Onkoloģiska saslimšana maina dzīvi.

"Būtībā jau tu esi viens. (..) Tas ir ļoti smags laiks, ko tu varbūt noliec plauktā, aizver ciet, kas arī nav pareizi," stāsta nometnes dalībniece Inta Botere. Cita nometnes dalībniece Inese Bērziņa atzīst:  "Kad es uzzināju, tas bija šoks un neticība, kāpēc ar mani, aktīvu, dzīves mīlošu."

Ārstēšanās slimnīcā un ķīmijterapijas ir aiz muguras. Nometnē "Spēka avots" vēža skartās mācās, kā dzīvot tālāk. Inesi nometnē piedzīvotais ir iedvesmojis tik ļoti, ka viņa Daugavpilī plāno rīkot atbalsta nometnes citiem vēža skartajiem.

"Pēc izslimošanas man ir vēlme palīdzēt (..). Nevajag baidīties. Vēzis - tā nav diagnoze, ka tūlīt jāmirst, ka ir izveseļošanās iespējas. Galvenais ir gribasspēks," atzina Inese.

"Nosaukt to vārdā, mainīt, dzīvot ar prieku un katru dienu pateikt paldies par to, kas tev ir, nevis vaimanāt par to, kas tev nav. Man liekas, ka tā slimība tev atver acis uz dzīvi, ka dzīvi var dzīvot daudz košāk," piebilda Inta.

Pateicoties ziedot.lv un radio "Pieci.lv" labdarības maratonam "Dod pieci!", šogad "Dzīvības koks" sarīkos tikpat nometņu, cik visu iepriekšējo gadu laikā – kopumā 21.

Uz visām nometnēm vēl var pieteikties, jo ir brīvas vietas. Plašāka informācija atrodama "Dzīvības koks" mājaslapā. Nometne notiek viesu namā pie Kokneses. Tur dzīvo tikai dalībnieces un sveši netraucē.

"Pie iebraukšanas ir liela sarkana zīme, ka ir slēgts. (..) Mēs esam tādā izolācijā no ārējās pasaules. Mēs arī sākumā lūdzam censties nelietot mobilos telefonus, lai vairāk atslēgtos," stāstīja nometnes vadītājs Roberts Fedorovskis.

To, kāpēc no tik daudz vēža skartajiem tik maz izvēlas doties uz šādu nometni, ārste psihoterapeite skaidro arī ar mūsu mentalitāti. "Ir tā pieņemts, ka katrs cieš savā mājā un savu nastu ārā nenes," vērtēja ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa.

"Tas ir patiesībā piecu dienu liels darbs. Tāpēc es vienmēr, pirmajā dienā jokojot, saku, ka šī nav psihosociāla rehabilitācija, bet darba nometne. Jo darbs tad ir ar ko? Ar sevi!" sacīja mākslas terapeite Ramona Konina.

No nākamā gada 1. janvāra vēža skarto cilvēku rehabilitāciju apmaksās valsts, un šādas nometnes varēs apmeklēt vairāk nekā 1000 cilvēku gadā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti